Raimonds Karls: D vitamīns dermatologa skatījumā

D vitamīns ir taukos šķīstoša viela, kas pēdējos 20 gados kļuvusi par dermatologu intereses objektu, gan pēc iegūšanas veida, gan pretrunām saules aizsardzības jautājumos, gan paša vitamīna lomas mūsu ādas veselībā. Ir skaidri zināms, ka D vitamīna loma cilvēka organismā ievērojami sniedzas ārpus kalcija un fosfora vielmaiņas robežām. Tam ir nozīme arī pašas ādas funkcionalitātē. Interesanti, ka, neraugoties uz ādā notiekošo D vitamīna sintēzi, tā deficīts ietekmē arī pašu ādu. Daudzu specialitāšu ārsti uzsver nepieciešamību pēc D vitamīna un vienkāršāko iegūšanas formu - saules insolāciju, tomēr tieši dermatologi ir tie, kuri norāda, ka tā darīt nevajag, jo pasaulē pieaug melanomas un citu ādas audzēju risks. Kur ir patiesība?

Kur un kā ādā sintezējas D vitamīna priekštecis?

Neaizsargātas (bez apģērba un saules aizsarglīdzekļa) ādas pakļaušana ultravioletā B (UVB) starojuma iedarbībai (280 līdz 320 nm) stimulē D3 previtamīna sintēzi ādas bazālā un dzeloņainā slāņa šūnās. Vielu, no kuras sākās vitamīna sintēze, sauc par 7-dehidroholesterolu. Dzeloņainais slānis ir epidermas otrā šūnu kārta. Šīs šūnas vēl nav pārragojušās, tām ir dzeloņaina forma (par to liecina arī šūnu slāņa nosaukums).

Pateicoties ķermeņa siltumam, šis previtamīns tiek pārvērsts D3 vitamīnā. Pārpalikumu sadala tā, ka tas novērš turpmāku un pārmērīgu D vitamīna veidošanos. Minētais fakts izskaidro, kāpēc, veidojoties iedegumam, nenotiek organisma pārpiesātināšanās ar šo vitamīnu jeb tā sauktā hipervitaminoze. Pārmērīgi bagātinot uzturu ar mākslīgo vitamīnu, hipervitaminoze ir reāli iespējama, bet dabīgi sintezētā ceļā, - nē.

Ādā notiek neaktīvas formas sintēze, kam nav tiešas bioloģiskas nozīmes. Šai molekulai jātop par aktīvu molekulu. No epidermas šūnām tā nonāk starpšūnu spraugās un līdz asins kapilāriem, kur tiek saistīta ar īpašu transporta olbaltumvielu. Lai neaktīvā molekula pārtaptu par īsto, nepieciešamo aktīvo molekulu, D3 vitamīns tālāk ar asins straumi nonāk aknās, tur šai molekulai  pievieno nelielu - OH grupu (hidroksilē). Tad molekula ceļo uz nierēm, kur tiek pabeigta D vitamīna “uzbūve” un šī molekula kļūst par aktīvu D vitamīnu. Šķietami vienkāršu procesu pavada speciālo fermentu darbība gan aknās, gan nierēs. Attiecīgi aknu un nieru slimības spēj radīt traucējumus un hipovitaminozes stāvokli. Tādā gadījumā sauļošanās nesniedz vēlamo rezultātu.

Vismaz 80 % D vitamīna cilvēka ādā veidojas saules gaismas iedarbības dēļ. Un tieši ādā sintezēto D vitamīnu uzskata par bioloģiski optimālāko avotu.

D vitamīna receptori dažādās organisma šūnās nodrošina ~3000 gēnu aktivāciju. Starp citu, šie gēni atrodami arī ādas šūnās, tāpēc D vitamīns ir ļoti svarīgas pašas ādas veselībai.

D vitamīna trūkums – kādi faktori to veicina? 

D vitamīna deficītu sauc par rahītu. UV staru pozitīvā ietekme pirmo reizi aprakstīta tālajā 1822.gadā, tomēr oficiālā publikācija par šo faktu datēta ar 1922.gadu. Tātad tieši 100 gadus pasaule zina par iespēju gūt D vitamīnu, pateicoties UV stariem. Tik pat ilgi ir zināms, ka ne viss UV starojums nodrošina vienādu bioķīmisko procesu.

Kopš pērnā gadsimta četrdesmitajiem gadiem kļuvis zināms par iespēju bagātināt uzturu un šādā veidā kompensēt vitamīna trūkumu.

Tātad vēsturiski pirmais D vitamīna avots bija saules starojums un iegūšana caur ādu. Vēlāk Skandināvijā atklāja iespēju nodrošināt organismu ar mencu aknu eļļu uzturā. Šis veids cieta no biežās kritikas par mencu aknu eļļas kvalitāti.

Faktori, kas ietekmē D vitamīna sintēzi:

• cilvēka atrašanās ģeogrāfiskais platums;
• sezonalitāte – ziema pret vasaru;
• cilvēka vecums:
  • bērniem un sirmgalvjiem āda ir plāna, šūnu skaits, kas veido epidermu, ir ievērojami mazāks;
• ārējās vides faktori:
  • gaisa piesārņojums. Pētījuma rezultāti: Indijas pilsētā Delī zemāks D vitamīna rādītājs ir tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo pilsētas centrā, salīdzinot ar tiem, kuri dzīvo ārpus centra!
  • ozona slānis sargā zemi no UV starojuma. Tas ir plāns virs poliem un virs ekvatoriāliem rajoniem. Jo pietiekamāks ir ozona slānis, jo mazāka UV staru caurkļūšana un nonākšana līdz zemes virsmai un attiecīgi vitamīna D līmenis iedzīvotājiem;
• ādas fototips:
  • pavasarī gaišā ādā sintēze notiek intensīvāk. Iesauļota ādā vasaras vidū un vasaras nogalē kavē sintēzi, iedegums kļūst par aizsargu no UV iekļūšanas ādā. Tāpēc iedegums nav indikators D vitamīna normas rādītājiem organismā;
  • indivīdiem ar tumšāku ādu D vitamīna sintēze notiek līdz pat 20% gausāk;
  • jo tumšāka āda, jo nepieciešama lielāka minimālā eritēmas (apsārtuma) deva (MED). Tā nosaka, cik minūtēs iestāsies ādas apsārtums. Tā, piemēram, viena minūte MED nodrošina aptuveni 20000 vienību D vitamīna. Ādas apsārtums signalizē par radīto ādas bojājumu. Stāvoklis līdz eritēmas devai ir efektīvākais laiks vitamīna sintēzei;
  • jo intensīvāks iegūtais iedegums, jo ilgāku laiku jāatrodas saulē D vitamīna sintēzes nodrošināšanai;
• saules aizsarglīdzekļu lietošana:
  • gan apģērba, gan saules aizsarglīdzekļu lietošana kavē vitamīna D nodrošinājumu. Neraugoties uz to, ka neviens saules aizsarglīdzeklis nenodrošina 100% aizsardzību, tie ievērojami bremzē bioķīmiskos procesus;
  • uzsākot SPF lietošanu, vienmēr ieteicama vitamīna D kontrole asins plazmā un vajadzības gadījumā tā suplementācija.

Dermatologi aicina būt apdomīgiem. Minēšu dažus faktus, kas var palīdzēt balansa sasniegšanai. Viens no šādiem faktoriem ir saules zenīta leņķis, kas nosaka ādas spējas D vitamīna sintēzei. Tas ir leņķis starp šī ģeogrāfiskā reģiona vertikāli un leņķi pret saules stāvokli. Jo tuvāk saule ir zenītam, jo labāk veidojas D vitamīns. Ziemas, rudens un pavasara mēnešos šis leņķis sasniedz atzīmi >50 un vitamīna sintēze nenotiek. Praktisks skaidrojums: jo īsāka ir cilvēka ķermeņa ēna, jo labāk sintezējas vitamīns, jo garāka ēna, – jo process notiek gausāk.

Cik ilgi tomēr varu atrasties saulē, nekaitējot ādai?

Daudzie pētījumi norāda uz nedaudz atšķirīgiem rezultātiem, bet:

• krūts barošanas vecuma zīdaiņiem atrašanās saulē 30 minūtes nedēļas laikā nodrošina teju normālu koncentrāciju >11 ng/mL (27.5 nmol/L);
• pieaugušo grupā 30 minūtes saulē trīs reizes nedēļā nodrošināja 90% dalībnieku D vitamīna līmeni >50 nmol/L.

Saules starojuma ēnas puse

Palielinoties piesardzībai attiecībā pret saules radītām pirms vēža un vēždraudes saslimšanām, ievērojami pieaudzis saules aizsardzības līdzekļu lietotāju skaits. Pareiza SPF (saules aizsarglīdzekļu) lietošana fotonu iekļūšanu ādā samazina līdz pat 99%.

D vitamīna deficīts vairāk izplatīts ir to cilvēku vidū, kuri izvairās no saules iedarbības, jo reliģijas un kultūras pārliecības dēļ, neatkarīgi no platuma grādiem, ir aizsargājošs ādas apģērbs, kas pārklāj ķermeņa lielāko daļu. Tas pierādīts pētījumā, kur aplūkota saules gaismas iedarbība un D vitamīna statuss divās Turcijas sieviešu grupās – brīvā apģērbā un tradicionālā turku sieviešu apģērbā.

Rietumeiropas mēdijos šobrīd valda interesanti ieteikumi, piemēram, sauļot noteiktu organisma daļu – starpeni. Citi pētījumi liecina par ātru D vitamīna līmeņa sasniegšanu asins plazmā.

Vitamīns D un ādas veselība

Klasiskā D3 vitamīna fizioloģiskā funkcija ir uzturēt kalcija un fosfora homeostāzi, nodrošinot pareizu kaulu mineralizācijas un neiromuskulārās transmisijas vielmaiņas funkcijas. Bet kāda loma ir vitamīnam D pašā ādas veselības uzturēšanā?

Āda un tās piedēkļi veido robežu, kas aizsargā iekšējos orgānus no ārējās vides un tās kaitīgiem faktoriem – siltuma, aukstuma, ķīmiskām vielām, dažādiem mikroorganismiem. Lai nodrošinātu aizsargbarjeru, ādas ārējā slānī jeb epidermā notiek pastāvīga keratinocītu slāņa apmaiņa. Šī procesa kavējumi spēj izraisīt nopietnus ādas funkciju traucējumus.

Vitamīns D nodrošina ādas pamata šūnu keratinocītu galveno dzīves uzdevumu – pārragošanos. Keratinocītu šūnu kodolos ir specifiskie receptori, kas attiecīgi reaģē uz D vitamīna klātbūtni. Keratinocīti savā starpā kā ķieģelīši saistīti ar īpašu “cementu”, kura sastāvā ir īpašas vielas - keramīdi. Tieši keramīdu sintēzes process saistīts ar D vitamīna pietiekamu daudzumu. Jo labāka ir šūnu saistvielas “cementa” kvalitāte, jo kvalitatīvāk šūnas turas kopā. Tulkojot šo teikumu, tas nodrošina stāvokli, lai āda nav sausa. Jo kvalitatīvāka ir saistviela, jo labāka pašsajūta pašiem keratinocītiem, kuros, kā jau minēju, notiek D vitamīna sintēze. Līdzīgi, kā regulējot kalcija līmeni organismā, vitamīns D piedalās tā regulācijā pašā āda. Kalcijs nodrošina keratīna sintēzi un veselīgo ādas šūnu nobriešanu un attiecīgi pilnvērtīgu aizsargfunkcijas nodrošināšanu.

Vitamīns D ādā piedalās šūnu vairošanās regulācijā, kļūstot par svarīgu regulējošo faktoru tādu slimību un ādas stāvokļu gadījumā kā psoriāze (zvīņēde) un ihtioze. Abu slimību gadījumā papildus organisma bagātināšana ar D vitamīnu ieteicama, lietojot iekšķīgi un speciālās formas, lietojot ārīgi, ziedes un gelu veidā. Tomēr, vērts minēt, ka D vitamīna dažādu formu lietošana var radīt izmaiņas kalcija un fosfora vielmaiņas procesos. Tāpēc terapijas laikā ar ārīgi lietojamām D vitamīna formām veic stingru un regulāru monitoringu.

Atopiskais dermatīts ir iekaisīga un izteikti niezoša ādas slimība. Papildus apgrūtinošie faktori ir zeltainā stafilokoka un herpes vīrusa savairošanās, tad šī infekcija papildina slimības apburto loku. D vitamīna loma ir palīdzēt pašai ādas sintezēt antimikrobu peptīdu. Pastāv apgrieztā proporcionalitāte – jo augstāks D vitamīns plazmā, jo mazākas AD izpausmes un pretēji, jo zemāks D vitamīns, jo vairāk slimības izpausmju.

Vitiligo ir organisma autoimūna saslimšana, kā rezultātā paša organisma imūnās šūnas iznīcina ādas šūnas melanocītus. Šāda procesa rezultātā uz ādas rodas gaiši plankumi. Arī šim ādas stāvoklim ir pierādīta ārīgi lietojamā un iekšķīgi suplementētā D vitamīna nozīme.

D vitamīnam ir svarīga loma ādas imūnās sistēmas veiksmīgā darbībā. Šis ir visaptverošs teikums, kas ietver normālu aizsargfunkciju kopumu, aizsardzību pret infekcijām, veicinot specifiski antimikrobo peptīdu sintēzi.

Ar D vitamīnu nodrošina šūnu korektu nobriešanu un vēlāk arī nolobīšanos, kas rezultējas pretnovecošanās (anti-ageing) procesu saglabāšanā un kontrolē.

Ādas vēža ārstēšanas un profilakses vajadzībām papildus D vitamīna uzņemšana ieteikta visās vecuma kategorijās un īpaši gados vecākiem cilvēkiem. D vitamīns ir svarīgs starpšūnu tiltiņu regulētājs un tas nodrošina starpšūnu attiecības un šūnu augšanu, diferenciāciju, audzēju attīstību un izplatīšanos visiem galvenajiem ādas audzējiem – bazālo šūnu, planašūnu un melanomas gadījumā. Un šo audzēju skaits gan Latvijā, gan pasaulē ir ievērojams. Diemžēl tam ir tendence turpināt augt. Šos audzējus iespējams iedalīt divās grupās – melanomas un ne-melanomas ādas audzēji. Abām grupām ir zināma saistība ar UV staru lomu to attīstībā. Aptuveni 35 līdz 45% no visiem diagnosticētajiem audzējiem baltās rases iedzīvotājiem ir ādas vēzis, savukārt citās etniskajās grupās to sastopamība ir salīdzinoši zema: spāņiem (4 līdz 5%), aziātiem (2 līdz 4%) un melnādainiem (1līdz 2%).

Bazālo un plakanšūnu karcinoma saistīta ar hronisku (gadiem ilgstošu), bet melanoma - ar periodisku un intensīvu pakļautību saules UV starojumam.

D vitamīns ādā regulē fermenta tirozināzes aktivitāti, tas ir ferments, kas nodrošina paša melanīna sintēzi. Agrīnās audzēja stadijās D vitamīns spēj kavēt melanomas un ne-melanomas ādas audzēju šūnu vairošanos (proliferāciju).

Neraugoties uz vairāk nekā 100 gadiem un tūkstošiem publicēto zinātnisko un pētniecisko rakstu, D vitamīna un tā atvasinājumu kopējā ietekme uz cilvēku veselību nav pilnībā un līdz galam izprotama. Ņemot vērā tā seno izcelsmi, ir acīmredzams, ka D vitamīns regulē un ietekmē cilvēka ādas fizioloģiju un iekšējo homeostāzi. Arī vairāku orgānu darbība ir atkarīga no optimālā D vitamīna līmeņa, tāpēc nav jābrīnās, ka D vitamīna deficīts ir nozīmīgs faktors daudzu slimību attīstībā. Tomēr galvenais iegūšanas ceļš, -  sintēze ādā saules UV staru ietekmē, UV staru izraisīto ādas audzēju riska dēļ, vērtējama divējādi.

Ir daudzi pierādījumu, ka cilvēka epiderma ir ne vien dabiskais D vitamīna avots, bet arī galvenais ādas fizioloģijas regulators.

Kopējais D vitamīna statuss, ko mēra pēc 25-hidroksivitamīna D koncentrācijas serumā vai D vitamīna atbildes reakcijas un metabolisma maiņas, spēcīgi ietekmē ādas fizioloģiju, tāpēc šobrīd izmanto vai pārbauda D vitamīna analogus potenciālai vairāku ādas slimību terapijai. Turklāt, šķiet, ka jaunie D vitamīna analogi ar nelielu vai nekādu ietekmi uz kalcija līmeni, ir daudzsološi kandidāti ne tikai lokālai ārstēšanai, bet arī vispārējai lietošanai vairāku ādas vai sistēmisku slimību profilaksē un ārstēšanā.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!