Raimonds Karls: Ādas vēža baltā karaliene – bazalioma

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā visās pasaules valstīs, kur pamata iedzīvotājiem ir gaiša ādas krāsa, runā par ādas ļaundabīgo veidojumu skaita pieaugumu. Šis fakts vērojams Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Ikdienā liels uzsvars likts uz bīstamākās formas – melanomas atpazīšanu, bet vērā ņemams gadījumu skaita pieaugums saistīts ar audzēju, ko mēdz saukt par ādas vēža balto karalieni – bazaliomu vai bazālo šūnu karcinomu. Kas ir bazalioma, un kāpēc tā kļuvusi tik aktuāla pēdējo gadu laikā?

Kāpēc un kā rodas?

Lai labāk izprastu audzēja rašanos, dabu un arī pazīmes, vērts izpētīt ādas virsējā slāņa, epidermas uzbūvi. Epiderma veidota no epitēlijaudiem, tas ir daudzkārtains, plakans pārragots epitēlijs. Epiderma veidota no šūnām (keratinocītiem). Šie keratinocīti ir piestiprināti pie bazālās membrānas un pirmais slānis, kas saistīts ar bazālo membrānu, ir bazālais slānis. Tajā notiek šūnu dalīšanās. Šo procesu kontrolē un regulē šūnas DNS molekula. Jaunizveidota šūna sāk savu aptuveni 30 dienu garo ceļu līdz epidermas virsmai, raga kārtai. Šajā laikā ar šūnu notiek zināmas pārmaiņas, tajā tiek saražots keratīns, šūna zaudē spēju dalīties, kodols izzūd un tā pārragojas. Dodoties uz vannu, dušu, pirti vai lietojot skrubjus (pīlingus), šīs šūnas tiek nomazgātas. 

Savu nosaukumu bazālo šūnu karcinoma ieguvusi tuvās radniecības dēļ ar epidermas bazālo slāni. Arī paša audzēja šūnas  izskatā ļoti atgādina bazālā slāņa šūnas. Atšķirība ir šūnu vairošanās procesā, to novecošanā un nomiršanā. Normālās epidermas šūnas virzās uz epidermas virsmu, vēlāk pārragojas, veido raga slāni un visbeidzot nolobās. Bazaliomas šūnām nav raksturīga pārragošanās un tās ilgstoši nenonāk nomiršanas procesā jeb apoptozē. Šūnu masa nemitīgi palielinās.

Bazaliomas galvenais rašanās iemesls ir saules ultravioletā starojuma radīto pārmaiņu uzkrāšanās DNS molekulā epidermas šūnās, tieši bazālā slāņa cilmes šūnās. Šīs pārmaiņas rada specifiskas mutācijas, kas kļūst par palaidējmehānismu audzēja attīstībā. Mutācija liek bazālai šūnai strauji vairoties, jaunās malignās šūnas saglabā spēju vairoties un turpināt augt, kad ierastā situācijā tās nomirtu. Rezultātā uzkrājošās patoloģiskās šūnas var veidot vēža audzēju - veidojumu, kas saskatāms uz ādas.

Uzskata, ka lielāko daļu DNS bojājumu bazālās šūnās izraisa saules un mākslīgo avotu (solāriju) ultravioletais (UV) starojums. Tomēr saules iedarbība pilnībā neizskaidro bazaliomas rašanos, īpaši gadījumus, kad attīstības vieta nav pakļauta saules gaismai. Bazālo šūnu karcinomas risku un attīstību var veicināt arī citi faktori, kuru precīzs cēlonis dažos gadījumos var nebūt pilnībā skaidrs.

Vai man ir risks iegūt bazaliomu?

Bazaliomas riska faktori:

• hroniska saules ekspozīcija – biežāk novēro tieši saulei pakļautās vietās;
• gaiša āda – gaišādainiem cilvēkiem bazalioma sastopama biežāk;
• gadi – līdz ar nodzīvotiem gadiem risks pieaug;
• kontakts ar arsēnu;
• staru terapija;
• daži ģenētiskie sindromi (Gorlina-Goltca sindroms, pigmentēta kseroderma) – sastopamas reti. Bazaliomas atklāšana neliecina par šiem retajiem stāvokļiem.

Kādas ir bazaliomas pazīmes?

Bazalioma uz ādas var izpausties vairākos atšķirīgos veidos, tas nozīmē vairākas klīniskās formas. Arī vizuālās izpausmes un simptomi ir gana atšķirīgi. Un tomēr, absolūtais vairums bazaliomu attīstās saulei pakļautās vietās (seja, kakls, ausis, mugura, krūtis), ļoti retos gadījumos saulei nepakļautos rajonos un nekad nav atrodamas uz plaukstām vai pēdām.

Biežākā forma ir mezglveida bazalioma. Mazpamanāms, lēni augošs, bez subjektīvām sajūtām, ādas krāsā, virs ādas virsmas piepacelts veidojums ar spīdīgu «glancētu» virsmu, saulei pakļautā vietā. Noteiktā attīstības posmā veidojuma virsmā kļūst saskatāmi sīki asins kapilāri. Nereti šajā laikā cilvēks sāk novērot nelielu virsmas asiņošanu pēc minimālas veidojuma traumatizācijas, piemēram, noslaukot sejas ādu ar dvieli. Asiņošanas vietā veidojas neliels izčūlojums, kas sākotnēji spēj sadzīt gandrīz pilnībā, bet ar laiku veidojuma virsmā rodas persistējoša krevele. Virsmas asiņošana lielākoties kļūst par iemeslu ārsta apmeklējumam.

Otrā biežākā forma ir virspusējā bazalioma. Arī mazpamanāms, lēni augošs, asimptomātisks, rozā krāsas traipiņš, kas ar laiku savā perifērijā iegūst pacēlumu no sīkām spīdīgām pērlītēm. Augšana lielākoties ir gadiem un pat desmitgadēm ilga. Virsmā, iespējams, novēro sīkas kreveles un zvīņas, tāpēc ļoti bieži process nerada aizdomas par audzēju, bet atgādina kādu hronisku ādas slimību (zvīņēdi, sarkano ēdi, sēnīšu infekciju). Arī atšķirībā no mezglveida formas, virsmas asiņošana nav raksturīga.

Rētojoša forma. Sastopama retāk, bet ir viena no bīstamākām. To atpazīt ir gana sarežģīti. Galvenā pazīme - uz ādas veidojas bojājums, kas vizuāli atgādina rētu. Šī “rēta” rodas bez jebkāda iemesla un laika gaitā progresē. Rētošanās saistīta ar izmaiņām ādas dermas slānī. Dziļās izplatības dēļ šī veida bazalioma spēj cauraugt dziļākos audos – muskoļos un pat kaulos. Arī ārstēšana šim paveidam ir viskomplicētākā –  pat plaša ķirurģiska iejaukšanās negarantē pilnīgu izveseļošanos. Audzējs bieži recidivē un mikronodulārais šūnu paveids spēj pat radīt metastāzes.

Bazalioma sastopama ne tikai gaišādainiem cilvēkiem, arī cilvēkiem ar tumšākiem fototipiem tā nav retums. Tāpat kā gaišādainiem cilvēkiem, arī tumšākas ādas īpašniekiem bazaliomas veidojas saulei pakļautās vietās, taču tās bieži satur pigmentu un atgādina kādu citu veidojumu.

Kā diagnosticē bazaliomu?

Līdzīgi kā ar visiem ādas veidojumiem, bazaliomas kļūst atpazīstamas, kad sasniedz zināmu attīstības stadiju. Savā agrīnajā attīstībā tā ar neapbruņotu aci teju nav atpazīstama. Nepieciešama dermatoskopija, kas ļauj diagnosticēt jebkuru veidojumu, pirms vēl audzējs sasniedzis atpazīstamību. Galīga vārds ir audu izmeklējumiem laboratorijā – biopsijas materiālu  izmeklē šūnu līmenī.

Ko ieteiks ārsts bazaliomas ārstēšanai?

Ārstēšana noteikti ir svarīga. Katru gadu Latvijā diagnozi “bazalioma” uzzina aptuveni pusotrs tūkstotis iedzīvotāju.

“Zelta standarts” bazaliomas ārstēšanā bija, ir un būs  ķirurģiska metode. Ja audzējs  savlaicīgi diagnosticēts, to pietiekami viegli likvidēt un aizmirst. Pie ķirurģiskās modifikācijas pieder arī tā saucamā Mozas ķirurģija, kas ļauj atbrīvoties no visām audzēja šūnām. Šī metode īpaši aktuāla ir augsta riska audzēju ārstēšanā.

Audzēja daudzveidība nosaka ārstēšanas metodes izvēli. Katrā konkrētā gadījumā ārsts spēj izraudzīties visatbilstošāko – staru terapiju, šķidrā slāpekļa pielietošanu, ārstniecisko krēmu vai fotodinamiskās terapijas pielietošanu.

Kādi ieteikumi pēc ārstēšanas?

Katram pacientam svarīgi veikt paškontroli, uzmanīgi vērot, vai nav jaunu līdzīgu veidojumu. Ar noteiktu intervālu ieteicams apmeklēt savu ārstējošo ārstu un veikt atbilstošas procedūras. Saules aizsardzībai ir liela nozīme jaunu veidojumu attīstības novēršanā.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!