Psihiatra prioritāte - nekaitēt
Rimants Ziedonis savu stāstu Bērni (stāstu krājums Pastaiga) ievada ar vārdiem:
“Nu, tas ir viens, ko es te gribēšu pateikt, – man vienmēr ir likusies apšaubāma šī pārliecība, ka ir zināms, no kurienes rodas bērni. Ir kaut kas zināms par fizioloģiskiem procesiem, bet nav skaidrs pats dibinājums – kāpēc viņi parādās šai telpā un šai laikā pie tieši tiem un ne citiem cilvēkiem. Kaut kādas informācijas drumslas ir varbūt iekodētas tādos pieņēmumos, ka bērni tiek atrasti kāpostos vai tos atnes stārķi, kaut kas cildens ir šajos pieņēmumos, kaut kas lielāku kopību apliecinošs, tam visam – kāpostiem, stārķiem, ļaudīm un bērniem – ir viens pirmavots, iespējams, Lielais Visuma Kāposts, Lielā Vecmāte, Bērnu Izlūkdienesta dibinātājs un vadītājs.”
Tās ir domas, kas, iespējams, rosījušās Rimanta prātā, gaidot meitiņas nākšanu pasaulē. Ieņemšana, gaidības, bērna piedzimšana parasti ir tiešām cildens, pacilājošs, gan nākamās mātes un arī tēva dvēseli pārkārtojošs process pozitīvā virzienā. Tajā periodā vairs nav būtiski, vai pirmavots ir LIELAIS VISUMA KĀPOSTS vai LIELĀ VECMĀTE. Bet ārsti reizēm savā praksē sastop tādus gadījumus, kur BĒRNU IZLŪKDIENESTS nav bijis savu uzdevumu augstumos un nākamajā māmiņā sēj skumjas, fizisku un garīgu nespēku, izmisumu, pat pašnāvības domas – tātad grūtniecības depresiju.
Depresija grūtniecības periodā
Apmēram 10% gadījumu sievietei gaidībās novēro vieglāku vai smagāku melanholiju. Šo traucējumu kulminācija ir pirmajā vai trešajā grūtniecības trimestris. Depresija biežāk veidojas grūtniecēm, kurām bērna ieņemšana ir neplānota. Tā izjauc dzīves plānus, karjeru, biežāk novēršas partneris, tuvinieki, biežāka ir vardarbība no nākamā tēva puses. Vēl grūtniecības perioda depresiju veicinoši faktori ir nereģistrēta laulība, mātes psihiskās slimības, cukura diabēts, bailes no dzemdībām, atšķirīga reliģiska orientācija.
Bez šiem psiholoģiskiem faktoriem nozīme ir arī endokrīnām pārmaiņām mātes organismā, kas gan joprojām nav pietiekami izpētītas. Ir ziņas, ka estrogēnie hormoni paaugstina noradrenerģisko aktivitāti un tā sauktā laimes hormona serotonīna aktivitāti, bet progesterons rosina depresiju un īgnu, nomāktu garastāvokli jeb disforiju.
Ja nākamā māmiņa grūtniecības laikā sirgst ar depresiju, jaundzimušajam ir sliktākas orientēšanās iemaņas, pazemināts motorais tonuss, elektroencefalogrāfijā – asimetrija.
Trauksme un uzmācību neiroze grūtniecības periodā
Trauksme – tātad bažas par gaidāmo dzemdību norisi, pārspīlēti trauksmainas domas par vēl nedzimušā bērna labklājību, veselību, līdz pat panikas lēkmēm. Novērots, ka grūtniecības laikā saasinās jau esošā uzmācību neiroze (16%) vai parādās uzmācības vai tā sauktie obsesīvi kompulsīvie traucējumi (8%). Šo traucējumu izpausmēs dominē uzbāzīgas, grūti pārvaramas domas par inficēšanās briesmām, topošā māmiņa veic pārspīlētas mazgāšanas, tīrīšanas rituālus. Viss minētais var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecības norisi – izraisot priekšlaicīgas dzemdības, placentas atslāņošanos, asiņošanu. Jaundzimušajam palielinās jutība pret stresu, vēlākā dzīvē ir lielāka iespēja saslimt ar psihiskām slimībām. Viss liecina, ka grūtniece būtu jāārstē.
Šajos gadījumos ne vienmēr palīdz psihoterapija, kas būtu visnekaitīgākā ārstēšanas metode. Nākas ārstēt medikamentozi. Sabiedrībā bieži dzirdēts uzskats, ka grūtniecības laikā nekādus psihotropos līdzekļus sievietei nedrīkst nozīmēt.
Iespējamais kaitējums, ja ārstē ar psihotropiem līdzekļiem:
- jaundzimušajam rada iedzimtus sirds bojājumus, locekļu kroplības jeb malformācijas (lietojot zāles pirmajos 3 grūtniecības mēnešos), zemu svaru, plaušu hipertensiju;
- mātei – izraisa priekšlaicīgas dzemdības.
Kaitējums, ja neārstē:
- mātei – suicīda risks, slikta pašaprūpe, ir iespējams paškaitējums, vēlāk zūd emocionālā saikne starp māti un bērniņu.
Raksta turpinājumu par trauksmes un neirožu medikamentozu ārstēšanu lasiet žurnāla "ārsts.lv" novembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
