Prof. Ieva Bite, Romija Krēziņa: Dialektiski biheiviorālā terapija. Radīt sev dzīvi, kuru būtu vērts dzīvot!

“Emocijas plēš mani neskaitāmās daļās. Nav, kur aizbēgt. Es negribu mirt, bet arī vairs nespēju just… Šķiet, ka pasaulē vairs nav nekā cita, tikai es un nazis.”

Dialektiskā biheiviorālā terapija (DBT) ir psihoterapijas veids, kas attīstīts un pierādīts daudzos zinātniskos pētījumos, lai palīdzētu klientiem, kuri piedzīvo intensīvas negatīvas emocijas, kas nereti rodas pēkšņi un ilgi nepāriet. Klienti, kuriem nozīmīgi palīdz DBT, ir cilvēki ar personības traucējumiem, īpaši robežstāvokļa personības traucējumiem, dažāda veida atkarībām, ēšanas, bipolāriem traucējumiem un citām grūtībām, kuru centrā ir emociju regulācijas problēmas. DBT izveidotāja Marša Linehana dziļi un personīgi izprata cilvēkus, kuru emocionālās ciešanas mēdz būt tādā smaguma pakāpē, lai vēlētos izbeigt dzīvi. Turpināt to dzīvot un veidot, lai tā būtu dzīvošanas vērta, kļuva par Maršas veidotās psihoterapijas galveno mērķi. DBT ir rūpīgi izstrādāts terapijas veids, kas palīdz klientiem veidot un attīstīt adaptīvākus stresa pārvarēšanas, emociju regulācijas un problēmu risināšanas veidus, stiprinot ikvienu veselīgu reakciju un izmantojot dažādas kognitīvas un uzvedības intervences. DBT mērķi vērsti uz uzvedības kontroles veidošanu, emocionālas labsajūtas veicināšanu, problēmu risināšanu un dzīvesprieka attīstību.

DBT nosaukums veidots no diviem terminiem: dialektika un biheiviorisms. Dialektikas pamatā ir ideja, ka ikviens pieņēmums vai pozīcija vienlaikus ietver arī pretēju pozīciju. Tas ir ļoti būtiski cilvēkiem ar emociju regulācijas grūtībām, kuru domāšanas un pasaules uztveres veids nereti ir ļoti melnbalts, uzsverot, ka, vai nu pasaule, cilvēki un attiecības ir perfektas, vai arī nav vērts tajā visā palikt. Dialektika māca pretējo: var būt gan labi, gan slikti vienlaikus, vai, precīzāk, dzīvē ir ļoti dažādas krāsas, un mēs varam izvēlēties vidusceļu. Cilvēks, kurš skaļi saka: “Es gribu nomirt,” vienlaikus izjūt arī spēcīgu vēlmi dzīvot, turklāt abas šīs vēlmes ir dziļi patiesas. Dialektisko tehniku praktizēšana DBT ietvaros nozīmē palīdzēt atrast vidusceļu, integrēt pretrunas, mācīties elastību un iejūtību pašiem pret sevi un citiem cilvēkiem. Arī psihoterapeita attieksmei šajā pieejā ir jābūt līdzsvarā starp dziļu, patiesu pieņemšanu un pārmaiņu veicināšanu. Terapeits var izmantot gan humoru, gan konfrontācijas, gan pieskaņošanos klienta runas stilam, gan arī dažādus klienta emocionālos stāvokļus izspēlēt lomu spēlēs. Nozīmīga loma šajā pieejā ir otram pamata terminam – biheiviorismam, kas nozīmē fokusu uz klienta disfunkcionālās uzvedības maiņu. Biheiviorālās jeb uzvedības terapijas veidojušās jau kopš 20.gadsimta sākuma, un to mērķis ir izprast un analizēt cilvēka uzvedības galvenos principus, problemātiskas uzvedības veidošanās cēloņus un uzturošos faktorus, kā arī attīstīt metodes, kas palīdz veidot veselīgāku un dzīvei labvēlīgāku uzvedību.

DBT praktiski īsteno iknedēļas individuālo sesiju un grupu prasmju treniņa veidā. Klasiskā DBT pieeja ietver divus 24 nedēļu ilgus terapijas ciklu, tas ir, kopā tā aizņem aptuveni gadu, kura laikā notiek uzvedības stabilizācija – novērsts pašnāvības risks un cita veida paškaitējums vai agresīva uzvedība, kas var apdraudēt savu vai citu cilvēku dzīvību un drošību. Pēc stabilizācijas fāzes ir citas terapijas fāzes, kurās cilvēkiem iespējams pārstrādāt traumatiskās pieredzes, ar kurām viņi saskārušies savā dzīvē, risināt ikdienas grūtības un veidot dzīvi, kādu vērts dzīvot.

Individuālo terapijas sesiju laikā terapeits lielu uzmanību pievērš klienta disfunkcionālajai uzvedībai: pašnāvības plānošanai, paškaitējumam, narkotiku vai zāļu lietošanai nevietā un citam. Klientam ir regulāri jāpilda uzvedības dienasgrāmata, kurā atzīmē neveselīgās uzvedības impulsus, kā arī veselīgo, jauno uzvedību. Sesiju laikā tajā skaitā veic uzvedības ķēdes analīzi, kurā terapeits palīdz klientam izprast, kas izraisīja šos uzvedības impulsus, kā tie pieauga un kādas būtu efektīvākas iespējas tos mazināt. Prasmes uzvedības maiņai māca iknedēļas divu stundu prasmju treniņa grupās. Prasmju treniņa galvenais mērķis ir mācīties regulēt emocijas, tolerēt distresu, prasmīgi un efektīvi izturēties interpersonālās situācijās, vērot, aprakstīt ikdienas notikumus un piedalīties tajos bez vērtējošas attieksmes pret sevi un citiem, kā arī veidot cita veida izturēšanos pašnosodīšanas vietā.

Prasmju treniņš aptver četras prasmju grupas:

1. emociju regulācijas prasmes – ievērot, nosaukt un aprakstīt emocijas, pārstāt izvairīties no negatīvām emocijām, izprast emociju signālus un vajadzības, par kurām emocijas mums signalizē, īstenot šīs vajadzības veselīgā veidā, kā arī vairot pozitīvās emocijas;
2. apzinātības prasmes – fokusēties uz tagadnes brīdi, sajust un novērot pašiem sevi un pasauli, spontāni piedalīties, nevērtēt un dzīvot saskaņa ar saviem mērķiem un vērtībām;
3. distresa tolerances prasmes – tās ir prasmes tikt galā ar ļoti spēcīgām negatīvām un pretrunīgām emocijām, ekstrēmu spriedzi, iemācoties kontrolēt impulsus un nomierināt sevi. 

Daži piemēri: uzmanības novēršana, “stop” teikšana negatīvajām domām un impulsiem, sejas mazgāšana ar aukstu ūdeni, intensīva fiziskā slodze, dziļā elpošana, ķermeņa vērošana, atslābināšana un cits;

4. interpersonālās efektivitātes prasmes jeb starppersonu komunikācijas prasmes – šīs prasmju grupas mērķis ir attīstīt veselīgu komunikāciju, kuras ietvaros mēs gan validējam otru cilvēku un viņa emocijas, gan izrādām cieņu un pozitīvu attieksmi, gan veidojam pārliecinātu uzvedību, kas palīdz sasniegt mērķus un veidot veselīgu pašcieņu. Daži piemēri: apzināties un izteikt savas vajadzības un lūgumus, teikt “nē”, veidot pozitīvu komunāciju ar citiem, teikt komplimentus, pieņemt kritiku un cits.

Papildus individuālajām sesijām un darbam grupās starp sesijām klientiem ir pieejamas īsas telefoniskas konsultācijas krīžu gadījumos vai situācijās, kur vajadzīgs terapeita padoms un atbalsts apgūto prasmju izmantošanā ikdienā. Savukārt terapeitu komanda (visbiežāk četri līdz septiņi terapeiti), kuri strādā ar DBT programmā iekļautajiem klientiem, tiekas iknedēļas komandas sanāksmēs, kur pārrunā gan problēmsituācijas, ar ko saskaras klienti, gan paši savas emocijas vai grūtības, kas rodas terapijas procesa laikā. Protams, visa informācija, kas saistīta ar klientiem, ir konfidenciāla un terapeiti ievēro profesionālās ētikas noteikumus, kas ir ļoti nozīmīgi šajā darbā.

DBT-A jeb DBT pusaudžiem

Pusaudža vecumposms ir periods, kad cilvēks piedzīvo būtisku personīgo izaugsmi un pārmaiņas. Tas var būt komplektā ar unikālām, šim vecumam raksturīgām problēmām, kā arī izteiktu emocionālo ievainojamību, ko nosaka sarežģīti bioloģiski, psiholoģiski un sociāli mehānismi. DBT-A ir klasiskās dialektiski biheviorālās terapijas adaptācija, kas īpaši pielāgota darbam ar pusaudžu populāciju. Tā ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju pierādījumos balstīto intervenču klāstā pusaudžiem un sniedz palīdzību daudziem jauniešiem, kuri pārvar sarežģītos pusaudža gadus.

Marša Linehana, Aleks Millers, Džila Rathus un citi komandas biedri, balstoties pieaugušo DBT pamatnostādnēs, modificēja terapijas stratēģijas un ārstēšanas metodes, ņemot vērā pusaudžu attīstības un vides struktūras īpatnības. Pusaudžiem pielāgoti ir gan grupu prasmju treniņu materiāli un programma, gan terapijas modalitātes un stratēģijas, kur iesaista visu ģimeni. Ņemot vērā vecumposmam raksturīgās socioemocionālās un kognitīvās pārmaiņas, pusaudžu DBT ir vairāk fokusēts klientu emocionālajā disregulācijā, impulsivitātē, ņem vērā paaugstināto sociālo spiedienu ar ko saskaras pusaudži, kā arī iesaista visu ģimeni terapijas procesā.

Pusaudžu DBT galvenokārt paredzēta jauniešiem, kuri saskaras ar kompleksiem traucējumiem – domām par pašnāvību, aktīvu sistemātisku paškaitējumu, atkarību izraisošo vielu lietošanu, attiecību problēmām, emociju regulācijas traucējumiem un identitātes veidošanās grūtībām. Līdzīgi kā pieaugušo DBT, par primāro mērķi terapijā izvirzīts samazināt dzīvību apdraudošas uzvedības, piemēram, paškaitējumu vai domas par pašnāvību. Sekundārais mērķis ir mazināt terapijai traucējošas uzvedības, tādas kā sesiju vai grupu nodarbību neapmeklēšana vai mājasdarbu nepildīšana. Vēlāk terapijā strādā arī ar citām klientu psihoemocionālajām grūtībām, veicinot dzīves kvalitātes uzlabošanos un jēgas meklējumus.

Viens no galvenajiem elementiem, kas atšķir DBT pusaudžiem, ir ģimenes iesaiste terapijas procesā. Pusaudži ir atkarīgi no savas ģimenes un nereti paļaujas uz tās atbalstu un vadību, cenšoties navigēt sevi pasaulē. Arī pētījumi liecina, ka veiksmīgs terapijas procesa iznākums šai klientu grupai, ir ļoti atkarīgs no ģimenes iesaistes. Ja pieaugušo terapijā prasmju treniņu grupās piedalās tikai klienti, tad pusaudžu DBT tās paredzētas visai ģimenei kopā. Tajās vienlaikus ar pusaudzi, vecāki un aizbildņi mācās sevis, savu iekšējo un ārējo stāvokļu apzināšos, spēju izturēt negatīvas emocijas, kontrolēt impulsus, veicināt pozitīvas, ilgtermiņā jēgpilnas attiecības, risināt konfliktus un problēmas ģimenē, izmantojot dialektisko domāšanu. Lai apgūtu visu iepriekš minēto, papildus pieaugušo grupu treniņu prasmēm, pusaudžu terapijā ir vēl viena: vidusceļa gājēja prasme - māca jaunietim un viņa ģimenei metodes, kas palīdz samazināt konfliktus, mācot pieņemšanu un spēju ierosināt pārmaiņas, kā arī izglīto ģimenes par principiem uzvedības maiņai, dialektiskai domāšanai un rīcībai.

Vēl viens elements kā pusaudžu DBT atšķiras no pieaugušo, ir unikālo, šim vecumposmam raksturīgo klientu vajadzību ņemšana vērā. Terapijā īpaši integrē stratēģijas, kas veicina efektīvas savstarpējo attiecību prasmes, palīdz orientēties vienaudžu attiecību sarežģītībā un tikt galā ar unikālo akadēmiskās un sociālās vides spiedienu. Nodrošinot pusaudžus ar instrumentiem, kas ļauj viņiem regulēt savas emocijas, izturēt stresu un iesaistīties jēgpilnās attiecībās, DBT saviem jaunākajiem klientiem sniedz nenovērtējamas spējas tikt galā ar pieaugošajām dzīves prasībām, kas sniegsies vēl tālu ārpus kabineta sienām.

DBT pusaudžiem ir multimodālā, jeb, atkarībā no klienta vajadzībām un smaguma pakāpes, tā izmanto dažādas terapeitiskās stratēģijas. Papildus Pusaudžu resursu centrā īstenotajām individuālajām konsultācijām, ir:

1. ģimeņu prasmju treniņi (sniedz ģimenēm un pusaudžiem lielāku atbalstu un resursu grūtību pārvarēšanai);
2. telefona koučinga sesijas (gan pusaudzim, gan viņa ģimenei, veiksmīgākai grupā mācīto prasmju pārnesei ikdienā);
3. ģimenes terapeitiskās sesijas un audzināšanas prasmju treniņi;
4. terapeitu konsultācijas un komandu sapulces;
5. papildus resursi un citu speciālistu piesaistīšana.

DBT terapijas rezultāti un iespējas ir izteikti saistīti ar tās pareizu klīnisko pielietojumu un mērķtiecīgu terapeita darbu ar klientu individuālajās sesijās. Pētījumi liecina, ka DBT terapija ir efektīva jauniešiem, kuri saskaras ar paškaitējumu, suicidālām tendencēm, emociju regulācijas grūtībām. Tā pierādījusi savu efektivitāti arī ēšanas traucējumu, PTSS un vielu atkarību gadījumā, kā arī ir noderīga komorbīdo traucējumu mazināšanā un kopējās pusaudža dzīves kvalitātes uzlabošanā. Longitudinālos pētījumos uzrādās, ka šī metode pusaudžiem sniedz noturīgus funkcionēšanas uzlabojumus un samazinātu traucējumu atgriešanās risku. Salīdzinot slimnīcas izmaksas un pacientu progresu, konstatēts, ka DBT ilgtermiņā samazina ārstēšanā ieguldīto finansējumu un uzlabo pacientu labklājību. Terapeitiem un ārstniecības iestādēm, lai sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, ir pieejams daudz papildu materiālu, protokolu, procedūru aprakstu un manuāļu, kas ļauj veiksmīgi pielāgot DBT terapiju atbilstoši iestāžu un terapeitu komandu individuālajām vajadzībām.

Izmantotā literatūra

Dijk, 2013

Dimeff & Koerner, 2007

Linehan, 1993

Miller, Rathus & Linehan, 2007

Rathus, Miller & Linehan, 2014

Romija Krēziņa

Dialektiski biheviorālās terapijas speciāliste

Pusaudžu resursu centra projektu vadītāja

https://pusaudzucentrs.lv/

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!