Prof. Ieva Bite: Kā sagatavot bērnu skolai
Lielas pārmaiņas vienmēr izraisa zināmu stresu – vieniem lielāku, citiem mazāku, bet noteikti jūtamu. Skolas gaitu uzsākšana ir nozīmīga pārmaiņa kā bērniem, tā vecākiem. Bērna gatavība skolai nereti ir liels jautājums visiem - bērnudārza audzinātājiem, topošo pirmklasnieku vecākiem un arī skolotājiem. To nosaka gan bērna prasmes, gan attieksme pret skolas gaitām un motivācija skolai.
Tradicionāli pirmās, ko vērtē, ir akadēmiskās prasmes – lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšana.Tās izvērtē pirmsskolas pedagogi, lai jau savlaicīgi saprastu, vai sūtīt bērnu uz skolu tagad, vai pēc gada, No visa iepriekš minētā, tieši lasītprasme ir visbūtiskākā skolas vidē, ņemot vērā, ka bērnam gandrīz visos mācību priekšmetos būs jālasa uzdevumu nosacījumus. Lai veicinātu šīs prasmes, tās, protams, ir svarīgi trenēt, nedaudz to darot arī vasaras laikā. Ar visām akadēmiskajām prasmēm ir būtiski veidot pozitīvas asociācijas, darbojoties bērnam interesantā veidā, piemēram, skaitot spēļu naudu, spēlējot veikalos, kopīgi lasot bērnu interesējošas grāmatas, tas ir, lasot pamīšus – mazliet palasa pieaugušais, pēc tam bērns un atkal pieaugušais. Arī rakstīt varam visu, kas bērnu interesē un ar visu, kas viņam patīk, piemēram, rakstīt smiltīs, rakstīt ar ogli, ķēpāt burtus uz lapas ar plastilīnu un darīt vēl ko citu. Bērni baudīs kopā pavadīto laiku, īpaši tad, ja vecāki paudīs prieku par bērna padarīto darbiņu. Lai nerastos sajūta, ka mēs ļoti fokusējamies uz panākumiem, uzslavas varam izteikt formā: “Man ļoti patīk tavs zīmējums, šis “S” burts, tavi lieliskie aprēķini” vai “Man tik ļoti patīk ar tevi kopā lasīt; ir tik labi uzzināt, ko izdarīja šis grāmatas varonis” un tamlīdzīgi. Lai lasīšanu padarītu patīkamāku, to vērts ieplānot bērnam ērtā laikā, respektējot viņa izvēles. Pēc tam ieteicams sarūpēt vēl kaut ko patīkamu, piemēram, nelielas uzkodas, kuras baudot, var pārrunāt izlasīto. Pirmsskolas vecuma bērniem patīk iztēlošanās spēles, līdz ar to ir vērts spēlēt skolās, kur gan bērns, gan pieaugušais var būt kā skolotājs, tā skolēns. Vienlaikus ir vērts veicināt arī to, lai bērns dara lietas patstāvīgi, piemēram, pats saliek puzli, to pabeidz un tamlīdzīgi.
Ar akadēmiskajām prasmēm saistītas, bet ne mazāk svarīgas ir koncentrēšanās prasmes: bērna spēja sēdēt savā vietā, klausīties, ievērot norādījumus. Tas noteiks, cik labi skolēns jutīsies mācību stundu laikā. Bērni ir dažādi, – tiem, kuriem ir noslieci uz uzmanības problēmām vai hiperaktivitāti, ieteicams nedaudz palīdzēt, pozitīvi pastiprinot šos brīžus, piemēram, paslavējot, kad viņam, veicot kādu darbiņu, izdevies pavadīt ilgāku laiku. Var lietot “taimerus” vai smilšu pulksteņus, lai bērns zinātu, cik ilgs laiks vēl jāpavada, sēžot pie galda vai darot kaut ko, kas reizēm sagādā pūles. Lietojot dažādus laikrāžus, ir svarīgi nelikt bērnam sēdēt mierā daudz ilgāk nekā viņš to ikdienā darītu – laiku var palielināt pakāpeniski un nedaudz, piemēram, par vienu vai divām minūtēm.
Ļoti nozīmīgas skolas gaitām ir plānošanas un sevis organizēšanas prasmes. Tās lielā mērā veicina noteikta ģimenes rutīna, struktūra un paredzamība ikdienā, piemēram, ēdienreižu laika ievērošana, vakara dienaskārtība. Ieteicams bērnam piešķirt kādu pienākumu, noteikt viņa atbildības jomu. Vienmēr un visiem bērniem pašorganizēšanās prasmju attīstībai palīdz vizuāli plāni. Tie var būt rakstiski, bet ieteicams pievienot arī piktogrammas un šos plānus laiku pa laikam pārrunāt, lai informāciju uztvertu caur dažādiem kanāliem. Ieteicams apzināti sniegt bērnam vairāku pakāpju norādījumus un veicināt to izpildi, piemēram: “Uzvelc pidžamu, iztīri zobiņus un paņem grāmatiņu, ko palasīt.”
Sociāli emocionālās prasmes ir vēl viena ļoti nozīmīga prasmju joma, kas nosaka bērna labklājību. Lai veicinātu sociālās prasmes, protams, ir svarīgi atrast vienaudžu sabiedrību arī brīvlaikā. Saskaroties ar problēmsituācijām, ir svarīgi palīdzēt bērniem tās risināt, nevis atstāt pašu ziņā, īpaši, ja viņu uzvedība kļūst agresīva. Ir vērts jau iepriekš pārrunāt, kādi var būt problēmsituāciju gadījumi, kādi būtu labākie risinājumi. Piemēram, ierosināt aktivitātes, kurās kāds bērns netiek uzreiz pieņemts citu spēlēs, vai jāievēro sava kārta, vai jāgaida – un priecājieties, kad izdodas atrast risinājumus. Bērniem jau agrīni jāmācās pazīt emocijas un tās nosaukt – šis ir pirmais solis emociju regulācijas procesā. Pirms skolas svarīgi veicināt ne tikai savu emociju nosaukšanu, bet arī otra emociju izpratni – runājot, kā otrs varētu justies, mēs runājam arī par to, kā otram varētu palīdzēt. Vēl viena vērtīga sociāla prasme ir komplimentu un labu lietu teikšana citiem bērniem – arī tā ir prasme, ko varam trenēt ikdienā, lai palīdzētu bērnam veidot labas attiecības ar citiem, piemēram, spēlējot komplimentu spēles.
Pirms skolas ir vērts ar bērnu pārrunāt arī iespējamās grūtību situācijas mācību iestādē, piemēram, ja bērns nezina, kur ko atrast, vai viņam jāpalūdz aiziet uz tualeti. Arī šīs situācijas vērts izspēlēt, lai bērnam būtu vieglāk, piemēram, lūgt palīdzību skolotājai.
Ir vērts ikdienā mācīt bērniem stresa vadīšanas prasmes – diafragmālo elpošanu, muskuļu relaksāciju, pamata apzinātības prasmes (piemēram, fokusēt uzmanību uz to, ko es redzu, dzirdu, sajūtu ar tausti, ožu, garšu). Šo prasmju mācīšanu un regulāru lietošanu būtu vērts iekļaut arī skolas ikdienā, lai palīdzētu bērniem pārvarēt stresu brīžos, kad tas ir pārlieku liels. Būtiski ņemt vērā, ka visas šīs prasmes nedarbosies, ja tās nepielietos ikdienā, jo tad bērns vienkārši par tām nevarēs atcerēties.
Nozīmīgi ir veicināt arī bērna fizisko attīstību – gan lielās, gan smalkās kustības. Dažāda veida sporta spēles, kāpšana, rāpšanās, lekšana, skriešana, riteņbraukšana – tas viss šajā vecumā ir tieši laikā. Arī, domājot par smalko kustību attīstību, – podziņu aizpogāšana un šņoru siešana ar ērto apģērbu izplatību kļūst aizvien nepopulārāka, taču to ir vērts veicināt dažādos citos veidos, piemēram, sienot mezglus, pinot pīnītes un tamlīdzīgi.
Attieksme un motivācija ir vēl divi faktori, kas bērnam nozīmīgi, uzsākot skolas gaitas. Ir ļoti svarīgi veicināt, lai bērns nejustos spiests iet uz skolu, tieši pretēji, - lai viņam jau iepriekš būtu interese un pozitīva mācīšanās pieredze. Pēdējo gadu pasaules praksē un pētījumos, kas to apstiprina, aizvien vairāk uzsvērta tieši pozitīva klimata nozīme skolā, un sociāli emocionālās mācīšanās loma izglītības procesā. Pozitīvu emociju pieredze ievērojami uzlabo arī bērnu akadēmiskos sasniegumus, pretstatā negatīvai emocionālai pieredzei un distresam, kas paaugstināta kortizola izdalīšanās ietekmē bloķē hipokampa darbību. Ilgstoša stresa gadījumos pat samazinās tā apjoms, līdz ar to pasliktinās gan atmiņa, gan uzmanības koncentrēšanas spēja. Augsts stresa līmenis ietekmē arī orbitofrontālo garozu, līdz ar to arī mūsu sociālās prasmes un pašregulāciju. Un otrādi, pozitīvs novērtējums pozitīvi ietekmē bērnu vadības funkcijas - viņš spēj labāk koncentrēt uzmanību, labāk plānot un organizēt savu darbu. Tieši tas ir būtiski arī vecākiem: ja viņi kritiski raudzīsies uz skolu un savu atvasi, tas pasliktinās bērna attieksmi pret skolu un pazeminās viņa interesi un motivāciju. Pozitīvi izteikumi par gaidāmo skolas gadu un bērna prasmēm palīdz veicināt pozitīvu attieksmi pret skolu.
Ļoti būtiski ir kopā ar bērnu vairākas reizes aiziet uz skolu, lai iepazītu vidi, skolotājus un citus bērnus. Ļoti ieteicamas ir iepazīšanās nedēļas, kurās bērns pāris stundas dienā var piedalīties mācību procesā, gūstot pozitīvu pirmo pieredzi. Ja ir iespējams satikties ar dažiem klasesbiedriem arī ārpus skolas, tas bērnam mācību gada sākumā var ļoti palīdzēt justies drošāk. Palīdzēs arī paredzamības veicināšana – skolotājas fotogrāfija, skolas plāns, bērnu saraksts, ar ko var iepazīstināt bērnu. Ja bijušas iepazīšanās dienas, to izdarīt ir pavisam viegli un dabiski. Palīdz stāsti par skolu – var izmantot tā sauktos sociālos stāstus, kas atrodami dažādās interneta vietnēs.
Skolas sākumā bērnam skolā labāk palikt īsāku laiku un vismaz pirmajā nedēļā neizmantojot pagarināto dienu pēc stundām. Neapšaubāmi,vecāku loma bērna izglītībā, īpaši pirmajā klasē, ir ļoti liela. Pārliecinieties, ka bērnam ir viss, kas skolai nepieciešams (mācību piederumi, uzkodas un tamlīdzīgi). Svarīgi runāt par skolu, motivēt bērnu, regulāri sazināties ar skolotāju un skolas personālu, sniegt atbalstu mājasdarbu izpildē un tamlīdzīgi. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka vecāki ir cilvēki, kuriem arī pašiem nepieciešams atbalsts. Mūsu uzdevums tuvākajā nākotnē ir maksimāli veicināt pozitīvu un efektīvu sadarbību starp skolu un vecākiem, lai gan vecāki, gan pedagogi nejustos vieni bērnu izglītošanas procesā. Grūtību gadījumā ļaunākais būtu vainot otru pusi vai uzstājīgi pieprasīt vienu vai citu rīcību. Arī grūtību risināšanā gan skolai, gan vecākiem jābūt vienlīdzīgiem partneriem – ar vienotiem mērķiem, ekspektācijām un kopīgu ieguldījumu. Arī ārsti var būt nozīmīgs resurss vecāku un pedagogu atbalstam – uzmundrinot un iedrošinot vecākus meklēt papildus palīdzību, kā arī informējot par pieejamajiem resursiem grūtību novēršanai.
Foto: Shutterstock
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2022. gada augusta numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
