Prof. Ieva Bite: Autisma agrīnās pazīmes un kā tās mazināt

Bērns, kurš piekliedz visu uzgaidāmo telpu, spārdās, spļaudās, sit ārstam, rauj instrumentus, neatbild uz jautājumiem, izskatās nevaldāms un neaudzināts... Ikvienam bērnu ārstam ikdienas darbā un arī citiem, kam diendienā ir saskare ar bērniem, nākas saskarties ar šādām situācijām, turklāt aizvien biežāk, jo pasaules statistikas dati ir nepielūdzami – nezināmu iemeslu dēļ autiskā spektra traucējumu izplatība pieaug.

Tikai pirms dažiem gadiem autiskā spektra traucējumi bija vienam no simta, taču tagad Amerikas Savienotās Valstis publicējušas pēdējo gadu statistiku – 1 : 68, tātad nu jau vienam no 68 bērniem. Cēloņi šim pieaugumam nav precīzi zināmi, taču ir skaidrs, ka tas nav saistāms vienīgi ar diagnostikas uzlabošanu, kā tas, savukārt, ir Latvijā, kur autisma problēma aktualizēta tikai pēdējos desmit gados. Turpinot autisma cēloņu pētniecību, vienlaikus tiek veiksmīgi izstrādātas autisma ārstēšanas (tā sauktās intervences) programmas, kas ievērojami mazina ar autismu saistītās uzvedības problēmas, uzlabo cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem komunikācijas prasmes un sociālo adaptāciju, kā arī valodas attīstību un kognitīvās spējas. Īpaši nozīmīga loma ir agrīnai intervencei, kas sākta 1–4 gadu vecumā.

Amerikas Psihiatru asociācija autiskā spektra traucējumus definējusi kā pastāvīgas grūtības sociālajā funkcionēšanā un komunikācijā, viena un tā paša uzvedības modeļa atkārtošanu un ierobežotas intereses, kā arī sensoru jūtīgumu agrīnā bērnībā. Autiskā spektra traucējumi aptver tādus attīstības traucējumu veidus kā autisms, Aspergera sindroms un visaptveroši attīstības traucējumi. Bērniem ar autismu ir grūtības iemācīties un uzturēt sociāli pieņemamas uzvedības normas, kas kopā ar grūtībām izprast sociālas situācijas un sazināties ar citiem var izpausties arī kā agresīva uzvedība. Rūpīgi diagnosticējot, jau 6 mēnešu vecumā var novērot pirmās autisma iezīmes, tomēr ticamus rezultātus var iegūt 18–24 mēnešos. Šajā vecumā pazīmes var izpausties kā uzmanības nepievēršana cilvēkiem, sociālā smaida trūkums, acu kontakta neveidošana, nerādīšana ar pirkstu, lai dalītu uzmanību ar otru, iztēlošanās spēļu un atdarināšanas trūkums, neatsaukšanās uz savu vārdu, žestu izmantošanas un dalīšanās trūkums, aizkavēta valodas attīstība. Vecumā līdz trim gadiem strauji attīstās uztveres, sociālās un komunikācijas iemaņas, taču vidējais vecums, kad autiskā spektra traucējumi parasti tiek diagnosticēti, ir četri gadi, kad diemžēl straujākā attīstība jau ir notikusi. Nav grūti iztēloties, piemēram, cik lielā mēra bērns zaudē iespēju attīstīt komunikācijas prasmes tikai tāpēc, ka ikdienā viņš neskatās uz otra cilvēka seju. Šī iemesla dēļ gan zinātnieki, gan praktiķi uzsver agrīnas terapijas jeb intervences nepieciešamību.

Pasaulē par visefektīvākajām ar autismu saistīto grūtību mazināšanā ir atzītas tieši uzvedības terapijas metodes. Visplašāk izplatīta ir lietiskā uzvedības analīze (Applied Behavior Analysis) jeb ABA. Tā ir metode, kas balstās uzvedības zinātnē, – speciālists analizē cilvēka uzvedību un veidus, kā to mainīt, lai palīdzētu indivīdam pielāgoties videi. Tā tiek izmantota skolās, klīnikās, dzīvesvietās, aprūpes centros, dienas centros un pat biznesa organizācijās. Veicot uzvedības analīzi, tiek noteikts bērna vai pieaugušā attīstības līmenis katrā konkrētā jomā (komunikācijā, valodā, praktiskajās iemaņās, lasīšanā, emociju izpratnē u.c.), analizētas uzvedības problēmas un izveidots plāns uzvedības maiņai un prasmju attīstīšanai. Tiek trenētas komunikācijas prasmes, attīstītas spējas apgūt mācību vielu skolā un veidotas patstāvīgas dzīves iemaņas. Procesa laikā tiek sistemātiski pozitīvi pastiprināta vēlamā uzvedība un samazināta nevēlamā vai kaitīgā uzvedība, piemēram, bērns saņem žetonus par katru lūgumu, kuru viņš izsaka pieaugušajam, bet tiek ignorēta, piemēram, pieaugušā bakstīšana vai kliegšana, lai iegūtu vēlamo lietu. Žetonus bērns vēlāk var samainīt pret sev vērtīgu balvu. Jāpiebilst, ka autisma gadījumos uzvedības analīze jāizmanto intensīvi, vēlams, 15–20 stundas nedēļā, kas ideālā situācijā nozīmē uzvedības analīzes (ABA) principu izmantošanu ikdienā bērna ierastajā vidē.

Visefektīvākā agrīnās intervences metode – Denveras modelis (Early Start Denver Model), kuru izmanto bērniem no gada līdz četru gadu vecumam, apvieno uzvedības analīzes un bērna un pieaugušā pozitīvas mijiedarbības terapijas principus. Ir pierādīts, ka iejūtīgas, atbalstošas un audzinošas vecāku un bērnu attiecības agrīnā bērnībā pozitīvi ietekmē bērna emocionālo labklājību, morālo attīstību, vēlākos akadēmiskos sasniegumus, samazina problemātiskas uzvedības veidošanos. Denveras modelis ietver sociālo mācīšanos ikdienas aktivitāšu un dabisku sociālo mijiedarbību procesā. Ļoti būtiski ir tas, ka šo terapiju iespējams veikt arī pašiem bērnu vecākiem, terapeitam tiekoties ar ģimeni tikai 1–2 reizes nedēļā.

Tā kā bērni ar autismu parasti vairāk pievēršas objektiem, nevis cilvēkiem, sākumā šajā metodē bērnam jāiemācās skatīties uz komunikācijas partneri, veidot acu kontaktu (piemēram, vecāki var izmantot spoguli rotaļās, lai pievērstu uzmanību savai sejai, veidot dažādas smieklīgas grimases, iesaistīties un atdarinot bērna rotaļas, piemēram, kāda priekšmeta griešana ap savu asi, plaukstu sasišana un tamlīdzīgi). Vecākus iemāca spēlēties bērnam interesējošā veidā, piedāvāt jautras sensoras rotaļas, paplašināt bērna rotaļu repertuāru, komentēt bērna darbību, izraisīt bērnā smaidu, mācīt ievērot savu kārtu, veicināt abpusēju mijiedarbību, attīstīt neverbālo komunikāciju un žestu valodu, atdarināt, izteikt savas vēlmes un vajadzības, dalīties kopīgās interesēs, spēlēt lomu un iztēlošanās spēles, attīstīt runu un valodu.

Piecus gadus ilgā pētījumā 48 bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuri saņēma šo agrīno intervenci jeb terapiju, par 18 punktiem pieauga IQ koeficients, par 18 punktiem – receptīvās valodas spējas, attīstījās labākas pielāgošanās un komunikācijas spējas, un diagnoze atsevišķos gadījumos pat tika mainīta. Latvija šī metode tiek ieviesta šogad – interesentiem ir iespējams pieteikties apmācībām, kas tiek realizētas sadarbībā ar Latvijas Autisma apvienību.

Foto: Pexels.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2018. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!