Priekšdziedzera vēzis laika griežos - jaunas diagnostiskas iespējas ar PET/CT

Priekšdziedzera jeb priekšdziedzera vēzis ir otrā biežākā onkoloģiskā slimība vīriešiem. Katru dienu urologi un ģimenes ārsti savā praksē saskaras ar priekšdziedzera vēža pacientiem. Daļa no tiem tiek diagnosticēti, daļa jau tiek ārstēti, bet ir arī pacientu grupa, kam iespējama tikai atbalstoša jeb paliatīva terapija, kura atvieglo simptomus, mazina sāpes. Tāpēc nepieciešams regulāri par šo slimību runāt un informēt sabiedrību, lai samazinātu ielaistās slimības stadijas.

Pirmkārt, agrīnās stadijās šī slimība ir izārstējama un kontrolējama. Otrkārt, priekšdziedzera vēzim nav pieejama izārstējoša medikamentoza terapija, tāpēc vienīgā radikālā ārstēšanas metode ir ķirurģiska vai staru terapija. Tamdēļ ir tik svarīga agrīna diagnostika, kas nav tikai mediķu uzdevums, bet arī pašu vīriešu pienākums rūpēties par savu veselību. Jo, kā gan ārsts varēs slimību atklāt agrīni, ja pacients nenāks uz profilaktiskām apskatēm, aizbildinoties, ka “man jau nekas nekaiš”...

Priekšdziedzera vēzis un labdabīga priekšdziedzera palielināšanās ir divas dažādas slimības. Aplams ir viedoklis, ka labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija pāriet vēzī. Šīs slimības sāk attīstīties dažādās priekšdziedzera zonās. Labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija – no tās daļas, kas aptver urīnizvadkanālu, tāpēc biežāk izpaužas ar urinācijas traucējumiem – vājāku urīna strūklu un biežāku urināciju. Priekšdziedzera vēzis attīstās no priekšdziedzera daļām, kas atrodas daudz tālāk no urīnizvadkanāla, un tāpēc to nesaspiež un nekairina, un agrīni tas attīstās bez simptomiem. Atkārtoti jāuzsver nepieciešamība laikus veikt agrīnas diagnostiskas pasākumus – urologa apmeklējumu ar iepriekš veiktu priekšdziedzera jeb priekšdziedzera specifiskā antigēna (PSA) analīzi. Priekšdziedzera ultraskaņas izmeklēšanai kā agrīnai diagnostikas metodei, nav lielas nozīmes, jo agrīnu priekšdziedzera vēzi nav iespējams izšķirt ar ultraskaņas metodi. Priekšdziedzera ultraskaņas izmeklēšanai vēža gadījumā ir jābūt kombinētai ar biopsijām, bet jau pēc urologa konsultācijas un rekomendācijas.

Runājot par riska faktoriem – priekšdziedzera vēzis pārsvarā ir augsti attīstīto valstu problēma: ASV, Eiropas valstis u.c., tas saistīts ar dzīvesveidu un uztura paradumiem. Latvija slimības ziņā ieņem 14. vietu pasaulē, bet ar vienu no visaugstākajiem mirstības līmeņiem ierindojoties pirmajā trijniekā kopā ar Lietuvu un Igauniju. To varētu skaidrot ar nepietiekamo medicīnas aprūpes līmeni, salīdzinot ar rietumvalstu medicīnas sistēmām, kā arī jāņem vērā sociālie un mentalitātes faktori, uzsverot vīriešu attieksmi pret savu veselību. Otrs nozīmīgākais riska faktors ir vecums, jo saslimstība sāk ievērojami pieaugt no 45–50 gadu vecuma. Pētījumi pierādījuši, ka ar šo slimību sirgst apmēram 15% vīriešu vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Pēc 60 gadu vecuma priekšdziedzera vēzi konstatē aptuveni 30%, bet pēc 70 gadu sasniegšanas – jau 40% vīriešu. 90 gadu vecumā vēža šūnas priekšdziedzerī konstatē gandrīz katram. Taču, jo vēlāk priekšdziedzera audzējs rodas, jo risks tā dēļ mirt mazinās – tas attīstās tik pakāpeniski, ka būtiskus veselības traucējumus slimnieka mūža laikā nepagūst izraisīt. Svarīgi arī ņemt vēra, ka, jo jaunāks vīrietis saslimst ar priekšdziedzera vēzi, jo straujāka ir tā attīstība, taču, jo vīrietis vecāks, tad tas attīstīsies lēnāk. Treškārt priekšdziedzera vēža izcelsmē būtiska ir iedzimtība. Ja ar šo audzēju slimojis vectēvs, tēvs vai brālis, risks saslimt pieaug divas reizes, ja tas konstatēts diviem asinsradiniekiem – pat piecas reizes. Lai panāktu agrīnu slimības atklāšanu, svarīga ir sabiedrības izglītošana un pašu vīriešu vēlme nenoliegt slimības iespējamību, ārsta ieteikumu pildīšana un urologa apmeklējums vismaz reizi gadā.

Priekšdziedzera vēža diagnostikas pamats ir biopsija, jo priekšdziedzera specifiskais antigēns PSA ir tikai marķieris, kas var norādīt par slimības esamību. PSA rādītājs pieaug arī citu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir iekaisums, labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija, arī pēc urīnpūšļa katetrizācijas. Visizplatītākais biopsijas veids ir paraugu paņemšana ar adatu ultraskaņas kontrolē caur taisno zarnu.

Ja vēzis ir pierādīts, ārstēšanas taktika atkarīga vēl no daudziem faktoriem – slimības stadijas, pacienta vēlmēm, pacienta vecuma, pacienta blakusslimībām. Izārstēt to var tikai ķirurģiska vai staru terapija. Ar medikamentiem šo slimību nevar izārstēt, var tikai palēnināt tās attīstību. Zinot, ka šīs slimības norise vecākiem vīriešiem ir izteikti palēnināta, gadījumos, kad simptomi nav traucējoši, vecākus vīriešus var arī tikai aktīvi novērot, jo ārstēšanas blakus efekti var ietekmēt vispārējo veselību vēl nelabvēlīgāk nekā pati slimība. Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" jūlija numurā!