Plakstu malas iekaisums jeb blefarīts

Blefarīts jeb plakstu malas iekaisums ir ikdienā plaši sastopama slimība, ar kuru vienādi bieži slimo gan sievietes, gan vīrieši. Iespēja saslimt ar blefarītu pieaug līdz ar vecumu. Atsevišķos pētījumos minēts, ka blefarīta pacientu vidējais vecums ir aptuveni 50 gadi.

Anatomiski izšķir priekšējo blefarītu, kad iekaisums skar tikai ādu un skropstu folikulus, un mugurējo blefarītu, kad iekaisums skar arī Meiboma dziedzerus, plaksta skrimšļa plātnīti (latīņu val. tarsus), kā arī plaksta malas gļotādu jeb konjunktīvu. Priekšējā blefarīta gadījumā iekaisumu visbiežāk izraisa baktērijas un to izdalītie toksīni, savukārt mugurējā blefarīta iemesls ir izmaiņas plaksta malā esošo Meiboma dziedzeru darbībā un to aizsprostošanās.

Hroniska blefarīta attīstību var veicināt tādi apkārtējās vides faktori kā smēķēšana, ķīmiskas gāzes, piesārņots gaiss u.c. Par hroniska blefarīta iemeslu var būt arī vispārējas slimības, piemēram, ādas slimība rozāceja, seborejisks vai alerģisks dermatīts, psoriāze, kā arī inficēšanās ar skropstu ērcīti Demodex folliculorum. Blefarīts biežāk ir sastopams cilvēkiem, kas cieš no gremošanas trakta hroniskām slimībām, vairogdziedzera hormonu disbalansa un imunitātes traucējumiem. (1. attēls.)

1. attēls. Veseli plaksti un blefarīts

Kā diagnosticē blefarītu

Blefarīts ir klīniska diagnoze, kuras apstiprināšanai nav nepieciešami papildu izmeklējumi. Diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz pacienta sūdzībām un acs mikroskopisko ainu. Atsevišķos gadījumos tiek paņemtas skropstas, lai veiktu skropstu ērcītes diagnostiku, vai iztriepe no plaksta – mikrobioloģiskai analīzei.

Pacientiem ar blefarītu būs sūdzības par plakstu un acs apsārtumu, dedzināšanu vai svešķermeņa sajūtu, izdalījumiem no acs, aplikumu uz skropstām un acu kaktiņos, bailēm no gaismas un pat redzes pasliktināšanos. Smagākos un ilgstošākos gadījumos vērojama arī plaksta malas sabiezēšanās un ādas zvīņošanās.

Hroniska blefarīta gadījumā sūdzības var būt pastāvīgas vai arī periodiski kļūt mazāk izteiktas, ar laiku atjaunojoties. (2., 3., 4.attēls.)

1.attēls. Veseli plaksti un blefarīts

2. attēls. Aplikums uz skropstām 3.attēls. Meiboma dziedzeru nosprostošanās 4. attēls. Plaksta tūska un apsārtums

Kā to ārstēt

Blefarīta terapijas pamatā ir regulāra plakstu malu higiēna. Lai novērstu slimības uzliesmojumu atkārtošanos, pastāvīgi jāievēro plakstu malu higiēna. Medikamentoza terapija nepieciešama tikai gadījumos, kad pievienojusies infekcija.

Kā ievērot plakstu higiēnu blefarīta gadījumā

Siltas kompreses uz plakstiem. Siltumam iedarbojoties uz plakstu malās esošajiem aizsprostotajiem Meiboma dziedzeriem un to izvadkanāliņiem, tajos esošais taukainais materiāls kļūs šķidrāks un uz āru izdalīsies labāk. Komprešu vietā iespējams izmantot arī speciālas medicīnas iestādēs iegādājamas karstuma-aukstuma brilles, kas pirms lietošanas jāuzsilda mikroviļņu krāsnī. Jāatceras, ka brillēm vai kompresēm jābūt siltām, ne karstām, lai neradītu apdegumus. (5. attēls)

5. attēls. Dažādas plakstu silto komprešu iespējas

Plakstu malu mehāniska tīrīšana. Plakstu malu tīrīšana mehāniski noņem aplikumus, kā arī palīdz atvērt aizsprostoto Meiboma dziedzeru izvadus. Plakstu tīrīšanu veic ar speciālām salvetēm vai vates kociņu un bērnu šampūnu. Svarīgi tīrīt tieši pašu plakstu malu, ne ādu vai konjunktīvu. Tīrīšanai jābūt maigai, lai neievainotu plaksta malu. (6. attēls.)

Plakstu tīrīšana

6.attēls. Plaksta malas tīrīšana ar vates kociņu

Plakstu masāža jāveic mugurējā blefarīta gadījumā, kad ir iesaistīti Meiboma dziedzeri, kas izdala tauku sekrētu, kurš ieeļļo acs virsmu. Plakstu masāžu var veikt, ar pirkstu maigi masējot plakstu virzienā uz skropstām.
Antibakteriālas ziedes uzklāšana. Pēc abu iepriekšējo procedūru veikšanas uz plakstu malām var uzklāt nedaudz antibakteriālas ziedes. Paasinājumu periodā iespējams lietot ziedi, kuras sastāvā papildus pievienoti steroīdi. Šāda tipa ziedes drīkst lietot tikai pēc ārsta nozīmējuma, un parasti tā tiek lietota 2 nedēļas vai ilgāk, ja tā noteicis ārsts. Nekādā gadījumā šī ziede nedrīkst tikt lietota ļoti ilgstoši. Ja nepieciešams, tad pēc akūto simptomu mazināšanās tiek nozīmēta dezinficējoša ziede vai gels, ko drīkst lietot ilgstoši.
Sistēmiskas antibiotikas biežāk tiek nozīmētas mugurējā blefarīta gadījumā, kā arī pacientiem ar pazeminātu imunitāti vai agresīvu bakteriālu infekciju.
Acs virsmas mitrināšana nepieciešama visos gadījumos, jo blefarīts norit reizē ar nepietiekamu un/vai nekvalitatīvu acs virsmas mitrināšanu.

Ko vēl iespējams lietas labā darīt

Ņemot vērā saslimšanas plašo izplatību, medicīnas industrija meklē arvien jaunus veidus, kā palīdzēt hroniska blefarīta pacientiem.

Viena no jaunākajām iespējām, kas pieejama arī Latvijā, ir plakstu malu tīrīšana ar speciālu tam domātu ierīci BlephEx. Tā ir resnai pildspalvai līdzīga ierīce, kuras galā ir mikrosūklis, kuram rotējot ap savu asi tiek attīrītas gan plakstu brīvās malas, gan skropstas no aplikumiem un vecajām ādas šūnām, kā arī no mikrobu kolonijām. BlephEx priekšrocība, salīdzinot ar plakstu tīrīšanu mājas apstākļos, ir iespēja notīrīt daudz vairāk aplikumu. Par rezultātu pārliecināmies, apskatot plakstus spraugas lampā ar palielinājumu pat līdz 40 reizēm. Pēc BlephEx procedūras aplikumu uz plakstu malām nav nemaz, ko nekad nevar panākt, tīrot plakstu malas ar vates kociņu vai pirkstu. (7. attēls.)

7. attēls. Plakstu tīrīšana ar BlephEx.

Mūsdienās ir radīta ierīce, kas vienlaikus gan izsilda, gan izmasē plakstu malas. Arī šo procedūru var veikt tikai medicīnas darbinieka uzraudzībā. Tomēr Latvijā šī ierīce pagaidām nav pieejama.