Patrīcija Ivanova: Man sāp vēnas...

Sāpēm kājās var būt visdažādākie cēloņi. Tās var būt locītavu, asinsvadu, mugurkaulāja un citu problēmu izraisītas. Tomēr visbiežāk pacienti, ienākot ārsta kabinetā un sūdzoties par kāju sāpēm, nogurumu vai tūsku, vaino vēnas.

Kāds ir vēnu uzdevums

Lielajā asinsrites lokā asinis pa vēnām plūst uz sirds pusi, un, ja asinis vēnās it kā sāk “tecēt atpakaļ”, to medicīnā saucam par atvilni jeb refluksu. Ja kāju vēnās ir reflukss, tad jārunā par vēnu vai venozu mazspēju. Reflukss kādā vēnā nozīmē to, ka vēna strādā slikti, faktiski nepilda savu funkciju vai pilda to tikai daļēji. Refluksu vēnās varam konstatēt ultrasonogrāfijā, respektīvi, veicot kāju vēnu dupleksultrasonogrāfiju (pilns izmeklējuma nosaukums).

Kāju vēnām ir sava anatomija – dziļās vēnas un virspusējās vēnas. Tās kopā saista caururbējvēnas jeb perforējošās vēnas – tā sauktie perforanti.

Virspusējo vēnu slimības

Ja kādam no jūsu vecākiem vai vecvecākiem ir varikozas vēnas, tad ir ļoti liela varbūtība, ka jums arī ar laiku attīstīsies virspusējo vēnu mazspēja. Ja abiem vecākiem ir vēnu problēmas, tad rēķinieties, ka arī jums tās, visticamāk, būs. Par virspusējo vēnu mazspēju var liecināt vesela virkne sūdzību un pazīmju: nogurums kājā (kājās), pietūkums vakaros, “nemierīgas kājas”, tādi kā vēnu izspīlējumi uz kājām – varikozas vēnas, mazas zilas vēniņas uz kājām utt.

Vēnu mazspēju klasificē pēc tā sauktās CEAP klasifikācijas. Par smaguma pakāpi “atbild” burtiņš C. C1 nozīmē, ka uz kājām ir teleangiektāzijas jeb “zirnekļvēnas” – mazu ļoti sīku zilu vēnu tīklojums. Epidemioloģiskos pētījumos pierādīts, ka teleangiektāzijas konstatē līdz 80% cilvēku, varikozas vēnas aptuveni 20% – tās atbilst C2 pakāpei, bet smagākus gadījumus, kad ir kāju tūska, ādas pārmaiņas un pat trofiskas čūlas (C3–C6 pakāpi), konstatē līdz 5% cilvēku. Varam secināt, ka virspusējo vēnu mazspēja ir ļoti izplatīta problēma.

Dziļo vēnu slimības

Dziļās vēnas mēs no ārpuses redzēt nevaram, tās ir paralēli artērijām dziļi kājā starp muskuļiem. Dziļās vēnās var veidoties tromboze – dziļo vēnu tromboze. Dziļo vēnu trombozei ir daudz riska faktoru. Kā galvenie jāmin lielas operācijas, imobilitāte (gultas režīms), ļaundabīgi audzēji, grūtniecība, hormonālās terapijas lietošana, iedzimtas asins recēšanas-tecēšanas slimības. Trombi no kāju dziļajām vēnām var atrauties un ar asins straumi var nonākt līdz plaušu artērijām, tās nosprostojot, kas var būt nāvējoši. No tā jāsecina, ka dziļo vēnu tromboze ir ļoti bīstama slimība.

Dziļo vēnu tromboze visbiežāk izpaužas ar izteiktu tūsku kājā un sāpēm, parasti vienā kājā, kur tā attīstījusies. Mūsdienās dziļo vēnu trombozi ārstē ar medikamentiem un kompresijas terapiju (kompresijas zeķes). Lielākajai daļai pacientu nav nepieciešams atrasties stacionārā. Mūsdienās, attīstoties farmācijas industrijai, ir daudz asinis šķidrinošu medikamentu. Kādi ir vispiemērotākie medikamenti katrā konkrētā dziļo vēnu trombozes gadījumā, zina ārsts. Asinis šķidrinošu medikamentu lietošana pasargā pacientu no iespējamas trombu atraušanās un aizceļošanas uz plaušu artērijām, kas var izraisīt nāvi. Bet tas nenozīmē, ja pacients lieto asinis šķidrinošus medikamentus (antikoagulantus), ka pēc pāris dienām tromboze būs jau pazudusi. Lai atjaunotos asins plūsma vēnās, vajadzīgi pāris mēneši, jo tromboze plašāka, jo ilgāks laiks nepieciešams. Kad asins plūsma atjaunojas, vēna tomēr paliek bojāta, un bieži tajā attīstās mazspēja.

Savukārt iegurņa vēnu trombozes gadījumā iespējams, ka asins plūsma vēnā arī neatjaunojas, bet organisms ilgstošā laikā izveido apvedceļus – jaunas vēnas – kolaterāles, kuras “apiet” slēgto vēnu. Ir situācijas, ka ar šādām jaunām vēnām nepietiek, un pacientam tāpat saglabājas sūdzības. Pēc dziļo vēnu trombozes var saglabāties tūska kājās, smagākos gadījumos var attīstīties arī čūlas. Šādu slimību sauc par posttrombotisko sindromu.

Kā jau minēju, ja tromboze ir bijusi ļoti izteikta un skārusi arī iegurņa vēnas (un visbiežāk tieši iegurņa trombozes gadījumos arī saglabājas sūdzības), ir iespējams atjaunot slēgto vēnu mazinvazīvi. Vēnā ar speciālām zondēm, stīgām, ierīcēm var atjaunot asins plūsmu, vēnas sieniņu nostiprinot ar vēnā ievadītu speciālu cilindrisku protēzi – stentu. To sauc par iegurņa vēnu stentēšanu.

Iegurņa vēnu stentēšanu veic arī gadījumos bez iepriekšējas trombozes, ja vēna ir sašaurināta. Ir iespējams kreisās iegurņa vēnas sašaurinājums, kur vēna ieplūst dobajā vēnā. Anatomiski šajā vietā vēnai no priekšpuses ir artērija un aizmugurē mugurkauls, un faktiski vēna ir saspiesta starp šīm struktūrām. Šo situāciju sauc par Meja–Tērnera sindromu (angliski May-Thurner syndrome).

Dziļo vēnu slimību ārstēšana ir bieži ļoti sarežģīta un ilgstoša.

Diagnostika

Diagnosticēt vēnu mazspēju var dupleksultrasonogrāfijas izmeklējumā. Tātad vēnas mazspēja nozīmē, ka vēna ir bojāta – bieži ir palielināta diametrā, nepilda savu funkciju, respektīvi – vēnā ir pierādīts atvilnis jeb reflukss. Virspusējās vēnas anatomiski varam salīdzināt ar koku, kuram ir stumbrs, – ir stumbra vēnas un sānu zaru vēnas, kas pievienojas stumbram. Ultrasonogrāfijā ārsts konstatē, kurās vēnās ir mazpēja, un šīs vēnas ir jāārstē.

Virspusējo vēnu ārstēšanas metodes

• Klasiska ķirurģiska metode – slimās vēnas segments tiek izņemts caur atsevišķiem griezieniem. Tā ir visvecākā ārstēšanas metode, pēc kuras ir ilgāks atveseļošanās periods. Operāciju iespējams veikt vispārējā narkozē vai spinālā narkozē (injicēts anestēzijas līdzeklis noteiktā līmenī muguras smadzeņu apvalku telpā, rezultātā operācijas laikā pacients nevar pakustināt kājas un nejūt arī sāpes).
• Termiskā ablācija – lāzeroperācija, radiofrekvences, tvaika mikroimpulsu metode. Izmantojot kādu enerģiju, vēna no iekšpuses, ievadot katetru, tiek slēgta. Vēna paliek kājā, pēc operācijas ar laiku tā sarētojas un paliek tikai tāda kā saistaudu aukla, kuru pacients ne redz, ne jūt. Operācija tiek veikta lokālā anestēzijā un ultrasonogrāfijas kontrolē. Tas nozīmē, ka slimā vēna tiek punktēta – blakus tai tiek injicēts pretsāpju medikaments. Pacients operācijas laikā ir pie samaņas un jūt tikai dūrienus (līdzīgi, kā ņemot asins analīzes no vēnas) un spīlējošu sajūtu. Pēc šīm endovenozajām operācijas atveseļošanās ir daudz ātrāka nekā pēc klasiskās operācijas. Pacients jau pāris stundu pēc operācijas var doties mājās. Protams, lāzeroperācija vai cita termiska ablācija sniedz labāku kosmētisko efektu, jo nepaliek griezienu rētas.
• Vēnas slēgšana ar ciānakrilātu – biolīmi – ir viena no jaunākajām un modernākajām virspusējo vēnu ārstēšanas metodēm. Slimā vēna tiek punktēta, tajā ievada speciālu zondi un ultrasonogrāfijas kontrolē vēnu aizlīmē. Pēc operācijas pacients var doties mājās. Atveseļošanās laiks praktiski nav nepieciešams, jo operācija ir mazinvazīva. Metodes priekšrocības – nav vajadzīga anestēzija un pēc operācijas nav jānēsā kompresijas zeķes.
• Skleroterapija – vēnā tiek ievadīta sklerozējoša viela, un vēna slēdzas. Šo metodi izmanto ļoti maza diametra vēnām, minētajām teleangiektāzijām – sīko vēnu tīklojumiem. Skleroterapiju var kombinēt arī ar kādu no iepriekš minētajām metodēm. Piemēram, veic stumbra vēnas lāzerablāciju un sānu zara skleroterapiju. Skleroterapiju var izmantot arī operācijas laikā, lai ķirurģiski izņemtu sānu zarus.

1. attēls- Lāzerpoerācija TOTAL EVLA: pirms operācijas   2. attēls Lāzeroperācija TOTAL EVLA: 4 dienas pēc operācijas

Biežāk uzdotie jautājumi

“Ja nebūs tās vēnas, pa kurieni tecēs asinis?”

P. Ivanova atbild: “Jāārstē tikai tās vēnas, kurās ir mazspēja. Tās vēnas, kas ir slimas jau nepilda savu funkciju, tāpēc labāk tās izņemt, lai nebojātu veselās vēnas. Asinis turpinās plūst pa citām vēnām, vispirms jau pa dziļajām vēnām.”

“Kad nevar veikt vēnu operāciju?”

P. Ivanova atbild: “Par vēnu operācijas nepieciešamību un piemērotākās metodes izmantošanu lemj asinsvadu ķirurgs. Piemēram, trofiskas čūlas iemesls var būt ne tikai vēnu mazspēja, bet to var radīt arī artērijas slēgums. Šādas artērijas slimības gadījumā operāciju nedrīkst veikt.”

“Vai vēnu operācija vienmēr jāveic steidzami?”

P. Ivanova atbild: “Nē, tā nav neatliekama operācija. Tomēr jāņem vērā, ka slimās vēnas nekur nepazudīs un slimība turpinās progresēt. Ar medikamentiem un kompresijas terapiju (kompresijas zeķēm) var samazināt sūdzības, bet vēnu mazspēja paliks un agrāk vai vēlāk vēnas būs jāārstē ķirurģiski.”

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!