Par kāju asinsvadu aizkaļķošanos
Pacients, kura kāju asinsvadus skārusi ateroskleroze jeb tā dēvētā artēriju aizkaļķošanās, visbiežāk pie ārsta nāk lēnā solī, ik pēc noteikta attāluma apstādamies un atpūtinot kājas, vai pārvietojas ar kruķu palīdzību uz vienas kājas, klusībā lolojot cerību, ka ārstam izdosies saglābt vismaz atlikušo kāju. Asinsvadu ķirurgs GUNĀRS MEDNIS skaidro, kāpēc artērijas aizkaļķojas un ko ķirurgi var darīt lietas labā.
Asinsvadu ķirurgs Gunārs Mednis, sarunai pārtverts uzreiz pēc iznākšanas no operāciju zāles, kur kopā ar kolēģu komandu veica aptuveni divas stundas ilgu iegurņa artērijas rekonstrukcijas operāciju, stāsta, ka šādi pacienti pārsvarā ir vecumā virs pusmūža, taču izņēmuma kārtā gadās arī relatīvi jauni cilvēki, kam agrīna ateroskleroze ieprogrammēta jau ģenētiskajā informācijā, tāpēc, iespējams, jau 40 gadu vecumā pārciests arī kāds miokarda vai smadzeņu infarkts.
Problēmu vaininiece – ateroskleroze
Ateroskleroze ir hroniska slimība, kas skar un bojā elastīgā tipa artērijas – galvenokārt aortu, sirds vainagartērijas, smadzeņu artērijas, nieru, apzarņa un perifērās – kāju artērijas. Tai raksturīga lipīdu izgulsnēšanās artērijas sieniņas iekšējā slānī un saistaudu savairošanās artērijas sienā. Procesam progresējot, asinsvada iekšienē veidojas aterosklerotiskā plātnīte jeb panga, kurai augot notiek artērijas sašaurināšanās vai pat pilnīga nosprostošanās, traucējot asins apgādi tajā audu baseinā, par kura apasiņošanu konkrētā artērija rūpējas.
Līdz šim vēl nevienam pētniekam nav izdevies precīzi noskaidrot aterosklerozes izcelsmes iemeslu, taču visos zināmajos pētījumos kā būtiskākais riska faktors tiek minēta smēķēšana; tai seko paaugstināts sliktā holesterīna līmenis, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, mazkustīgs dzīvesveids un virkne citu faktoru.
Kā atšķirt, cik nopietnas ir sūdzības
Aterosklerozei skarot kāju artērijas, cilvēkam rodas sūdzības par tā saukto mijklibošanu, kas nozīmē, ka viņš var noiet noteiktu attālumu, līdz sajūt sāpes apakšstilba muskulatūrā vienā vai abās kājās, kas, apstājoties un dažas minūtes atpūšoties, izzūd. Ja vien cilvēkam nav zināma kāda locītavu vai mugurkaula slimība, visbiežāk šīs parādības ir saistītas ar artēriju aizkaļķošanos.
Kamēr pacientam ir sūdzības vienīgi par mijklibošanu, tā skaitās kompensēta slimības stadija, taču, līdzko sāk parādīties trofiskas izmaiņas – čūlas starp pirkstiem, uz pēdām, apakšstilbiem – vai tādas sāpes apakšstilba muskuļos, kas neļauj guļus stāvoklī kāju noturēt gultā un liek meklēt piespiedu pozu (kāju novietojot zemāk par ķermeni), ir iestājusies dekompensācijas stadija – stāvoklis, kad asinsrites traucējumu dēļ skābekļa piegāde audiem ir nepietiekama.
Pie ārsta būtu jāvēršas abu šo situāciju gadījumā – pirmkārt, lai noskaidrotu cēloni (kā minēts, dažkārt līdzīga simptomātika var būt arī citām slimībām, piemēram, mugurkaula jostas daļas patoloģijām), bet, otrkārt, lai piemērotu efektīvu ārstēšanas taktiku.
Nākot uz vizīti pie ķirurga
Būtu vēlams, lai ģimenes ārsts pacientu pirms nosūtīšanas pie asinsvadu ķirurga būtu pietiekami sīki iztaujājis un ideālā gadījumā – pataustījis pulsu tajās vietās, kur tam normāli jābūt iztaustāmam, jo tieši šis ir vienlaikus pats vienkāršākais un viens no svarīgākajiem artēriju patoloģiju pamatizmeklēšanas veidiem. Ja pēc minētā izmeklējuma ir aizdomas par artēriju slimību, ģimenes ārstam pacients jānosūta uz dupleksdoplerogrāfiju, kas ir neinvazīva un diezgan viegli un plaši pieejama izmeklēšanas metode, kas palīdz precīzi izvērtēt artēriju stāvokli.
Ja pacients uz konsultāciju ierodas jau ar izmeklējumu rezultātiem, mēs varam daudz ātrāk un efektīvāk sastādīt tālāko ārstēšanas plānu.
Raksta turpinājumu par to, kā paši varam palīdzēt uzlabot asinsvadu veselību, par to, kāpēc ne vienmēr operācija ir iespējama un ko darīt, lai neveicinātu audu bojājumu izplatīšanos, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada februāra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
