Par jaunumiem vēža diagnostikas metodēs Latvijā

Latvijā ik gadu ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 11 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 6000 cilvēku ik gadu mirst no onkoloģiskām slimībām. Augstās mirstības dēļ Latvija katru gadu zaudē vidēji par 3,9% vairāk darbspējīgu cilvēku, nekā tas ir Eiropas Savienībā. Pašlaik Latvijā vēža slimnieku skaits ir ap 80 000. Ļaundabīgie audzēji pie mums ir otrais biežāk sastopamais nāves cēlonis pēc asinsrites sistēmas slimībām. Eiropas Savienības statistikas biroja pētījums mūs iedzen vēl tumšākā ainā: gandrīz pusi (48,5%) nāves gadījumu (ne tikai vēža dēļ) Latvijā varētu novērst, ņemot vērā mūsdienu medicīnas iespējas. Šajā ziņā vēl sliktāki rādītāji Eiropā ir tikai Rumānijai. Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem gan Latvijā, gan Eiropā kopumā pieaug. Tas ir saistīts gan ar sabiedrības novecošanu un riska faktoru izplatību, gan arī ar diagnostikas iespēju uzlabošanos. Vēzis mūsdienās arvien biežāk tiek konstatēts arī jaunu cilvēku vidū, kas nereti saistīts ne tikai ar iedzimtību, bet arī ar sabiedrības ikdienas paradumiem.

Sausā un visai skarbā statistika gan ir tikai onkoloģisko saslimšanu redzamā puse. Tas, kas plašākai publikai bieži vien paliek neredzams, ir pārdzīvojumi un izpostītās un iedragātās dzīves, kas slēpjas aiz šīm diagnozēm. Lai arī cik nežēlīgs būtu vēža tvēriens, arvien biežāk pierādās, ka onkoloģiskās slimības ir ārstējamas. Arī sabiedrība pret profilaktiskām izmeklēšanām izturas atbildīgāk, nekā tas bija vēl pirms 5–10 gadiem, lai arī joprojām aktivitāte ir zema, salīdzinot ar Rietumeiropas attīstītākajām valstīm. Cilvēki ir sapratuši, ka nekādas brīnumtabletes nav. Atslēga veiksmīgai ārstēšanai ir savlaicīga un precīza izmeklēšana un efektīvs un mūsdienīgs ārstnieciskais plāns.

Vēzis ir neārstējams vai grūti ārstējams tā pēdējās attīstības fāzēs. Jo agrīnāk to atklāj, jo lielāka varbūtība, ka cilvēku būs iespējams pilnībā izārstēt un viņš varēs turpināt pilnvērtīgu dzīvi bez bēdām. Šo tēzi apstiprina arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti – pacientiem, kuriem audzēji konstatēti 4. stadijā, pirmā gada mirstība ir 76,2%, bet agrīni diagnosticētiem audzējiem (1. stadijā) – tikai 4,3%. Savukārt piecu gadu dzīvildze pacientiem ar 4. stadijā diagnosticētiem audzējiem ir tikai 8,3%, bet 1. stadijā – 79,6%.

Pašlaik jaunākās diagnostikas metodes pakāpeniski ienāk arī Latvijā. Jaunākās šajā gadījumā nozīmē to, ka palielinās iespēja atklāt vēža šūnas vēl agrāk nekā līdz šīm, tādējādi iespējami ātri ierobežojot tā izplatību. Tas nozīmē arī izmēros mazāku ļaundabīgu audzēju atklāšanu, nekā tas bijis iespējams līdz šim. Un tas dod cerības uz izveseļošanos ļoti lielam cilvēku skaitam.

Tomēr no savas vairāku gadu desmitu medicīniskās pieredzes varu droši teikt, ka cilvēki savus paradumus maina ļoti negribīgi un lēni. Nereti pie ārsta dodamies tikai tad, kad nespējam veikt kādu ikdienā ierastu funkciju. Moka sāpes, bezmiegs, nelabums vai cita veida diskomforts. Vīrieši, kā ierasts, pie ārsta ir pierunājami doties tikai tad, kad paši jau vairs nespēj tikt līdz speciālistiem. Nevērīgi izturamies arī pret dažādām medicīniskām pārbaudēm, kas nepieciešamas kādu dokumentu, piemēram, autovadītāja apliecības, iegūšanai. Te ir svarīgi, lai arī ģimenes ārsti, ņemot vērā iedzīvotāju vecumu, liktu laikus un rūpīgi pārbaudīt savu veselību. Jo cilvēkam ir tieksme visu novilcināt līdz pēdējam, ietaupīt. Lai arī pie mums ir dažādas vēža diagnostikas apmaksātas programmas, tomēr arī tās neizmanto visi tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem tas pienākas. Atgādināšu, ka bieži vien vēzis cilvēka organismā ieperinās bez jūtamiem simptomiem, tāpēc gan valstij, gan iedzīvotājiem ir jābūt maksimāli ieinteresētiem šīs slimības agrīnā atklāšanā, nevis cerēt, ka “mani jau tas neskars”. Valstij tas ietaupītu līdzekļus, kā arī saglabātu dzīvību un veselību tās iedzīvotājiem. Savukārt cilvēkiem, neskaitot finansiālo pusi, tas burtiskā nozīmē glābtu dzīvības. Un profilaktiska diagnostika reizi gadā neizmaksās vairāk kā viens veikala, kafejnīcas vai restorāna apmeklējums. Diemžēl varbūtība, ka tas tiešā vai netiešā veidā skars gandrīz katru cilvēku, ir ārkārtīgi augsta. Domāju, ka mums katram tuvākajā draugu un radu lokā ir kāds stāsts.

Raksta turpinājumu par onkoloģisko diagnostiku lasiet žurnāla "ārsts.lv" oktobra numurā!