Par ginekoloģiju sievietei labākajos gados
Sievietes vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 78 gadi. Katrai sievietei, sasniedzot noteiktu bioloģisku vecumu, un visbiežāk tas ir no 45 līdz 55 gadiem, iestājas menopauze. Kas jādara, lai saglabātu dzīvesprieku un aktīvu dzīvesveidu arī pēc menopauzes, kā pievienot dzīvi gadiem, nevis gadus dzīvei, stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe BAIBA PAIJE.
Menopauze ir laiks, kad pēc pēdējām menstruācijām pagājuši 12 mēneši un vērojama olnīcu hormonālās aktivitātes izsīkšana. Pakāpenisks estrogēnu jeb prieka hormonu ražošanas izsīkums ir būtiskākā pārmaiņa sievietes organismā, sasniedzot menopauzes vecumu. Menopauzes iestāšanās ir neizbēgama, un ārste uzsver, ka pēc 56 gadiem nevajadzētu būt dabiskām menstruālām asiņošanām. Ja tādas ir, tad jābūt piesardzīgai un jāvēršas pie ginekologa, lai izslēgtu ļaundabīgu olnīcu slimību. Laiku pēc menopauzes pārejas perioda dēvē par postmenopauzi.
Estrogēnu trūkums rada pārmaiņas menstruālajā ciklā, svīšanu, galvassāpes, sirdsklauves, karstuma viļņus. Karstuma viļņi rodas vidēji 50–85% sieviešu un var sākties jau 6–10 gadus pirms menopauzes un turpināties vairākus gadus pēc tās iestāšanās. Daudzām postmenopauzes vecuma sievietēm, kas cieš no karstuma viļņiem un nakts svīšanas, tiek traucēts miegs, tāpēc viņas sūdzas par nemieru, aizkaitināmību, raudulību, depresiju, atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanos. Estrogēnu deficīts var radīt arī maksts sausumu un niezi, sāpes urinējot, urīna nesaturēšanu un tādas vēlīnas izpausmes kā osteoporoze, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, var veicināt Alcheimera slimību.
Estrogēni pasargā sirdi un asinsvadus no aterosklerozes un ir galvenais faktors, kas nosaka vidēji par 10 gadiem vēlāku koronāro sirds slimību izpausmi sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem. Osteoporoze ir skeleta slimība, kam raksturīga samazināta kaulu masa un kaulaudu mikroskopiskās uzbūves pārmaiņas, kas izpaužas ar palielinātu kaulu trauslumu un palielinātu kaulu lūzumu risku. Trešdaļai sieviešu pēc 65 gadu vecuma ir muguras skriemeļu lūzumi, pēc 90 gadu vecuma bieži gadās augšstilba kaula kakliņa lūzumi. Postmenopauzes osteoporozes attīstība saistīta ar līdzsvara traucējumiem starp kaulaudu veidošanu un noārdīšanu. Estrogēnu nepietiekamības dēļ pārsvaru gūst noārdīšanas process un kaulu masa samazinās.
Lai uzlabotu pašsajūtu un novērstu menopauzes vēlīnas izpausmes (osteoporozi, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, Alcheimera slimību), ginekoloģe Baiba Paije iesaka hormonu aizstājterapijas ilgstošu lietošanu. Hormonu aizstājterapijas laikā nepietiekamo organisma paša ražoto estrogēnu papildina ar estrogēnu vai estrogēnu un progestagēnu kombinētajiem preparātiem. Hormonu aizstājterapijā lieto dabiskos estrogēnus, kas gan pēc sastāva, gan darbības līdzīgi estrogēniem, kas veidojas sievietes organismā. Jāņem vērā, ka, kombinētie dabisko estrogēnu un progestagēnu preparāti atšķirībā no sintētisko estrogēnu un progestīnu preparātiem nenomāc ovulāciju, tāpēc tos nedrīkst izmantot kā kontracepcijas līdzekli. “Olnīca beidz strādāt, tā ir tukša, un, kad klēts ir tukša, tad apcirkņi jāaizpilda. Sabalansēta hormonu aizstājterapija dod pozitīvu rezultātu, jo nav cīņas starp organismā ražotajiem un no ārpuses ievadītajiem hormoniem. Mūsu laikos dzīve nebeidzas 50 gados, perimenopauzes jeb pārejas periodā, un, ja nav kontrindikāciju, jāsāk hormonu aizstājterapija,” skaidro ginekoloģe un piebilst, ka negatīvi vērtē ilgstošu hormonālo preparātu lietošanu kontracepcijas nolūkos jaunu sieviešu vidū. “Perorālā hormonālā kontracepcija noder ārstēšanas kursu veidā, piemēram, 3–6 kursu veidā, ja ir disfunkcionāla asiņošana, policistisko olnīcu sindroms, bet kontracepcijas nolūkos jāapsver citas metodes,” uzsver Baiba Paije.
Situācijas, kad nevajadzētu lietot hormonu aizstājterapiju, ir grūtniecība vai aizdomas par to, neārstēti hormonatkarīgi ļaundabīgi audzēji vai aizdomas par tiem, neskaidras dabas asiņošana no dzimumceļiem, neārstēta dzemdes iekšējā slāņa jeb endometrija sabiezēšana, neprecizēti veidojumi krūtīs, akūti trombemboliski procesi vēnās vai artērijās, anamnēzē dziļo vēnu tromboze, plaušu embolija, akūts miokarda infarkts, stenokardija, akūtas aknu slimības, neārstēts paaugstināts asinsspiediens, porfīrijas slimības variants (porphyria cutanea tarda), medikamentu nepanesība.
Hormonālo aizstājterapiju var sākt, kad menstruālais cikls sāk jukt vai menstruācijas ir jau beigušās. Pirms terapijas jāveic, pirmkārt, onkocitoloģiskā pārbaude, kas izslēdz dzemdes kakla vēzi, otrkārt, ginekoloģiskā ultrasonogrāfiskā izmeklēšana, lai novērtētu dzemdes un endometrija stāvokli. Ieteicams turpmāk hormonu aizstājterapijas laikā šos izmeklējumus kopā ar asinsspiediena kontroli, ginekoloģisko izmeklēšanu, krūšu palpāciju veikt vienu reizi gadā, bet mamogrāfiju – katru otro gadu. Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" jūlija numurā!
