Par bērna nēsāšanu lakatā jeb slingā
Pirms dzimšanas aptuveni 40 nedēļas bērns, saritinājies embrija pozā, izliektu muguriņu un vertikālā stāvoklī ir pavadījis siltā, drošā, ciešā, šūpojoši mierpilnā vidē. Kad bērns ir piedzimis, aptuveni trīs pirmos mēnešus viņam nepieciešams adaptēties plašajai, vēl neiepazītajai pasaulei gan psihoemocionāli, gan anatomiski. Ārsta palīdze, masiere un bērnu nēsāšanas konsultante AIJA APSĪTE skaidro, kādas priekšrocības mātei un bērnam sniedz bērna pārnēsāšana, iesienot viņu lakatā.
Pastāv maldīgs uzskats, ka starp slingu un ķengursomu var likt vienādības zīmi. Slings jeb lakats ir auduma gabals, un, pateicoties tam, ka tas nav konstruktīvs veidojums, lakatu iespējams pielāgot bērna ķermenim, atšķirīgajiem augšanas un attīstības posmiem. Ķengursomas trūkums ir ne tikai nespēja pielāgoties augošam organismam, bet arī neergonomisks pārnēsāšanas veids. Ķengursomā bērna kājiņas ir nostieptas taisni uz leju, līdz ar to atliecas mugura, radot saspringumu bērna plecos. Gūžās taisni iztaisnotas kājas aizkavē pareizu gūžu locītavu attīstību. Uz bērna mugurkaula apakšējo daļu (dibenu) ir pārāk liels spiediens, radot mugurkaula nestabilitāti un saspringumu. Bērna pārnēsāšanai lakatā jeb slingā nav ķengursomai piemītošu trūkumu, jo lakats pielāgojas bērnam. Lakata audums tiek austs slīpā aušanas tehnikā ar krustenisko pinumu. Tas ļauj audumam stiepties visos virzienos, imitējot ādas elastību. Lakata garums variē no 4,50 līdz 5,20 metriem atkarībā no nēsātāja auguma izmēriem.
Pirmajos trijos mazuļa dzīves mēnešos bērna ergonomiskā poza ir tāda pati kā mammas vēderā pēdējās grūtniecības nedēļās. Bērns piedzimst ar vienu mugurkaula izliekumu – totālu kifozi. Arī kājiņas ir pievilktas, un kopumā bērna ķermeņa forma ir noapaļota. Tikai aptuveni četros mēnešos veidojas pirmais – kakla ieliekums, jo mazulis sāk stabili turēt galvu un velties. Krūšu izliekums veidojas aptuveni deviņu mēnešu vecumā, kad mazulis sāk sēdēt. Pēdējais jostas ieliekums veidojas aptuveni gada vecumā, kad bērns sāk staigāt. Ar to arī mugurkaula fizioloģisko izliekumu veidošanās ir noslēgusies, un mugurkauls ir iztaisnojies. Nēsājot ir svarīgi saglabāt mugurkaula izliekumu tieši tādu, kāds tas ir attiecīgajā attīstības posmā.
Bērna poza slingā ir atkarīga no viņa vecuma (skat. attēlu). Kad bērns vēl pats nesēž, lakatā viņš tiek pārvietots dziļā pietupiena pozā. Lakats sniedz atbalstu simetriski no vienas paceles locītavas līdz otrai paceles locītavai un svarīgi, ka paceles locītavas atrodas augstāk par dibenu. Tiklīdz paceles locītavas noslīd zemāk par dibenu un mazulis tiek balstīts tikai uz starpenes, tā ir neergonomiska poza. Sienot bērnu lakatā, jāņem vērā arī individuālās īpatnības, lai bērns atrastos ergonomiskā pozā. Mazuļa individuālās īpatnības ir ķermeņa asimetrija (piemēram, greizais kakls), hipertonuss vai hipotonuss, gūžu problēmas, ekstremitāšu deformācijas (piemēram, greizā pēda), Dauna sindroms, cerebrālā trieka. Mātes individuālās īpatnības ir lielas krūtis, problēmas ar krūtīm, piemēram, mastīts.
Pirmos trīs mēnešus bērna nēsāšanai slingā nav laika ierobežojumu. Ir lakata siešanas veids, kurš ļauj ērti bērnu izņemt, lai pabarotu, apmainīt autiņbiksītes, pamasēt vēderiņu un ielikt atpakaļ slingā bez lakata pārsiešanas. Bērnam, kas vecāks par trim mēnešiem, dienā jāatvēl pietiekami ilgs laiks (vismaz trīs stundas), kuru viņš var pavadīt uz grīdas, iepazīt savas kustības un ķermeni. Jāpiebilst arī tas, ka, nēsājot bērnu cieši sev klāt ar skatu pret sevi, bērns netiek pieradināts pie nēsāšanas. Šāda nēsāšana sniedz kontaktu un tuvumu, bet ne izklaides. Kļūda tiek pieļauta brīdī, kad bērnam sāk interesēt apkārtējā pasaule un savs ķermenis, bet viņš tiek joprojām nēsāts un viņa interesēs tiek pagriezts ar skatu pret apkārtējiem.
Raksta turpinājumu par bērna nēsāšanas slingā pozitīvajiem aspektiem lasiet jaunajā žurnāla "ārsts.lv" oktobra numurā!