Padomi veselīgākam dzimtas turpinājumam

Mūsdienās daudzas meitenes un arī puiši par savas dzimtas turpinājumu sāk domāt laikus. Nevis tajā nozīmē, ka “dzemdēt pēc iespējas jaunākam”, bet gan tajā, ka bērna ieņemšanas brīdī topošo vecāku veselība ir pēc iespējas optimāla un gaidāmās grūtniecības norise – plānota un kontrolēta. Periods pēc dzemdībām – saprotams, darbīgs un efektīvs. 

Ko tas sevī ietver?

1. Veselīgu uzturu. Lai gan pārmērīga ēšana ir viena no biežāk sastopamajām problēmām ar iespējamu ietekmi uz cilvēka veselību, starp “ēst veselīgi” un “ēst maz” vienādības zīmes nav. Var ēst gan “maz un neveselīgi”, gan arī “ne tik maz, bet veselīgi”. Galvenais priekšnosacījums ir tāds, ka uzturam jābūt sabalansētam un jāietver dažādas produktu grupas – gan olbaltumvielas, gan arī taukus un ogļhidrātus. Arī mikroelementu un vitamīnu pietiekamu daudzumu organismā noteiks galvenokārt uztura pilnvērtīgums, nevis visdažādāko pārtikas piedevu lietošana. Ir noteikti atsevišķi mikroelementi un vitamīni, kuru papildu lietošana pirms grūtniecības un/vai grūtniecības laikā ir pamatota, piemēram, folskābes lietošana pirms grūtniecības vai joda lietošana grūtniecības/laktācijas laikā. Arī D vitamīna papildu uzņemšana mūsu ziemeļnieciskajos platuma grādos ir aktuāls jautājums ne jau tikai grūtniecības laikā.
2. Dzīvesveidu. Tas, cik daudz mūsu ikdienā ir fiziskas aktivitātes un cik daudz normāla, veselīga vai, gluži otrādi, – pārmērīga vai patoloģiska stresa, ietekmēs ne tikai grūtniecības gaitu, bet arī dzemdību norisi un adaptācijas procesus pēc dzemdībām. Tipiskākās no dzīvesveida kļūdām ir galējības: pilnīga grūtnieces izslēgšana no jebkādām reālās dzīves grūtībām, tostarp mērenas fiziskas aktivitātes un stresa, vai arī pretēji – grūtniecības uztveršana par tik dabisku procesu, ka ar to nemaz nevajadzētu rēķināties. Pirmajā gadījumā dzemdības (arī operatīvas – ar ķeizargriezienu) var izrādīties pārmērīga slodze visu sargātās sievietes ķermenim. Dzemdību laikā tas var skart arī bērniņa veselību. Laiks pēc dzemdībām (īpaši pirmajām) ir tas laiks, kad parādās ļoti daudz jaunu un nebūt ne vieglu uzdevumu, atbildības un šaubu… Pēcdzemdību skumjas vai pat depresija ir tepat aiz stūra, bērniņš arī ne visai labi aprūpēts... Otrajā gadījumā slodze var būt pārmērīga jau grūtniecības laikā, novedot pie diezgan līdzīgām sekām kā iepriekš minētās.  
3. Ēšanas paradumus. Kā papildinājumu pirmajam punktam gribētos minēt, ka uzturam ir jābūt pietiekamā daudzumā un tam nevajadzētu būt pakļautam dažādām marginālām modifikācijām, kas mūsdienu jauniešu vidū nav retums. Protams, pilngadīgs un rīcībspējīgs indivīds drīkst ar sevi rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet reproduktīvajā periodā ir atbildība par vēl vienu cilvēku, kurš sava organisma nenobrieduma dēļ nav tam gatavs. Šeit es nerunāju par veģetārismu, kas pieļauj dzīvnieku valsts olbaltumvielu uzņemšanu sev pieņemamā formātā, bet gan par praksi no tā atteikties vispār. Kāds būs to cilvēku attīstības ceļš, kuri nekad savā mūžā (varbūt pat vairākās paaudzēs) nebūs ēdienā saņēmuši dzīvnieku valsts olbaltumvielas, mēs šodien nezinām. Kāda būs viņu kognitīvā un reproduktīvā funkcija, rādīs laiks. Es to saviem tuviniekiem un pacientiem neieteikšu, lai arī cik mīļa man būtu dzīvā daba...

Raksta turpinājumu par atteikšanos no kaitīgajiem ieradumiem, grūtniecības medicīniskās uzraudzības nozīmību un dzemdību palīdzību lasiet žurnāla "ārsts.lv" decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!