Paaugstināts assinspiediens izraisa insultu un infarktu

Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija ir viena no biežāk sastopamām civilizācijas slimībām. Sākumā tā var noritēt bez simptomiem un ir sirds un asinsvadu slimību lielais riska faktors, tāpēc ir svarīgi to laikus ietekmēt. Mērķis ir nenonākt līdz insultam – smadzeņu asinsrites traucējumam vai stenokardijai – lēkmjveida sāpēm sirds apvidū slodzes laikā – vai infarktam, kad pēkšņa sirds artēriju nosprostošanās izraisa stipras sāpes krūtīs. Tās ir akūtas, jeb pēkšņas situācijas.

Insults ir pēkšņi galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, kas beidzas ar smadzeņu bojājumu. Simptomi rodas pēkšņi – nejutīgums, nespēks sejā, rokā vai kājā, jo īpaši vienā ķermeņa pusē; apjukums un grūtības runāt vai saprast teikto; redzes traucējumi ar vienu vai abām acīm, redzes dubultošanās; grūtības staigāt, reiboņi, līdzsvara traucējumi un koordinācijas traucējumi; spēcīgas galvassāpes bez iepriekšēja iemesla.

Stenokardija rodas, ja sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz ar skābekli bagātinātu asiņu. Simptomi: diskomforts vai sāpes krūškurvī aiz krūšu kaula, retāk var izpausties arī rajonā virs nabas, žoklī, rokās, plecos, pirkstos, kā arī mugurā – starplāpstiņu rajonā. Stenokardiju var pavadīt elpas trūkums, var būt arī vājuma sajūta, slikta dūša, nemiers, nāves bailes. Stenokardijas lēkmes ilgums parasti ir 1–3 minūtes, kopumā nepārsniedzot desmit. Raksturīgi, ka sāpes uznāk fiziskas aktivitātes, slodzes vai emocionāla stresa laikā. Savukārt, kad sāpes pāriet, cilvēks atkal jūtas vesels. Neārstēta stenokardija var novest pie miokarda infarkta.

Miokarda infarkts rodas, ja sirds artērijas nosprosto trombs, – daļa sirds muskuļa asins apgādi nesaņem un audi atmirst. Simptomi – pēkšņas sāpes krūtīs, kas var būt dedzinošas, žņaudzošas, plēsošas, izstarojošas. Sāpes var pavadīt elpas trūkums un svīšana. Tās var ilgt 10–15 minūtes un ilgāk. Dažkārt infarkts var noritēt arī bez izteiktām sāpēm vai tās var būt jūtamas citās ķermeņa daļās (vēderā, kaklā, lāpstiņas rajonā). Var būt arī sirdsklauves – sajūta, ka sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji, nāves bailes, kā arī galvas reibonis un pārmērīgs nogurums, slikta dūša vai vemšana. Var parādīties negaidītas sāpes krūtīs atpūtas mirklī. Ja skābekli saturošo asiņu plūsma netiek ātri atjaunota, var apstāties sirdsdarbība un iestāties nāve.

Augsts asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, veicina aterosklerozi, līdz ar to negatīvi ietekmē svarīgu orgānu – sirds muskuļa, galvas smadzeņu, nieru, acu funkcijas. Ilgākā laikā posmā paaugstināta asinsspiediena dēļ rodas atmiņas, domāšanas un spriešanas traucējumi (ko var arī ilgi nejust), kas vēlāk var beigties ar demenci – tulkojumā no latīņu valodas vārds 'dementia' nozīmē 'bez prāta' – tie jau ir izteikti domāšanas traucējumi, kas ietekmē cilvēka un apkārtējo darba un sociālo dzīvi.

Paaugstināta asinsspiediena simptomi

Asinsspiediens nodrošina organisma apgādāšanu ar dzīvībai nepieciešamo skābekli un barības vielām. Tas atkarīgs no sirds saraušanās spēka, sirdsdarbības ātruma, cirkulējošo asiņu daudzuma un asinsvadu stāvokļa. Ja artērijas ir sašaurinātas, neelastīgas – asinsspiediens paaugstinās. Par paaugstinātu asinsspiedienu signalizē tādi simptomi kā spiediena sajūta galvā, galvassāpes, reiboņi, miega traucējumi, nervozitāte, sirdsklauves, spiediena sajūta sirds apvidū, nespēks un elpas trūkums, kas galvenokārt novērojams fiziskas un emocionālas slodzes laikā. Pirmais, kas jādara – jāizmēra asinsspiediens.

Kā mērīt asinsspiedienu

Jāņem vērā, ka fiziskas un emocionālas slodzes laikā asinsspiediens būs paaugstināts, tāpēc labāk to mērīt 10 minūtes pēc fizisko aktivitāšu beigām un labāk bez stresa. Par optimālu uzskata augšējo jeb sistolisko asinsspiedienu, kas raksturo spiedienu sirds saraušanās brīdi, kad asinis tiek ieplūdinātas artērijās, ja tas ir 120 mm Hg, apakšējo jeb diastolisko asinsspiedienu, kas atbilst asinsspiedienam starp divām sirds saraušanās kustībām, – ja tas ir 80 mm Hg.

Asinsspiediena rādītāju klasifikācija:

• optimāls < 120/80 mm Hg;
• normāls < 130/85 mm Hg;
• augsti normāls – 130–139/85–89 mm Hg;
• 1. pakāpes hipertensija (viegla): 140–159/90–99 mm Hg;
• 2. pakāpes hipertensija (mērena): 160–179/100–109 mm Hg;
• 3. pakāpes hipertensija (stipra): ≥ 180/110 mm Hg;
• izolēta sistoliska hipertensija ≥ 140 mm Hg un diastoliska hipertensija > 90 mm Hg.

Vēl citi ieteikumi pareizai asinsspiediena mērīšanai – atbalstīta mugura, nesakrustotas kājas, atbalstītas pēdas un roka, tukšs urīnpūslis, aproce uzlikta uz kailas rokas, nevajadzētu mērīt asinsspiedienu pēc kafijas dzeršanas un mērīšanas laikā sarunāties. Par paaugstinātu uzskata asinsspiedienu, ja augšējais spiediens ir 140 mm Hg un vairāk, bet apakšējais –90 mm Hg un vairāk.

Gadu gaitā asinsspiedienam ir tendence paaugstināties, bet ir cilvēki, kas visu mūžu nodzīvo bez šādām problēmām. Jautājums – vai visiem cilvēkiem ir jāārstējas, ja asinsspiediens ir augstāks par 140/90 mm Hg? Vienreizēja mērīšana neko nedos, svarīgi ir fiksēt asinsspiediena svārstības diennakts laikā. Tas nozīmē, ka jāveic vairākkārtīgi mērījumi ar pierakstiem. Kur un kā to darīt? Asinsspiedienu varam izmērīt jebkurā aptiekā, ir iespēja to izdarīt arī ārsta kabinetā, kaut arī mēdz būt, kad pacientam, ieraugot balto ārsta uzsvārci vien, spiediens uzkāpj. Visērtāk, ja asinsspiediena mērītājs ir mājās. Pirmoreiz asinsspiediens jāmēra no rīta, pēc pamošanās, tad pēc dažām stundām, kad jau baudīta rīta kafija un sākusies ierastā rosība, nākamais mērījums būtu veicams pēcpusdienā, pēdējais pirms gulētiešanas. Šādi mērījumi jāveic 3–5–7 dienas. Asinsspiediena kontrolei ir iespēja izmantot arī 24 stundu asinsspiediena mērīšanu. Tā ir neliela pārnēsājama iekārta, ar kuras palīdzību iespējams kontrolēt spiedienu diennakts laikā. Ja mērījumu brīdī tiek skriets ātrā tempā, protams, spiediens būs paaugstināts. Tāpēc blakus mērījumiem noteikti jāatzīmē konkrētā brīža psihoemocionālā un fiziskā slodze. Ar šiem rādītājiem jādodas pie speciālista, kurš izdarīs secinājumus, ir vai nav cilvēkam jāārstējas un kādas metodes vai medikamenti lietojami.

Ko izvērtē ārsts

Ārsts izvērtē risku pacientam ar paaugstinātu asinsspiedienu (kas konstatēts vismaz divos mērījumos vismaz divās vizītēs), ņemot vērā citus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus. Tie ir:

• vecums – vīriešiem > 55 gadi, sievietēm > 65 gadi;
• ģimenes anamnēze, proti, vai cilvēkam tuvos rados ir kāds, kuram agrīni bijuši insulti, infarkti. Agrīni – tas nozīmē: vīriešiem, jaunākiem par 55 gadiem, sievietēm, jaunākām par 65;
• smēķēšana;
• izmainīti lipīdu rādītāji. Kopējais holesterīns > 4,9 mmol/L un/vai sliktais holesterīns (ZBL – zema blīvuma lipoproteīni) > 3,0 mmol/L, un/vai labais holesterīns (ABL – augsta blīvuma lipoproteīni) < 1,0 mmol/L vīriešiem un < 1,2 mmol/L sievietēm, triglicerīdi > 1,70 mmol/L;
• cukura līmenis asinīs tukšā dūšā 5,6–6,9 mmol/L;
• izmainīs cukura slodzes tests;
• aptaukošanās: ĶMI (ķermeņa masa indekss) ≥ 30 kg/m². To aprēķina, svaru kilogramos dalot ar augumu kvadrātā – metros.
• vēdera apkārtmērs vīriešiem ≥ 102 cm, sievietēm ≥ 88 cm.

Latvijā lietotā riska aprēķināšanas shēma ir SCORE (abreviatūra no angļu valodas – Systemic Coronary Risk Evaluation – sirds slimību kopējā riska novērtēšana). SCORE sistēma domāta praktiski veseliem cilvēkiem bez klīniskas sirds un asinsvadu slimības. Tā balstās uz piecu nozīmīgu kardiovaskulāro slimību riska faktoru novērtēšanu: vecumu, dzimumu, smēķēšanu, sistolisko arteriālo spiedienu un kopējo holesterīnu. Riska līmenis rāda, cik liela ir iespēja attiecīgās populācijas pārstāvim attiecīgajā vecuma grupā saslimt ar infarktu vai insultu tuvāko desmit gadu laikā. Var ielikt SCORE tabulu  no Ārsts.lv 1. numura 20.lpp.

Ja zināms kopējais holesterīns, tad ārsts nosaka risku, nozīmē papildu izmeklējumus un izvērtē nepieciešamību un laiku, kad sākt ārstēšanu ar medikamentiem.

Papildu izmeklējumos nosaka, vai paaugstināts asinsspiediens saistīts ar kādu citu slimību vai paaugstināta asinsspiediena dēļ ir jau radušās izmaiņas. Bieži pacientiem nav sūdzību un nav simptomu, bet ir sabiezēts sirds muskulis (to var redzēt elektrokardiogrammā vai ehokardiogrāfijā – sirds ultraskaņas izmeklēšanā), olbaltumvielas urīnā, izmainīti acs, galvas vai kāju asinsvadi. Tas viss nosaka ārstēšanas taktiku un medikamentu izvēli.

Zināms, ka paaugstināts asinsspiediens nav tikai skaitļu slimība, kas izpaužas kā pārmaiņas asinsspiediena rādītājos, bet saistīta ar citām pārmaiņām organismā – simpātiskās nervu sistēmas, renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivāciju, nātrija aizturi, kalcija līmeņa palielināšanos gludās muskulatūras šūnās, endotēlija (šūnu slānis, kas izklāj asinsvadu iekšējo virsmu) disfunkciju, alfa adrenerģiskās aktivitātes palielināšanos, aptaukošanos, cukura diabētu, izmainītiem lipīdu rādītājiem, aterosklerozi (asinsvadu pārkaļķošanos), – tā ir multifaktoriāla slimība.

To ietekmē arī veģetatīvā nervu sistēma, kas ir starpnieks psihiskajām reakcijām un to somatiskajām (ķermeņa) izpausmēm. Tā ir divu pretspēku cīņa, kuras funkcija ir nodrošināt homeostāzi – organisma iekšējās vides pastāvīgumu. Par simpātiskās nervu sistēmas pārsvaru liecina aukstas plaukstas, bāla sausa āda, paātrināts pulss un, iespējams, elpošana, palielināta vairogdziedzera funkcija, karstuma nepanešanu u.c.

Daudz kas atkarīgs no mums pašiem – vairāk priecāties, kustēties, mazāk ēst un nesmēķēt, nebērt klāt ēdienam sāli.

Pret mazkustīgumu, par daudzveidību

Mūsdienās liela problēma ir sēdošs darbs pie datora. Vismaz 44 kontrolētos pētījumos, kuros pēc nejaušības principa bija iekļauti 2674 dalībnieki, pētīta fiziskās aktivitātes ietekme uz asinsspiedienu miera stāvoklī, un konstatēts, ka sistoliskais spiediens mazinājās vidēji par 3,4 mm Hg, bet diastoliskais – par 2,4 mm Hg. Pēc priekšrakstiem visās vecuma grupās ieteikta 30–45 minūšu ilga fiziskā aktivitāte vismaz piecas dienas nedēļā (150 minūtes nedēļā). Protams, visiem ir jākustas, taču agrākā ieraduma emocijas apēst vietā tagad var teikt, ka emocijas tiek noskrietas, manuprāt, reizēm pārforsējot. Ir jābūt saprātīgiem – jāatrod aktivitāte, kas regulāri liek svīst ar prieku.

Savukārt ēšanas kultūrā ir svarīgs saturs, daudzums un prieks. Par saturu – noteikti aicinu uz zivju ēšanu vismaz divreiz nedēļā un piecu krāsu 400–500 g vietējo augļu un dārzeņu lietošanu kopā ar linsēklu eļļu, olīveļļu. Stresa pilnā periodā iesaka viegli sagremojama pārtiku (bērnu), nepārslogojot gremošanas sistēmu.

Sāls un asinsspiediens

Uzturā jāsamazina sāls daudzums. Vārāmais sāls ir galvenais nātrija avots cilvēka uzturā. Tomēr pārmērīga sāls lietošana uzturā nav veselīga, jo sāls paaugstina asinsspiedienu. Jo vairāk sāls uzturā lieto, jo augstāks būs asinsspiediens. Pārmērīga sāls daudzuma uzņemšana var paaugstināt asinsspiedienu jebkurā vecumā.

Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam par 5 g (t.i., viena tējkarote). Šis daudzums ietver ne tikai to sāli, ko pieber ēdienam tā gatavošanas laikā, bet arī to sāls daudzumu, kas ir maizē, sierā, gaļas izstrādājumos u.c.

Vairākums cilvēku sāli apēd daudz vairāk, bieži to pat neapzinoties, jo sāli satur arī rūpnieciski gatavoti produkti – tas ir tā sauktais slēptais sāls. Trīs ceturtdaļas sāls, ko mēs uzņemam ar pārtiku, tiek uzņemts ar gatavajiem pārtikas produktiem. Jāatceras, ka ne vienmēr produktiem, kam pievienots daudz sāls, ir sāļa garša. Šiem produktiem ir pievienots cukurs, kas neļauj sajust sāļo garšu. Daudz sāls var saturēt arī, piemēram, cepumi vai sausās brokastu pārslas.

Kā zināt, ka produkts satur daudz sāls

Dažkārt pārtikas produkta marķējumā tiek norādīts nātrija saturs pārtikas produktā. 1 g sāls (NaCl) satur 0,4 g nātrija, tāpēc, zinot nātrija saturu pārtikas produktā, iespējams aptuveni aprēķināt sāls saturu pēc šādas formulas: sāls = nātrija daudzums (norādīts uz iepakojuma) x 2,5.

• Produkta sastāvā ir daudz sāls: 1,25 g vai vairāk sāls 100 gramos produkta (vai 0,5 g vai vairāk nātrija 100 gramos produkta).
• Produkta sastāvā ir maz sāls: 0,25 g vai mazāk sāls 100 g produkta (vai 0,1g vai mazāk nātrija 100 g produkta).
• Ja sāls daudzums produktā ir starp šiem skaitļiem, tas ir uzskatāms par vidēju.

Nesmēķējiet un neesiet pasīvais smēķētājs!

Ieguvumi no smēķēšanas atmešanas

Pēc 8 h	Normalizējas skābekļa saturs asinīs
Pēc 48 h	Pastiprinās spēja sajust garšu un smaržu
Pēc nedēļas	Uzlabojas sejas krāsa, pazūd ādas, matu un izelpas nepatīkamā smaka
Pēc mēneša	Ir vieglāk elpot, pazūd nogurums, galvassāpes, zūd rīta klepus
Pēc pusgada	Samazinās pulsa biežums, uzlabojas fiziskā forma
Pēc gada	Saslimšanas risks ar vainagartēriju slimību samazinās uz pusi
Pēc pieciem gadiem	Strauji samazinās iespējamība nomirt no plaušu vēža, salīdzinot ar tiem, kas izsmēķē paciņu cigarešu dienā

 

Atmetot smēķēšanu pēc miokarda infarkta, var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku. Insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni. Smēķēšana saīsina dzīvi vidēji par desmit gadiem. Jo agrāk atmet, jo ilgāk dzīvo – atmetot smēķēšanu 30 gadu vecumā – atgūst 10 gadus, 40 g.v. – 9 gadus, 50 g. v. – 6 gadus, 60 g.v. – 3 gadus. Pēc perkutānas koronāras intervences (stenta ievietošanas), ja pārtrauc smēķēt, dzīvo par 2,1 gadu ilgāk. Ir pašam jāgrib, un tad var izvēlēties kādu no papildu metodēm – medikamentus, adatu terapiju, plāksterus, psihoterapiju u.c. No literatūras avotiem pacienti ir ieteikuši Alena Karra grāmatu Kā viegli atmest smēķēšanu? (pieejama internetā).

Par stresu un miegu

Jāiemācās vadīt savu stresu, pietiekami izgulēties. Ir svarīga darba un atpūtas periodu regularitāte, jāsamazina darba spriedze (piemēram, no trim darbiem jāizvēlas viens), svarīgs ir dienas režīms un pats galvenais – pietiekami ilgs naktsmiers (7–8 h). Ja darbs ir uz izdegšanas robežas (īpaši darbaholiķiem), iesaku 45/15, tas ir, 45 minūtes strādā intensīvi, tad maina vidi un 15 minūtes atpūšas. Izdegšanas sindroms ir ieilgusi atbilde uz hronisku emocionālu un interpersonālu stresu darbā. Sindroms sastāv no trīs sastāvdaļām:

• emocionāls izsīkums – cilvēks jūtas emocionāli pārpūlējies un noguris, nomocījies darbā;
• depersonalizācija – ciniska, nejūtīga, cietsirdīga attieksme pret klientu;
• zemi personiskie sasniegumi darbā.

Raksturīga ir pazemināta enerģija, bezpalīdzība, nespēja kontrolēt apkārt notiekošo, miega traucējumi, galvassāpes, pastiprināta alkohola un nemērķtiecīga medikamentu lietošana, pazemināta produktivitāte darbā, darba kavējumi, negatīva attieksme pret sevi, darbu, kolēģiem, klientiem, eksplozivitāte, svara pārmaiņas (biežāk samazināšanās), aizdusa, elpas trūkums, aizdomīgums, depresija, pašnāvības domas, mainīgs asinsspiediens. Izdegšanas sindromam ir četras stadijas:

• 1. stadija – grūti pamosties, nevēlas iet uz darbu, seko fizisks nogurums, galvassāpes, gremošanas traucējumi;
• 2. stadija – negatīvisms, cinisms;
• 3. stadija – samazinās darba spējas, ieraujas sevī;
• 4. stadija – vispārējs riebums, dusmas pret sevi un apkārtējiem.

Galvenais to laikus pamanīt.

Virssvars un aptaukošanās

Svarīgi ir mazāk ēst un vairāk kustēties, atbildēt, kāpēc ēd tik daudz (emocijas, stress, depresija), zināt savu ĶMI un vielmaiņas rādītājus.

ĶMI un sirds slimību riska tabula

Aptaukošanās klase	ĶMI kg/m2	Slimības risks
Samazināts svars	zem 18,5	Palielināts
Normāls svars	18,5–24,9	Normāls
Palielināts svars – virssvars	25,0–29,9	Palielināts
Aptaukošanās	30,0–34,9	Augsts
Izteikta aptaukošanās	35,0–39,9	Ļoti augsts
	virs 40,0	Ārkārtīgi augsts

 

Ja ir tikai virssvars vai aptaukošanās bez citām izmaiņām, tad galvenais ir nepieļaut svara pieaugumu. Tomēr mūsdienās ir slimība – metabolais sindroms, kuram jāpievērš īpaša uzmanība un laikus jāsāk ārstēšana un dzīvesveida maiņa. Tas ir vairāku savstarpēji saistītu sirds asinsvadu un cukura diabēta riska faktoru kopums: aptaukošanās, īpaši – vēdera, paaugstināts cukura līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens, izmainīti lipīdu rādītāji (paaugstināti triglicerīdi un pazemināts augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna ABLH jeb labā holesterīna līmenis). To nosaka ārsts pēc asins analīzes. Pats galvenais ir laikus sākt ārstēšanu, mazāk ēst, samazināt sāls un cukura daudzumu, vairāk kustēties.

Vai ir bezrecepšu medikamenti pret augstu asinsspiedienu

Tādu medikamentu nav. Ikdienā jāsamazina sāls daudzums un jāizvairās no stresa. Paaugstināts asinsspiediens psiholoģiskā nozīmē raksturo iekšējo konfliktsituāciju, kas rodas, ja cilvēks netiek galā ar savām problēmām.

Ja ir hipertoniskās krīzes – strauji paaugstinās asinsspiediens – augšējais virs 180 mm Hg un apakšējais virs 110 mm Hg, tad cilvēkam jābūt informētam, ko darīt attiecīgā situācijā. Ārsta uzdevums ir izrakstīt nepieciešamās zāles un apmācīt, kā rīkoties, lai straujāk samazinātu asinsspiedienu. Tās visas ir recepšu zāles, ko izrakstījis speciālists. Ir pieejams plašs medikamentu klāsts. Jautājums, vai zāles jāsāk lietot nekavējoties vai situāciju var uzlabot, mainot dzīvesveidu. Ārsta uzdevums ir izvērtēt konkrēto pacientu, un jāņem vērā, ka medikamentiem ir arī blakusiedarbība. Pati svarīgākā ir pacienta vēlme mainīt dzīvesveidu un attiecīga rīcība.

Kā panākt labu sirds un asinsvadu sistēmas veselību:

• vienlaikus jābūt 4 veselīga dzīvesveida faktoriem:

1. nesmēķēšana;
2. ideāls ĶMI < 25 kg/m²;
3. fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes diennaktī;
4. pareizs uzturs;

• vai vienlaikus jābūt 4 veselības faktoriem:

1. nesmēķēšana vismaz pēdējā gada laikā;
2. kopējais holesterīna līmenis, kas tāds ir bez ārstēšanas, < 4,5 mmol/L;
3. asinsspiediens 120/80 mm Hg;
4. nav cukura diabēta un nav klīniskas sirds un asinsvadu slimības.

Darīsim to, kas sagādā prieku

Cilvēkam ir mērķi, jūtas un griba – ja tas viss tiek likts lietā, neizpaliek arī rezultāts. Ļoti svarīgi ir kustēties, īpaši – svaigā gaisā. Vienam patīk dejot, otram peldēt, kādam citam – nūjot. Veselīga būs arī ātra pastaiga priežu mežā, lai vielmaiņa strādātu paātrinātā režīmā. Katram jāizvēlas savs variants. Piepūlei, kas nerada prieku, nav jēgas. Vardarbība pret savu organismu rezultātu nedos. Pirms kāda laika lasīju presē par 115 gadus vecu ilgdzīvotāju japāni, kura dzīves moto bijis – maz ēst un daudz saules. Viss jādara ar mēru, galvenais – ieklausīties sevī.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!