Paaugstināta temperatūra bērnam - normāla reakcija vai bieds?

Katram vecākam dzīvē nācies saskarties ar paaugstinātu temperatūru bērnam. Vieni paaugstinātu temperatūru bērnam uztver mierīgi, nogaidoši, bet citi uzreiz steidz dot zāles.

Paaugstināta temperatūra bērnam ir organisma atbildes reakcija uz kādu no infekcijām – vīrusu, bakteriālu. Šīs infekcijas var būt ļoti dažādas un var izraisīt arī ļoti augstu temperatūru un smagu stāvokli, bet ir vieglākas, kuru gadījumā bērns jūtas samērā labi. Reizēm zīdainim paaugstināta temperatūra var būt, ja gadījies pārkarst, ja bērniņš par siltu saģērbts. Arī lielāks bērns var pārkarst saulītē.

Temperatūra parādās, kad ķermeņa iekšējais termostats paaugstina ķermeņa temperatūru virs normālā līmeņa. Šis termostats atrodas galvas smadzeņu daļā, ko sauc par hipotalāmu. Šī smadzeņu daļa sūta ķermenim ziņu, kādai temperatūrai jābūt attiecīgajā brīdī. Daudziem cilvēkiem pat dienas laikā temperatūra var nedaudz mainīties. Parasti no rīta tā ir nedaudz zemāka un vakarā augstāka. Bērniem tā var mainīties skrienot, vingrojot, spēlējoties, lielākiem bērniem – satraukuma brīžos.

Dažreiz šī smadzeņu daļa hipotalāms iestata ķermeņa temperatūru augstāku, nekā būtu adekvāta atbildes reakcija uz infekciju, kādu saslimšanu vai jebkuru citu iemeslu. Organismam paaugstināta temperatūra ir veids, kā dabiskā ceļā cīnīties ar infekciju. Bērniem paaugstināta temperatūra var parādīties pēc potēšanas. Šī temperatūra gan pamatā saglabājas vienu divas dienas. Arī, šķiļoties zobiem, var būt paaugstināta temperatūra. Paaugstināta temperatūra ir tikai viens no slimības simptomiem.

Temperatūru vecāki jūt. To var just pēc bērna uzvedības. Viņš kļūst lēnīgāks, čīkstīgāks. Reizēm mamma, pieskaroties ar lūpām bērna pierei, sajūt paaugstinātu temperatūru.

Ir pieejami dažādi termometri – orālais (mutē liekamais), temporālais (deniņu), aksilārais (padusē liekamais), rektālais. Ērtāks ir digitālais termometrs. Zīdaiņiem labāk mērīt taisnajā zarnā. Ja šī metode liekas sarežģīta, var izmatot jebkuru citu. Lielākiem bērniem mutē mērīta temperatūra būs precīzāka. Līdz ar to ir arī dažādas ķermeņa temperatūras mērīšanas metodes.

Orālā (mutes) metode – temperatūru mēra, paliekot termometru zem mēles virzienā uz rīkli. Aptver termometru ar lūpām. Lai bērniņš nesakostu termometru, drošībai varat pieturēt savu pirkstu starp bērna zobiem. Mēra 30 sekundes vai kamēr termometrs nopīkst. Atcerieties, ka 30 minūtes pirms mutes temperatūras mērīšanas nedrīkst lietot siltus, karstus ēdienus vai dzērienus. Par paaugstinātu tiek uzskatīta temperatūra virs 37,8 °C.

Zīdaiņiem var izmantot knupīša termometru, to var izmatot līdz 1 gada vecumam. Ļauj knupīti zīst 3–4 minūtes vai kamēr nopīkst. Par paaugstinātu tiek uzskatīta temperatūra virs 37,8 °C.

Temperatūras mērīšanu ausī var izmatot no 6 mēnešu vecuma (jaunākiem bērniem būs neprecīzs rezultāts). Ar šo metodi nosaka karstuma viļņus, ko izdala bungplēvīte. Lai korekti izmērītu temperatūru, satver auss ārējo gliemežnīcu un pavelk uz sānu un augšu, termometra ievietošanas virziens – starp pretējo aci un ausi. Gaida divas sekundes vai kamēr nopīkst. Atcerieties, ka jānogaida 15 minūtes pirms auss temperatūras mērīšanas, ja bērns bijis laukā. Par paaugstinātu tiek uzskatīta temperatūra virs 38,0 °C.

SVARĪGI! Kad būtu jāmeklē ārsta palīdzība paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumā:

• Noteikti vajag ārsta palīdzību, ja bērns ir jaunāks par 3 mēnešiem.
• Ja lielākam bērnam paaugstināta temperatūra ir ilgāk par 5 dienām un nav citu simptomu. Ja temperatūra ir augstāka par 40 °C.
• Ja temperatūru nav iespējams pazemināt ar ārējām atvēsinošām metodēm un medikamentiem.
• Ja bērns ir miegains, atsakās no šķidruma.
• Ja zīdainim ir mazāk nekā 4 slapji pamperi dienā. Ja lielāks bērns nav urinējis 12 stundas, kas var liecināt, ka iestājusies dehidratācija.
• Ja pēc vakcinācijas paaugstināta temperatūra saglabājas ilgāk par 48 stundām.
• Ja uz ādas parādās izsitumi, īpaši sīki asinsizplūdumi.
• Ja sākusies vemšana, caureja.
• Ja bērnam ir kādas hroniskas, iedzimtas slimības, imūnsistēmas problēmas.

Ja vecāki jūtas nepārliecināti, tad labāk piezvanīt ārstam vai bērnu māsiņai un lūgt padomu.

Raksta turpinājumu par ķermeņa temperatūras mērīšanu rektāli un aksilāri (padusē) lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2016. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!