Osvalds Kļaviņš: Muskuļu fasciālās sāpes kājās

Vasara ir izcils laiks, lai pievērstos sieviešu kājām. Viņas valkā īsus brunčus un kājās velk augstpapēžu kurpes. Lielbritānijā un Vācijā jaunām izskatīgām meitenēm ir niķis staigāt džinsos un krosa kurpēs, tāpēc vasarā jābrauc uz Latviju, ja nu gribas acis pamielot.

Skatoties uz dažāda vecuma meitenēm augstpapēžu kurpēs, ar interesi paskatu arī viņu muguru. Ja pēda vairs nav vingra, bet papēdis kurpei izvēlēts pārlieku augsts, ja kurpei kaut nedaudz nepareizs izmērs un lieste, augstpapēžu nēsātājai atšiebjas dibens, katrā solī mugura izlokās kā ūdensrozes kāts un nolaižas pleci. Šai meitenei pilnīgi noteikti vakarā ir muskuļu fasciālas sāpes ne tikai kājās, bet arī muguras lejasdaļā un plecos.

Fascijas

Fascijas ir mūsu organisma trīsdimensiju struktūrsiets. Par fascijām mēs varam pārrunāt plašākā un šaurākā skatījumā. Fascijas ir mīksto saistaudu tīkls, kas apņem visus mūsu ķermeņa orgānus un orgānu sistēmas. Vārds 'fascija' nāk no latīņu vārda 'sasiešana', un fascijas tiešām sasien orgānus kopā.

Lielākā daļa no ārstiem un pacientiem ķermeni uztver segregēti: pacients sūdzas par kuņģa vai nieres problēmām, un šīs kaites ārstē gastroenterologs vai nefrologs. Citi ārsti skatās uz visu ķermeni kopumā, mēs sakām – holistiski. Viens no veidiem, kā paskatīt mūsu ķermeni holistiski, ir to darīt caur fasciju prizmu, jo fascijas savij kopā mūsu muskuļus, kaulus, iekšējos orgānus, nervus un asinsvadus, radot savstarpēji saistītu tīklu, kurā nekas nav pats par sevi jeb nekas nenotiek neatkarīgi no otra orgāna vai sistēmas.

Tomēr šodien mans uzdevums nav stāstīt par visām fascijām, bet tikai tām, kas apņem muskuļus. Mūsu muskuļi ir pilnībā apņemti un saausti kopā ar vairākiem atšķirīgiem fasciju slāņiem. Šie fasciju slāņi saplūst kopā vienā vai otrā muskuļa galā un izveidojas par cīpslām. Muskuļi un fascijas ir tik ļoti sasaistīti savā starpā, ka muskulis bez cīpslām nedarbojas, bet ārsti tos vispār skata kompleksi un sauc par miofasciālo vienību. Kustībā vienlaikus iesaistīti gan muskuļi, gan fascijas. Nav nevienas pozas, kura ietekmētu tikai muskuļus vai tikai fasciju. Mūsu muskuļi vai miofasciālās vienības nekad nestrādā vieni paši – vienmēr ir iesaistītas daudzas miofasciālas vienības. Saliecot kāju celī vai celi atliecot, vieni muskuļi saraujas, citi kustību sabalansē, bet trešie atslābst. Atslābināšanās nozīmē pagarināšanos –muskulim kopā ar saiti.

Tomēr nedaudz atgriezīšos pie plašā fasciju tīklojuma, ko grūti aprakstīt, bet viegli parādīt trīsdimensiju multfilmā. Fascijas organismā savienotas tik dažādām sistēmām, ka satur organismu kopā ne tikai vertikāli, horizontāli – gan uz priekšu-aizmuguri, gan sāniem –, bet arī diametrāli. Šī atziņa ārstam liek padomāt diametrāli – problēmas kreisajā gūžas locītavā mēs varam izpalpēt jeb sataustīt labā pleca locītavas fascijas piestiprināšanās punktā un otrādi. Problēmu kreisajā ceļa locītavā varam pameklēt fasciju piestiprināšanās vietā labajā elkonī. 

Ārstam, kas skata pacientu kopumā, nav jākoncentrējas uz atsevišķiem orgāniem un ķermeņa daļām, fascija dod mums iespēju novērtēt  mūsu ķermeņa savstarpējās saistības principu jeb izpratni par to, ka nepastāv nekas pats par sevi, neatkarīgi no citiem. Kad mēs uzlūkojam cilvēka fascijas, mēs redzam dzīvu, taustāmu vienotības principu cilvēka anatomiskajā veidojumā. Fasciju tīkls savieno mūs iekšpusē mūsu pašu ķermenī un rada vidi, kurā tas, kas notiek kādā konkrētā lokalizācijas vietā ķermenī, pavisam tieši ietekmē visu mūsu ķermeni kopumā.

Tātad – vidēja vecuma meitenei, kurai sāp pleci un plaukstu locītavas, vispirms es iesaku aiziet pie pēdu ārsta un novērtēt gaitu. Ar lielu varbūtību viņa nēsā sev neatbilstošas augstpapēžu kurpes vai tieši pretēji – kurpes pilnīgi bez papēža.

 

Augstpapēžu kurpes ikdienā – sievietes skaistums un posts

Tad, kad redakcija man pasūta rakstu, es parasti ieeju pie sava kolēģa Makmillana no mūsu kopprakses, ko godātajam lasītājam vienkāršības pēc saucu par Maiklu. Šoreiz raksts pasūtīts īstajā brīdī, ko Maiklam sāp kājas.

– Man jāraksta par kāju muskuļu sāpēm, – es viņam saku.

– Par manējām? – Maikls izstaipās un noglāsta savus ikrus. Viņš ir pārvērtējis savas skriešanas spējas, bet baidās to citiem atzīt, kur nu vēl māsiņām.

– Nu vietas man pietiks arī par slodzes sāpēm kaut ko uzrakstīt, bet vispār vasarā būtu jāraksta par to, kā sievietes bendē kājas uz augstajām platformenēm.

– Lieliem burtiem uzraksti, ka briesmīgas kāju sāpes nāks pār tiem, kas valkā nepareizus apavus, – Maikls triumfiāli skatās uz mūsu medmāsu Annu. Anna ir no Daugavpils, strādā Anglijā jau savus desmit gadus, un man viņu izdevās pārvilināt no lokālās slimnīcas. Es vienkārši nespēju strādāt kopā ar tām zilzeķēm – angļu vai skotu māsām bez humora izjūtas un pilnīgi nekādas kosmētikas. Anna nēsā augstus papēžus un pietiekami īsus svārkus, nu tieši tik augstus papēžus, lai, viņas kājas ieraugot, uz brīdi par savām kaitēm aizmirstu visi pacienti vecumā no 15 līdz mūža galam.

Anna viņam šķelmīgi uzsmaida un aizsteidzas uz pārsienamo istabu ar sterilu instrumentu komplektu. Maikls turpina:

– Neaizmirsti uzrakstīt par varžacīm, plakano pēdu, diabētisko pēdu un šautu brūci tiem, kas paši sev iešauj kājā.

Viņš nepaskaidro to, ka ar iešaušanu sev kājā domājis pārliecīgu čipsu, burgeru un frī kartupeļu ēšanu, kolas un SevenUp dzeršanu, lieko svaru un nesportošanu.

Augstpapēžu kurpju nēsāšanai ir jaukas un nejaukas iezīmes. Jaukās iezīmes ir sievietes izskats, pašpārliecinātība, antidepresīva un vīrieša potences celšanas iedarbe. Māsas Annas gadījumā šai pozitīvai iedarbei ir plašāks vēriens, jo tā kopā ar viņas jauko smaidu un maigajām rokām iedarbojas uz pacientu arī analgētiski (sāpes noņemoši), tiesa, diezgan selektīvi tikai uz vīriešu dzimumu.

Manuprāt, augstpapēžu kurpe ir nedabisks izgudrojums. Man pašam kā vīrietim, kas pats nekad nav uzvilcis augstpapēžu kurpes, tās šķiet arī muļķīgs izgudrojums. Tad, kad mūsu sencis nokāpa no koka, viņš sāka pārvietoties galvenokārt uz papēžiem – proti, pārnesa svaru no pēdas priekšējās daļas uz papēdi. Ar augstiem papēžiem svars tiek pilnībā pārnests uz pēdas priekšējo daļu, rezultātā pēdas kļūst vājas. Bet sievietes nesaprot, ka īsā brīdī nav iespējama evolūcijas atgriešanās uz kokā kāpjošu pērtiķi.

Augstpapēžu kurpes sievietēm izvirza krūtis un pēcpusi pretējos virzienos, kas vīriešiem rada interesi par sievietes ķermeni. Tomēr regulāra staigāšana uz augstiem papēžiem stāju pasliktina. Seksīgais gurnu un muguras izliekums ir ķermeņa svara centra pārbīde uz priekšu, kas nav dabiska un agri vai vēlu rada muguras sāpes, nogurumu un kaulu deformāciju. Pareizu stāju nosaka ķermeņa svara līdzsvars starp papēdi, pēdas gultni un pirkstiem, bet nepareizi apavi liek pārvirzīt šo līdzsvaru. Palielinot spiedienu vienā virzienā, cieš pēdas locītavas un kauli.

– Uzraksti to rakstu kā padomus Annai! – klāsta Maikls, – raksti, ka tad, kad viņa apsēžas, viņai vajadzētu zem galda tās augstpapēžu kurpes vilkt nost. Sēdošā darbā droši var atbrīvoties no šiem modes reliktiem. Viņa ir čakla, bet aktīvam darbam labāki būtu ērtāki apavi. Uzraksti, ka viņai vajag katru rītu un vakaru vingrot – pirms kurpju uzvilkšanas un pēc to novilkšanas. Un noteikti būtu jāatsakās no spicā purngala augstpapēžu kurpei. Un vispār – lai viņa ievieš šeit savu kurpju skapi, lai maina vairākkārt savas kurpes – kaut vai tās visas ir augstpapēžu, tomēr katra nedaudz citādi noslogos muguru!

Nejaukā augstpapēžu kurpju nēsāšanas iezīme ir tā, ka tiek sasprindzināts un saīsināts ikru muskulis, un tā rezultātā tiek saīsināta Ahileja cīpsla. Ar laiku Ahileja cīpsla augstpapēžu mīļotājām ir tiktāl saīsinājusies, ka sieviete vairs nevar nolikt pēdu uz grīdas 90 grādu leņķī pret apakšstilbu, viņa nevar vairs staigāt kurpēs bez papēža, bet staigāšana ar 90 grādu leņķa pēdu viņai ir sāpīga. Turklāt augstpapēžu kurpēs, saplacinoties šķērsvelvei, kājas otrais, trešais un ceturtais pirksts, kam vajadzētu būt nedaudz paceltiem, tiek nolikti vienā līnijā. Pēda paplašinās, sieviete spiesta iegādāties lielāka izmēra kurpes. Īkšķis novirzās, bet pārējie pirksti tiek savilkti. Tā kā katru kājas pirkstu arī kustina cīpslas, kurām ir noteikts elastīgums, šīs cīpslas kļūst it kā par īsu. Veidojas āmurveida pirksti.

Padomi augstpapēžu kurpju valkātājām:

• vingrini pēdas pirms augstpapēžu kurpju uzvilkšanas un pēc augstpapēžu kurpju novilkšanas;

• masē pēdas un apakšstilbu pati, bet vēl labāk – lūdz izmasēt citam. Virziens – noteikti no distālā uz proksimālo, tas ir, no kāju pirkstiem uz augšu;

• dienā maini vairākus kurpju pārus ar iespējami dažādām liestēm;

• aizej pie pēdu ārsta jeb podologa – viņš palīdzēs ar speciālu zolīti vai ieliktni, kas atvieglos gaitu;

• sēžot pie galda, novelc kurpes un kustini pēdas;

• atpūšoties (guļus) kājas pacel augstāk par ķermeni, piemēram, uzliec uz spilvena;

• izvēlies apavus, kas nosedz pēdas virspusi. Katra taču ir pamanījusi, ka nostaigāt visu dienu augstpapēžu zābakos ir vieglāk nekā augstpapēžu kurpēs;

• izvēlies apavus ar platāku papēdi. Apavus ar ļoti šauru papēdi var vilkt, tikai ejot uz teātri vai ballīti. Apavus ar ļoti šauru papēdi nedrīkst padarīt par ikdienas apaviem.

 

Kājas muskuļu sāpes, ko izraisījusi slodze

Patiesībā arī Maikls šodien mokās ar kāju sāpēm. Viņš ir noskrējis labdarības skrējienu kopā ar saviem bērniem un par šo baudu vēl samaksājis naudu. Viņš neatzīstas, cik ilgi ir skrējis un cik lielu distanci, bet šis labdarības skrējiens nebija nekāds maratons, labākajā gadījumā viņš ir noskrējis kādus kilometrus desmit. Maikls sevi uzskata par ļoti sportisku cilvēku – viņš vismaz reizi nedēļā dodas uz golfa klubu, kurā galvenokārt konsultē savus paziņas un draugus. Pastaigu ar golfa nūjas vicināšanu tikai angļi spēj uzskatīt par sportu. Turklāt Maikls ir ļoti aktīvs kriketa fans, viņš to labprāt spēlē, bet vēl labprātāk – skatās televizorā. Maiklam ir vismaz seši trenažieri mājās, uz kuriem ļoti labi var pakārt izgludināto kreklu.

Vismaz trīs reizes gadā Maikls ar studiju biedriem spēlē futbolu. Pirms gadiem četriem tas beidzās ar krusteniskās saites plīsumu, tādēļ Maikls no uzbrucēja ir pārkvalificējies par aizsargu vai pat bumbu pienesēju. Katrā ziņā Maikla fiziskās aktivitātes ir pietiekamas, lai viņš desmit kilometrus noskriet varētu, bet pēc šī sportiskā notikuma būtu neticami saguris un sūdzētos par sāpošām kājām.

Maiklam laiku pa laikam zvana kāds no viņa kluba biedriem, kas arī skrējuši šajā labdarības pasākumā, ieguldījuši vēl lielāku naudu un vēl vairāk sasāpinājuši kājas. Viņiem visiem ir pārliecība, ka viņi ir sportisti, ka sportistiem jāskrien pa asfalta segumu, ka sporta kurpju galvenais parametrs ir firmas nosaukums, ka staipās un vingro pirms vai pēc skrējiena tikai vājie un mīkstie.

Maikls klusībā cer, ka Anna pabeigs visus prakses darbus un izmasēs arī viņam kājas. Atšķirībā no mūsu angļu māsām, Anna pieprot masāžu, fizikālās terapijas procedūras un neprasa par to veikt visus ierakstus uzskaites programmās. Maikls kautrētos, ja viņam elektroniskajā veselības vēsturē būtu ieraksts, ka viņš vērsies pēc medicīnas māsas aprūpes sāpošu ikru dēļ.

Fiziskas pārslodzes muskuļu sāpes kājās rodas piecu iemeslu dēļ:

• veikta pārmērīga slodze laikā vai intensitātē;

• veikta nepierasta slodze;

• slodze veikta nepiemērotiem apaviem, nepiemērotā vietā;

• slodze veikta pēc ilgāka pārtraukuma;

• slodzes laikā bijuši krampji.

Intensīva treniņa vai sacensību laikā muskuļiem ir vajadzīgs liels enerģijas daudzums. Šo enerģiju cilvēks iegūst, sašķeļot glikozi.

Smaga treniņa vai sacensību laikā muskuļi strādā tik intensīvi, ka asinis nespēj piegādāt vajadzīgo skābekļa daudzumu. Glikoze tiek sašķelta anaerobi, bet no glikozes rodas pienskābe. Pienskābe, savukārt, uzkrājas muskuļos, jo asinsrite nespēj to izskalot laukā, un tad tā sāk kairināt nervu galus. Cilvēks to sajūt kā nepatīkamu dedzināšanu un sāpes. Šīs sāpes ilgst dažas stundas pēc treniņa. Pēc tam asinis izskalo pienskābi no muskuļiem, un sāpes pāriet. Tās sāpes, ko cilvēks sajūt otrajā un trešajā dienā pēc slodzes, nav pienskābes izraisītas sāpes. Šīs sāpes izraisa muskuļu mikroplīsumi.

Kā jau teicu, mūsu muskuļi ir pilnībā apņemti un saausti kopā ar vairākiem atšķirīgiem fasciju slāņiem, parasti pieņemts uzskatīt, ka šādi slāņi ir trīs, bet viss ir relatīvs. Šie fasciju slāņi saplūst kopā vienā vai otrā muskuļa galā un izveidojas par cīpslām. Tomēr muskuļu šķiedrām šajā muskulī skriešanas vai nepierastas muskuļu nodarbes laikā ir atšķirīga noslodze. Vienā muskulī daļa šķiedru ir pārslogotas, bet citas – tikai patrenējušās. Pārtrenētām muskuļu šķiedrām ir savilktas fascijas. Tātad – fasciju kūlīšiem, kas muskuļu galos pārveidojas par cīpslām, ir dažāds nospriegums un dažāds garums. Vārdu sakot, muskuļi neparastu, pārliecīgu kustību gadījumā ir atšķirīgi strādājuši, atšķirīgs ir uzkrātais pienskābes daudzums, atšķirīga ir tūska muskuļos, turklāt visvairāk pārslogotajiem muskuļiem ir mikroplīsumi, kas nes līdzi saasiņojumus.

Otrajā dienā pēc pārslodzes muskulis sapampst un rodas sāpes. Galvenā problēma jau nav sāpes, bet funkcijas ierobežojums. Sāpes pāriet pašas no sevis, bet vislabāk palīdz viegls treniņš.

Kamēr es rakstu šīs rindas, Maikls ir mainījis savu ārstēšanās taktiku, nav sagaidījis atbrīvojamies Annu no darbiem, bet devies uz Thai masāžu kaimiņu pagalmā. Šobrīd mums Anglijā taizemiešu, ķīniešu, vjetnamiešu vai filipīniešu masieru ir vairāk nekā klasisko, eiropeisko. Tās visas tiek sauktas par Thai masāžām, kaut arī ir ļoti atšķirīgas. Lielākā daļa ir gauži neprofesionālas. Pērn bijām uz konferenci Bangkokā, un Maikls mani aizvilka uz patiesi profesionālu taizemiešu masāžu, kas maksāja bargu naudu iepretim visām masāžām turpat ielas malā par dažiem dolāriem.

Muskuļu sāpju gadījumā masāžai jābūt maigai, saudzējošai un virzienā no perifērijas centrāli. Nekādas improvizācijas šeit nedrīkst būt, pretējā gadījumā savilkto, ieplaisājušo muskuli var pat satraumēt. Moderni būtu sekot kinezioloģijas principiem un veikt fasciālās manipulācijas. Tā nudien nav masāža, kaut izskatās līdzīgi.

Fasciālā manipulācija nozīmē atrast un manipulēt ar specifisku, lokalizētu rajonu jeb punktu fascijā, kas ir tieši saistīts ar konkrēto, ierobežoto kustību, tā atjaunojot normālu funkciju. Daļa fascijas piesaistīta kaulam, brīvā daļa kustas kopā ar muskuļiem. Kineziologi brīvās daļas kustības sadala miofasciālajos vektoros, bet šo vektoru saskarsmes vietā ir manipulējamie punkti. Manipulējot ar šiem punktiem, iespējams konstatēt problēmas fasciālajā sistēmā un attiecīgi palīdzēt.

 

Kā mazināt muskuļu sāpes, kas radušās no pārslodzes vai nepareizām kustībām

• Izstaipies pirms un pēc slodzes.

• Muskuļus iespējams atslābināt vai aktivizēt ar speciāliem teipiem. Fizioterapeits var iemācīt ar tiem rīkoties arī neprofesionāli.

• Siltuma un aukstuma procedūras. Uzreiz pēc pārslodzes muskuļus atvēsini – sportisti mēdz iet superaukstā ūdenī. Nākamajā dienā labi der siltas vanniņas.

• Ziedes: atvēsinošas uzreiz pēc slodzes, sildošas nākamajā rītā.

• Fizikālās procedūras, savulaik padomju gados pacientiem nozīmēju elektroforēzi, bet pašlaik Anglijā nekādu fizioprocedūru mums nav.

• Zāles – miorelaksējoši līdzekļi – nekādā gadījumā nelieto pats, pat ja esi ārsts. Nekādā gadījumā pēc to lietošanas nevadi automašīnu!

• Vislabākā muskuļu sāpju profilakse ir mērķtiecīgi, korekti treniņi vismaz 3 reizes nedēļā.

Te nu man jāteic jums tas, ko es piemirsu pateikt Maiklam – ja jums pēc slodzes sāp visas maliņas vai vismaz visi kāju muskuļi, gulēt un saudzēt sevi nedrīkst. Jākustas. Nu kaut vai jāspēlē tas sasodītais krikets.

Ko darīt, ja sāp kājas? Pirmais ieteikums būtu – izvēlies savu fizikālās terapijas ārstu, kas sāpes noņems ar fizikālās terapijas metodēm, kā arī savu fizioterapeitu, kas to panāks ar kustībām. Nevajadzētu aizmirst par mikroelementiem, lielā mērā sāpes saistītas ar magnija, mangāna, cinka un kobalta trūkumu. Nereti sāpes pēc slodzes izraisa hipovolēmija – pārlieku liels šķidruma zaudējums slodzes laikā. Dzeriet sporta dzērienu, ja nu esat nolēmis pārbaudīt savu spēku un izturību. Esiet uzmanīgi ar pirti tieši pēc pārslodzes, manuprāt, silta vanna ir labāka.

 

Foto: https://pixabay.com/en/legs-women-s-details-shoes-heels-194676/

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada augusta numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!