Oskars Bērziņš: Kāpēc asiņo deguns
Katram dzīvē kaut reizi ir asiņojis deguns. Visbiežāk asiņošana ātri un bez nopietnām sekām pāriet. Ja asiņošana atkārtojas, vēlams apmeklēt ārstu, lai noskaidrotu iemeslu. Deguna asiņošana var liecināt par kādu nopietnāku slimību, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu.
Asins daudzums var būt gan daži pilienu, gan desmitiem mililitru. Reti asins zudumi ir lielāki. Minimāla asiņošana visbiežāk beidzas ar pacienta izbīli un varbūt notraipītām drēbēm, tomēr vienmēr deguna asiņošanas gadījumā jāpievērš uzmanība vispārējam stāvoklim. Gandrīz visiem asiņošana rada lielu satraukumu, bet par būtisku asins zudumu var liecināt galvas reibšana, nespēks, elpas trūkums. Ļoti liela asins zuduma gadījumā var krietni pazemināties asinsspiediens un iespējams pat zaudēt samaņu.
Visbiežāk asiņo no deguna starpsienas rajona, kurā ir plāna saistaudu kārtiņa un biezs asinsvadu tīklojums – latīniski locus Kiesselbachi. Nopietnāk, ja asiņo no dziļākiem deguna rajoniem, tad bez deguna tamponādes nevar iztikt.
Kā biežāko deguna asiņošanas iemeslu var minēt traumatisku bojājumu, sasitot degunu vai vienkārši urbinot degunu ar pirkstu. Urbināšanas rezultātā radusies asiņošana nav spēcīga un ilgstoša, bet samērā regulāra.
Ziemā, kad centrālapkures dēļ ir sauss gaiss, arī deguna gļotāda kļūst sausāka un vieglāk ievainojama, tādēļ deguna asiņošana var būt biežāk gan bērniem, gan pieaugošajiem.
Asiņošana no deguna var sākties arī vīrusa infekcijas gadījumā. Asinsvadi kļūst izteikti caurlaidīgāki, tāpēc parasti neasiņo stipri, bet plaši. Akūtu infekciju gadījumā deguns biežāk mēdz asiņot bērniem. Asiņošanu no deguna var veicināt arī deguna tūsku mazinošie deguna pilieni.
Deguna asiņošana var būt cilvēkiem, kuriem ir alerģiskas iesnas un kuri lieto medikamentus alerģisko simptomu mazināšanai.
Paaugstināta asinsspiediena gadījumā, kas parasti raksturīgs pieaugušajiem, parasti asiņo no dziļākiem deguna rajoniem. Šajos gadījumos asiņošanas apturēšanai ir jāveic deguna tamponāde.
Asiņošanu var izraisīt:
- medikamenti, kas samazina asinsreci, – antitrombotiskie līdzekļi (piemēram, aspirīns) un antikoagulanti (varfarīns, rivaroksabāns, dabigatrāns);
- alerģijas simptomus samazinoši medikamenti – antihistamīna līdzekļi;
- deguna tūsku mazinošie deguna pilieni un aerosoli;
- slimības, kuru gadījumā traucēta asinsrece, piemēram, hemofilija, leikēmija, trombopēnija;
- nopietna galvas trauma;
- audzēji deguna dobumā, deguna blakusdobumos.
Ko darīt
- Saspiest degunu ar pirkstiem uz 10–15 minūtēm, tas ir visvienkāršākais veids, kā asiņošanu apturēt.
- Noliekt galvu uz priekšu un elpot caur muti.
- Pielikt pie deguna saknes dvielī ietītu ledu vai saldētus dārzeņu, var izmantot vienkārši aukstā ūdenī samērcētu dvielīti.
- Stāvēt vai sēdēt ar paceltu galvu, nevis apgulties.
Ja cilvēkam ir tendence uz paaugstinātu asinsspiedienu un pacients zina, ko darīt, kādas zāles dzert krīzes situācijā, tad, protams, jālieto medikamenti hipertoniskās krīzes kupēšanai.
Vai pacientam pašam izdevies apturēt asiņošanu, var saprast pēc tā, ka asinis vairs netek kaklā, un, protams, atlaižot pirkstus no deguna.
Pēc asiņošanas apturēšanas jāizvairās no sporta un fiziskas slodzes, noliekšanās uz leju, pirts apmeklējuma. Un nekad nevajadzētu stipri šņaukt degunu.
Mediķu palīdzība jāmeklē:
- ja deguna asiņošana ilgst vairāk par 20 minūtēm;
- ja deguna asiņošana bieži atkārtojas;
- ja deguna asiņošana sākas pēc spēcīga galvas sasituma;
- ja deguna asiņošanas gadījumā pievienojas elpas trūkums;
- ja deguna asiņošanas gadījumā ir zaudēts daudz asiņu;
- ja deguna asiņošana ir pacientiem, kas lieto varfarīnu vai citas asinsreci mazinošas zāles;
ja deguna asiņošana sākas pacientiem, kuriem ir diagnosticēta hemofilija.
