Ortozes – palīgs ceļā uz izveseļošanos

Kristīna Putinceva sarunā ar Ēriku Ozolu un Līgu Runču-Muižnieci

Ja darba dienas paiet, sēžot pie galda, stāvot kājās vai fiziski strādājot, tad vērā ņemama slodze gulst uz muguru, kājām, pat plaukstas locītavu. Sāpju rašanos muskuļos, locītavās, papēžos var veicināt ne vien monotonas pozas vai kustības, bet arī fiziskās aktivitātes, kuru dēļ radušās traumas nereti nākas operēt. Samazināt traumu risku un paātrināt atlabšanu pēc ķirurģiskas manipulācijas piedāvā ortožu industrija. Tomēr, kā sarunā ar Ārsts.lv uzsver Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Īslaicīgās ķirurģijas centra vadītājs traumatologs, ortopēds ĒRIKS OZOLS, nepareizi lietotas, ilgtermiņā ortozes var nodarīt kaitējumu. Šī iemesla dēļ tās ieteicams iegādāties tikai pēc konsultēšanās ar ārstu.

“Manā skatījumā ortoze ir palīgs akūtās situācijās, lai varētu agrīni sākt vai turpināt rehabilitāciju, un primārais mērķis ir stabilizēt locītavu, pasargāt saites no turpmākas bojāšanās un ļaut tām sadzīt. Papildus ortozes lietošanai obligāti jāveic ārstnieciskā vingrošana, muskuļu nostiprināšana, pareizu kustību izstrāde. Ja tas nenotiek, tad var uzskatīt, ka ortoze pat kaitē locītavām. Jo, uzliekot ortozi, piemēram, ap ceļa locītavu, augšstilba muskulatūra atslābst, kas izraisa muskuļu hipotrofiju, un tāpēc sāpes locītavā var pat pastiprināties,” norāda Ē. Ozols, piebilstot, ka no vidēji 1200 pacientiem, ko ārstē un konsultē gada laikā, operēti tiek apmēram 300, no kuriem ortozes viņš iesakot vien aptuveni pieciem procentiem.

“Tas ir ļoti mazs skaits, jo ortozēm ir šauras indikācijas un bez pamatojuma tās nevajadzētu lietot. Turklāt – ārstam jāraugās, vai pacients ir apzinīgs un līdzdarbojas ārstēšanas procesā. Ja cilvēks ir vieglprātīgs un ir pamatotas aizdomas, ka režīms netiks ievērots, tad pēc operācijas viņam labāk uzlikt ortozi, lai pasargātu operēto locītavu. No otras puses – ortoze nav nepieciešama pacientiem, kas saprātīgi attiecas pret veselību un ievēro ārsta norādījumus, piemēram, nepārslogo traumēto vai operēto locītavu, regulāri vingro un tamlīdzīgi,” skaidro dakteris Ē. Ozols.

Izšķir divus galvenos ortožu veidus: funkcionālās jeb rehabilitācijai paredzētās un profilaktiskās, kuras iedalās stabilizējošās, aktīvi atbalstošajās, funkcionālajās un daudzfunkcionālajās. Ortozes paredzētas galvenokārt pēdas, ceļa, plaukstas, elkoņa, pleca, pirkstu locītavām, mugurai. Atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem Tehnisko palīglīdzekļu noteikumiem, vairākām iedzīvotāju grupām tiek pilnībā vai daļēji kompensēti palīglīdzekļi, tostarp ortozes. Pakalpojuma saņemšanai gan jāizpilda vairāki nosacījumi, un personām ar pirmreizējiem funkcionāliem traucējumiem vai prognozējamu invaliditāti, bērniem, kā arī nodarbinātām personām vai izglītojamiem, palīglīdzekļus var kompensēt steidzamības kārtā.

Starp efektu un drošības sajūtu

Ē. Ozols skaidro, ka funkcionālās ortozes atšķirībā no profilaksei paredzētajām ir sarežģītākas savā uzbūvē – visbiežāk to konstrukciju balsta īpašas eņģu sistēmas, kas nodrošina stabilitāti: “Šīs ortozes iespējams regulēt, piemēram, saliekšanas un iztaisnošanas leņķi. Līdz ar to – ja nepieciešams pasargāt kādu rekonstruētu saiti, var uzstādīt ierobežojumu, lai cilvēks nevarētu, piemēram saliekt kāju vairāk par 60 vai 90 grādiem. Šāda veida ortozes dažkārt iesaku pacientiem, lai ceļu saites tiktu pasargātas sadzīšanas posmā pēc operācijas un lai varētu droši kustināt kāju.”

Savukārt, runājot par profilaktiski lietojamām ortozēm, speciālists uzsver, ka neesot zinātnisku pierādījumu, ka to lietošana samazinātu traumu iespējamību. Pētījumi bieži vien tiekot veikti nekvalitatīvi, un nereti ortožu industrijā tiek izmantoti dažādi triki, lai pārdotu pēc iespējas vairāk preču: “Paši pacienti uzsver, ka viņi jūtas drošāk, piemēram, par ceļa locītavu, ja tai uzvilkta ortoze. Tāpēc aktīviem cilvēkiem, sportistiem tās atsevišķos gadījumos varētu būt piemērotas.”

Latvijā arvien populārāka kļūst skriešanas kultūra, un, lai neiedzīvotos traumās, Ē. Ozols iesaka treniņu laikā intensitāti palielināt pakāpeniski: “Jāsaprot, ka divos trīs mēnešos nav iespējams uztrenēties līdz maratonam, nebojājot locītavas. Līdz maratonam jānonāk pakāpeniski, trenējoties no pusgada līdz gadam.” Neiesildot muskuļus un locītavas pirms treniņa – ne tikai pirms skriešanas –, var pārslogot ceļus un tos traumēt. Ja tā gadījies un nepieciešama operācija, pastāv liela iespējamība, ka pēc atveseļošanās cilvēks varēs atgriezties pie iecienītajām aktivitātēm: “Tieši tādēļ operācijas tiek veiktas – lai novērstu radušos bojājumus. Laikus vēršoties pie ārsta, noskaidrojot diagnozi un īstenojot pareizu ārstēšanos, nevis pašārstēšanos, ir liela garantija, ka cilvēks pēc rehabilitācijas perioda varēs pievērsties savām iecienītajām aktivitātēm. Ir pavisam neliels procents pacientu, kam pēc operācijas nav ieteicami aktīvie sporta veidi, taču vienmēr var piemeklēt alternatīvas aizraušanās,” saka Ē. Ozols

Glābiņš greizajam īkšķim

Plašo ortožu klāstu žurnālam Ārsts.lv izrāda SIA Dinastija medicīnas preču speciāliste LĪGA RUNČA-MUIŽNIECE. Veikala plauktos rindojas desmitiem ortožu veidu, turklāt teju visiem ir pieejami dažādi izmēri, jo ortozes ir anatomiski pareizi veidotas, daudzām ir kompresijas funkcija, un tāpēc neesot pieļaujams, ka viena ortoze tiktu pielāgota dažādiem izmēriem: “Vienam tā pārāk spiedīs, citam – būs par vaļīgu, tātad nepildīs savu funkciju,” skaidro L. Runča-Muižniece. Viņa apstiprina traumatologa, ortopēda Ē. Ozola sacīto, ka cilvēki ortozes iegādājas galvenokārt pēc ārsta ieteikuma – vai nu lai atvieglotu ikdienu, vai atlabtu pēc traumām. Atsevišķa pircēju grupa ir cilvēki, kas nevēlas iedzīvoties traumās, – īpaši sportisti, aktīvās atpūtas cienītāji un tie, kam ir kādas locītavu, kaulu deformācijas.

Pieprasītākās esot ceļiem un mugurai paredzētās ortozes, kam seko izstrādājumi rokām un potītei, Ahilleja cīpslai. Speciāliste izceļ ortozes hallux valgus jeb greizā īkšķa korekcijai, kas spējot būtiski uzlabot dzīves kvalitāti, atvieglot pārvietošanos, mazināt sāpes. Ortoze koriģē deformāciju pēc trīs punktu principa un pastiepj saīsinātās mīksto audu daļas; izmantojot nelielu spēku un līpslēdzēju, kājas īkšķis tiek ievirzīts aksiāli pareizā pozīcijā. Greizā īkšķa korekcijai radītas divu veidu ortozes – nakts un dienas laikā lietojamas. Virs tām, kā arī potīšu, papēžu ortozēm var brīvi uzvilkt apavus. Arī kvalitatīvas plecu, muguras, locītavu ortozes nebūs izteikti pamanāmas zem apģērba. “Labs ražojums veidots no mikrošķiedras, kas nerada svīšanu un diskomfortu; anatomiskā uzbūve garantē to, ka ortoze netraucēs veikt sportiskās aktivitātes. Arī kompresiju sadalījums vienai ortozei ir pārdomāts – vienā vietā tas ir lielāks, citā – mazāks, lai nespiestos iekšā rokā vai kājā,” skaidro L. Runča-Muižniece.

Ortožu cenas sniedzas pat līdz pāris simtiem eiro – atkarībā no lieluma, lietojuma, tehnoloģiskās sarežģītības, ražotāja. Kvalitatīva ortoze, ikdienā lietota, pareizi vilkta, mazgāta un žāvēta, spēj kalpot aptuveni gadu. Tām parasti ir līdz pusgadu ilgs garantijas periods.

Traumatologs, ortopēds Ē. Ozols nobeigumā uzsver, ka ar ortozēm nevajadzētu veidot ilgtermiņa draudzību: “Svarīgi atcerēties, ka par mērķi ceļā uz izveseļošanos jāizvirza atbrīvošanās no ortozes, tāpēc tā jāuzskata vienīgi par īslaicīgu risinājumu, līdz tiek atgūta normāla muskuļu, saišu un locītavu funkcionēšana.”

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!