Operācija kā insulta profilakse
Asinsvadu ķirurgs MĀRCIS GEDIŅŠ ik dienas vaigā sastop pacientus, kuri cieš no dažādām asinsvadu problēmām. Vidējais ārsta pacients ir vecumā virs 50 gadiem, turklāt vairumā gadījumu – ar ievērojamu smēķētāja stāžu. Vērtējot savas pārstāvētās nozares slimības kopumā, ķirurgs ir pārliecināts, ka viens no bīstamākajiem stāvokļiem ir sašaurinājumi miega artērijās, kas ļaunākajā gadījumā var kļūt par cēloni insultam.
“Paraugoties uz pēdējiem desmit gadiem, secināms, ka asinsvadu slimību diagnostikā un pacientu aprūpē esam diezgan ievērojami pavirzījušies uz priekšu, pateicoties gan neirologu aktivitātei, gan tam, ka palielinājusies ultraskaņas, kompjūtertomogrāfijas un angiogrāfisko izmeklējumu pieejamība. Tomēr tajā pat laikā līdzšinējais progress nav tik nozīmīgs, jo insulti joprojām nav padarīti par retumu,” stāsta speciālists un skaidro, ka šoreiz runa ir nevis par trombemboliskas izcelsmes insultiem (kuru pamatā ir sirds ritma traucējumi, kas izraisa tromba atraušanos no sirds kambariem un iesprūšanu kādā artērijā, izraisot katastrofu), bet gan par insultiem, kuri radušies galvas un kakla asinsvadu aterosklerotisku bojājumu dēļ. Ateroskleroze asinsvadā rada sašaurinājumu, šajā vietā izmainot arī normālo asins plūsmu. Rezultātā uz nelīdzenās artērijas sieniņas veidojas trombi, kas var atrauties un ieskriet smadzenēs vai, ja aterosklerotiskā plāksne ir svaiga, var plīst, radot nopietnas sekas.
Slimības attīstību veicinošie faktori
“Pastāv vairāki faktori, kuri veicina asinsvadu, tostarp miega artēriju, sašaurināšanos”, uzsver asinsvadu ķirurgs. “Viens no tiem ir organisma ģenētiskais materiāls, ko esam pārmantojuši no saviem senčiem, un to izmainīt mēs nevaram."
Būtiskākais pamatfaktors, ko iespējams ietekmēt, ir smēķēšana – tās ierobežošana vai arī neuzsākšana vispār. Cilvēkam smēķējot, asinsvadu endotēlijs jeb iekšējais slānis (kas ir aktīvs orgāns) cieš no tabakas piemaisījumiem, tiek bojāts un nespēj atjaunoties, kļūstot par galveno vaininieku lielai daļai aterosklerotisko problēmu, jo tieši sieniņas kairinājuma un bojājuma vietā pastiprināti veidojas aterosklerotiskās plātnītes, kas noved pie asinsvada sašaurinājuma vai pat slēguma.
Nākamais nozīmīgais apstāklis ir mazkustīgs dzīvesveids, ko var viegli mainīt, ņemot rokās nūjas un dodoties nūjot vai apzināti ikdienā daudz staigājot, skrienot vai nodarbojoties ar jebkurām citām aktivitātēm, kas uzlabo vispārējo ķermeņa tonusu.”
Kā problēma par sevi liek manīt
“Diemžēl ļoti bieži ir situācijas, kad pacienti nenojauš par savu problēmu, līdz mirklim, kad notiek īslaicīgi smadzeņu asinsapgādes traucējumi vai pat insults, kas sācies ar samaņas zudumu vai īslaicīgu aklumu vienā acī, kustību un jušanas traucējumiem vienā no ķermeņa pusēm. Šādu sākotnēji asimptomātisku slimību var dēvēt par kluso slepkavu, jo atkarībā no skartā reģiona mirstība no notikušā var sasniegt 30 procentus (ja insults notiek galvaskausa pamatnes artērijas baseinā, tad šis skaitlis sasniedz pat 90 procentus). Tātad situācija ir pietiekami nopietna un jāteic, ka arī pārlieku plaši izplatīta,” skaidro Mārcis Gediņš un piebilst, ka mazāk bīstamas ir hroniskas smadzeņu asinsrites traucējumu izpausmes, kas par problēmu liek nojaust laicīgi, radot biežus galvas reiboņus, kognitīvus traucējumus, progresējošus atmiņas traucējumus, troksni ausīs, mušiņu lēkāšanu acu priekšā vai galvassāpes un citus nespecifiskus simptomus.
“Pacientam ar šādām sūdzībām vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk nosūtīs veikt dupleksdoplerogrāfijas izmeklējumu un atkarībā no tās rezultātiem ieteiks vērsties pie asinsvadu ķirurga vai neirologa tālākās izmeklēšanas un ārstēšanas taktikas izvērtēšanai. Savukārt, ja ir bijuši nopietnāki traucējumi – samaņas zuduma epizodes vai kustību, jušanas traucējumi, īslaicīgs aklums kādā no acīm – pacientam vajadzētu pēc iespējas ātrāk nonākt neirologa vai asinsvadu ķirurga aprūpē. Vienīgā īstā insulta profilakse šiem pacientiem ir operatīvā terapija, kurā no asinsvada tiek izņemta bojātā sieniņas daļa, izslēdzot no asinscirkulācijas iemeslu, kas rada trombemboliju vai aterosklerotiskās plātnītes gabaliņu cirkulāciju. Asinsvads ir jāiztīra, jāieliek stents vai kā citādi jāatrisina problēma, neļaujot veidoties un atrauties jauniem trombiem.”
Riska grupas
Galvas un kakla, tostarp miega artēriju, slimību riska grupā ir visi tie pacienti, kuriem ir kādas citas ar aterosklerozi saistītas saslimšanas (piemēram, gandrīz trešdaļai ar kritisku kājas išēmiju sirgstošajiem mēdz būt arī izteikta miega artēriju patoloģija). Asinsvadu ķirurgs turpina: “Ja pacientam ir gangrēna kājā, tad ir diezgan liela varbūtība, ka līdzīgas izmaiņas būs atrodas gan sirds, gan galvas un kakla artērijās. Līdz pat piecos procentos gadījumu var būt vienlaikus visas trīs minētās slimības, bet aptuveni desmit procentiem pacientu konstatējamas izmaiņas divu artēriju baseinos. Protams, netrūkst pacientu, kuriem ateroskleroze izpaužas vienīgi kā koronārā sirds slimība (stenokardija vai miokarda infarkts) vai mijklibošana kāju išēmijas dēļ, bet miega artērijās izteiktu sašaurinājumu nav.”
Atbildot uz vaicājumu, vai ir kāds vecums, kuru sasniedzot, būtu ieteicams profilaktiski veikt galvas un kakla asinsvadu pārbaudes, dakteris Gediņš atbild noliedzoši: “Šāda taktika drīz vien atdurtos pret finansējuma jautājumu. Svarīgāk būtu iespējami drīz izķert tos pacientus, kuriem patiesi ir draudošs insults, jo ne vienmēr, piemēram, plāksne, kas artēriju sašaurina par 75 un vairāk procentiem, apdraud pacienta dzīvību. It īpaši tas attiecas uz 85-90 gadīgiem pacientiem – jāpieņem, ka visdrīzāk cilvēks ar šādu sašaurinājumu mierīgi dzīvojis pēdējos 15 gadus, un jāapzinās, ka jebkura ķirurģiska iejaukšanās varētu izprovocēt kādu citu viņa saslimšanu – teiksim, infarktu, kas rezultātā var izrādīties par iemeslu pacienta nāvei.
Būtiskākais veiksmīgai ārstēšanai būtu, lai tie pacienti, kam bijis tautā sauktais mikroinsults ar īslaicīgiem apziņas traucējumiem vai aklumu, šo nopietno brīdinājumu atpazītu un pēc iespējas drīzāk nonāktu speciālistu aprūpē. Jāsaprot, ka pirmie 3 mēneši pēc mikroinsulta (un pirmās 2 nedēļas jo īpaši!) ir ar izteikti augstu atkārota notikuma risku. Galvenā problēma minētajā aspektā ir tas, ka šādi pacienti līdz speciālistam nenonāk pietiekami ātri, jo 2 vai 3 mēnešus gaida rindā uz sonogrāfiju un tad aptuveni tikpat ilgi pie asinsvadu ķirurga, pēc tam uz datortomogrāfiju un tā tālāk… Ja process būtu raitāks, noteikti izdotos izvairīties no virknes atkārtotu insultu gadījumu.”
Kad nepieciešama operācija
Lūgts paskaidrot, kādos gadījumos miega artēriju sašaurinājumi noteikti būtu jāārstē ķirurģiskā ceļā, ārsts stāsta: “Izvēle, operēt vai nē, ir balstīta divos salīdzinoši senos pētījumos no pagājušā gadsimta 80. gadiem un 90. gadu sākuma, un pieredze, kas balstīta uz šiem pētījumiem, liecina, ka jāoperē tie pacienti, kuriem ir asimptomātisks (nav bijis insults vai citi neiroloģiski simptomi) 75 un vairāk procentu miega artēriju sašaurinājums. Savukārt tiem, kam insults jau ir bijis, pat 50 procentu sašaurinājuma iztīrīšana var novērst atkārtotu insultu. Līdz ar to ārsts izvērtē, vai nepieciešams operēt vienu no artērijām, abas vai tomēr pagaidām var iztikt bez operācijas. Mazliet neskaidrāka situācija ir ar vertebrālo (mugurkaula) artēriju sašaurinājumiem, kas ir asinsvadi, kuri apasiņo galvas smadzenes, virzoties pa kakla mugurpusi, kur diezgan bieži, īpaši jauniem cilvēkiem, mēdz būt funkcionālas dabas sašaurinājumi kakla skriemeļu deformāciju dēļ. Šādās situācijās ārstēšana tiks veikta vienīgi tad, ja bijusi neiroloģiska simptomātika ar insultu vai arī šī problēma ir abās pusēs un stipri izteikta, jo operācija ir ar ievērojami augstāku risku, savukārt prognozējamie ieguvumi nav lieli.”
Gadījumos, ja pacientam, kam nav bijušas nopietnas sūdzības, izmeklējumā tiek konstatēts, piemēram, 50 procentu artērijas sašaurinājums, nākamais izmeklējums jāveic tikai pēc gada. Ja šajā laika periodā būs vērojams plātnītes pieaugums vai radīsies kādas šaubas par ultrasonogrāfijas izmeklējuma atbilstību realitātei, ārsts nozīmēs kompjūtertomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses angiogrāfiju, kas ļaus precizēt, cik nopietns ir sašaurinājums un vai nepieciešama agresīvāka iejaukšanās.“ Artērijas sašaurinājuma progresēšanu mums grūti prognozēt – it īpaši, ja tas atklāts pirmreizēji. Vienīgi veicot operāciju, pēc aterosklerotiskās plātnītes morfoloģijas – vai tā ir mīksta vai kalcinēta – varam netieši spriest, cik veca tā ir,” piebilst ķirurgs.
Visu rakstu lasiet veselības žurnāla "ārsts.lv" aprīļa numurā!
