Olga Zubova: Augusta dabas veltes stiprākam organismam

Bieži vien cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta ar jautājumu: “Ko es varu darīt, lai stiprinātu imunitāti?” Lielākā daļa kā atbildi vēlas dzirdēt ieteikumu lietot kādu no farmācijas industrijas ražotiem polivitamīnu kompleksiem vai uztura bagātinātājiem. Tumšajā gada laikā, proti, rudenī un ziemā, mēs patērējam vasarā uzkrātos spēkus, vitamīnus. Bet, lai šos krājumus sagatavotu pēc iespējas pilnākus un kvalitatīvākus, ir jāzina, kur tos smelt, turklāt dabiskā veidā.

Lai cik pilnvērtīgi būtu farmācijas ražojumi, tomēr, manuprāt, dabas doto spēku – vitamīnus un minerālvielas – tie nevar pārspēt. Latvijas daba ļauj papildināt šos krājumus ar dabiskiem līdzekļiem, lietojot uzturā svaigus pašmāju dārzeņus, augļus, ogas, jo tajos vitamīnu koncentrācija ir vislielākā, kā arī sasaldējot vai konservējot tos, lai arī ziemā papildinātu sava organisma aizsargspēju resursus.

Turklāt neaizmirsīsim arī par tādu imunitāti stiprinošo līdzekli kā D vitamīns, ko šajā laikā var papildināt, uzturoties saulē. Mūsu platuma grādos ļoti izplatīta ir D vitamīna nepietiekamība un pat deficīts, kas izpaužas ar imunitātes pavājināšanos, organisma darbaspēju samazināšanos, attīstās kaulu trauslums. Konstatējot vitamīna deficītu, ārsts nozīmēs D vitamīnu pilienos ikdienas lietošanai, bet vasarā D vitamīna krājumus jūs varat papildināt dabiskā ceļā, atrodoties saulē vismaz divas reizes nedēļā no 10 līdz 15 minūtēm, lietojot aizsargkrēmu ar aizsargfaktoru (SPF), lai saules starus saņemtu viss ķermenis – seja, rokas, kājas un mugura. Sākot no oktobra, kad pārsvarā tomēr ir apmācies laiks, var atsākt lietot dažus D vitamīna pilienus dienā vai arī vairāk lietot uzturā tādus produktus kā lasi, tunci, zivju eļļu, svaigus piena produktus, olas, sēnes.

Augusts ir lieliski piemērots ārstniecības augu ievākšanai. Šo procesu varat papildināt ar kādu sporta aktivitāti, izbaudot arī svaigu gaisu, kas piesātināts ar augu aromātiem. Pļavās var atrast pelašķa, raudenes, asinszāles, māteres, tīruma kosas, trejdaivu sunīša lakstus. Var turpināt vākt nātres, Islandes ķērpi, vīgriezes ziedus. Jāsāk ūdenspipara, virša lakstu, kalmes sakneņu vākšana. Dārzos ievāksim kliņģerītes un kumelītes ziedus, piparmētras lapas, salvijas lapas. Mēneša beigās var sākt rožu un vilkābeļu augļu vākšanu. Ārstniecības augus izmanto tējas, sīrupu, ekstraktu, arī sulu pagatavošanai.

Imunitātes stiprināšanā un nelabvēlīgo faktoru ietekmes mazināšanā efektīvi ir vīgriezes laksti un rožu augļi, kumelītes ziedi, piparmētras lapas. Piemēram, vīgriežu tēja ir lielisks līdzeklis gan saaukstēšanās novēršanai, gan arī slimošanas laikā. Tās ziedi satur ēterisko eļļu, brīvu salicilskābi u.c. vielas, kurām piemīt pretiekaisuma, pretsāpju, nomierinoša un antiseptiska darbība. Vīgriezes palīdz novērst nemieru, mazināt spriedzi, uzlabo miega kvalitāti. Labvēlīgi ietekmē nieru un urīnizvadsistēmas un kuņģa un zarnu trakta sistēmas darbību. Tēju pagatavo, 1–2 gramus sasmalcinātu drogu aplejot ar 200 ml verdoša ūdens un ļaujot tai ievilkties slēgtā traukā. Ieteicamā deva – 4–6 grami dienā. Vīgriežu tēju un uzlējumus nav ieteicams lietot cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret salicilskābi vai to atvasinājumiem.

Islandes ķērpi iesaka lietot saaukstēšanas un gripas gadījumos, ko pavada klepus. Tas satur daudz bioloģiski aktīvo vielu – cetrārskābi, lihenīnu, ēteriskās eļļas, tā lapoņi satur arī olbaltumvielas, B grupas vitamīnu, askorbīnskābi, lipīdus, karotinoīdus, minerālvielas. Šo aktīvo vielu kompleksam piemīt baktericīdas, antiseptiskas, organismu spēcinošas īpašības. Islandes ķērpja tēju var lietot arī urīnpūšļa iekaisuma gadījumā, gremošanas trakta funkcionēšanas uzlabošanai un ēstgribas veicināšanai. Tējkaroti drogu aplej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties. Tējai ir diezgan rūgta garša, ko var mazināt, pirms lietošanas drogas izmērcējot ūdenī, vai var pievienot medu jau gatavam dzērienam.

Kumelītes ziedus izmantoja jau Senajā Ēģiptē, kur tika atklātas šī auga nomierinošās, antiseptiskās, brūces dziedējošās un gremošanu uzlabojošās, kā arī vēdera uzpūšanos mazinošās īpašības. Kumelītes ir diezgan efektīvas dažādu alerģiju gadījumā, piemēram, pret ziedputekšņiem, putekļiem, spalvām. Ārstniecības kumelītes ir plaši lietojamas gan medicīnā, gan skaistumkopšanā. Tās var lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi. Tās satur matricīnu, ēteriskās eļļas, glikozīdus, holīnu, flavonoīdus, B un C vitamīnus u.c. vielas. No drogām gatavo tējas un uzlējumus, losjonus, eļļas. Izmanto kā pretsāpju līdzekli un arī kā viegli nomierinošu līdzekli pret bezmiegu. Kumelīšu kompreses palīdzēs sāpošām locītavām un muskuļiem, arī saišu sastiepumu, cīpslu iekaisumu gadījumos. Izmantotas ādas problēmu – brūču, iekaisumu un izsitumu – gadījumā, kumelītes pierāda savas dezinficējošās un dziedējošās īpašības. Nogurušām acīm, arī pietūkuma mazināšanai ap tām iesaka atdzesēta kumelīšu novārījuma kompreses. Ļoti plaši lieto arī kumelītes eļļu, arī bērniem, piemēram, jaundzimušā nomierināšanai var ierīvēt vaidziņos 1% kumelītes eļļas maisījumu. Vannai pievienota eļļa palīdzēs gan prāta nomierināšanā, gan dažādu sāpju remdēšanā, kā arī ādas stāvokļa uzlabošanā un menstruālo sāpju samazināšanā. Matu stiprināšanai tos skalo ar kumelīšu tēju, bet procedūra izmantojama tikai gaišiem matiem balinošā efekta dēļ. Kumelīšu tēja stabilizē gremošanas traktu darbību, to izmanto gan caurejas, gan aizcietējumu gadījumos – caurejas gadījumā jādzer stipra kumelīšu tēja, ko pagatavo, ar verdošu ūdeni aplejot drogas un dažas minūtes to vārot. Savukārt aizcietējumiem lieto kumelīšu uzlējumu – ziedus aplej ar verdošu ūdeni un ļauj ievilkties apmēram 10 min. Ar kumelīšu tēju var mazināt zobu sāpes, skalojot ar to mutes dobumu. Cīņai ar iesnām un kakla sāpēm var veikt kumelīšu tvaiku elpošanu vismaz 5 minūtes ilgi. Jāņem vērā, ka nevienu zāļu tēju nav ieteicams dzert regulāri, ik dienu, vislabāk ir tās regulāri mainīt, vienu dienu dzerot kumelītes, citu – piparmētru vai liepziedus

Augustā pilnā sparā zied virši, no kuriem bites ievāc nektāru. No ziediem pagatavotiem uzlējumiem un novārījumiem ir pretiekaisuma, atkrēpošanu veicinoša, antibakteriāla un pretreimatiska iedarbība. Vannas, kur pievieno viršu ziedus, palīdz atvieglot stāvokli pacientiem ar reimatismu, nedaudz pazemina asinsspiedienu, mazina nervu spriedzi un uzlabo miega kvalitāti. Virša drogas izmanto arī ārīgi apdegumu, strutainu ādas iekaisumu un ekzēmas ārstēšanā. Jāatceras, ka viršu ziedu medus var būt alerģisks. Viršu medus atšķiras no citiem ar konsistenci, krāsu, iegūšanas veidu, arī sastāvu. Tas ir biezs, ar želejai līdzīgu konsistenci, viskozs, lēni kristalizējas. Tas satur apmēram 2% olbaltumvielu un, pateicoties iegūšanas tehnoloģijai, arī bišu maizes, propolisa un nedaudz vaska daļiņu. Viršu medu ārstniecībā izmanto, piemēram, podagras, reimatisma, sirds un asinsvadu slimniekiem, tas var palīdzēt samazināt tūskas. Tas var būt efektīvs arī astmas, bronhītu gadījumos, kā arī kuņģa un zarnu traktu slimību ārstēšanā. Viršu medus uzlabo ēstgribu, kā arī ir vērtīgs nervu sistēmas funkcionēšanas uzlabošanā. Tas palīdz cilvēkiem, kas cieš no pārliekas uzbudināmības, bezmiega, galvassāpēm, neirastēnijas, hipohondrijas. Praktiski veseliem cilvēkiem, īpaši fiziski aktīviem, iesaka lietot medu katru dienu. Maksimālā dienas deva ir 4 ēdamkarotes. Pusaudžiem pietiek ar 2 ēdamkarotēm dienā. Pievienojot viršu medu karstajiem dzērieniem, jāatceras, ka 40 grādu temperatūrā tas zaudē savas vērtīgās īpašības. Miega kvalitātes uzlabošanai iesaka lietot tējkaroti viršu medus zem mēles pirms gulētiešanas.

Nekas nav labāks par tiem vitamīniem, kurus iegūstam, lietojot uzturā svaigus augļus un dārzeņus, īpaši vērtīgas vasaras sezonā ir vielas, ko satur ogas. Augustā ienākas kazenes, lācenes, mellenes, brūklenes, mēneša beigās var sākt ievākt smiltsērkšķu ogas.

Kazenes bieži atrodamas mežos, mežmalās, grāvjos. Augustā un septembrī nogatavojas tumši zili augļi ar zilganu apsarmi. Ogas ir bagātas ar C, K, E vitamīniem, minerālvielām, folskābi un dzelzi, satur bioloģiski aktīvas vielas – polifenolus, antocianīnu, kas ir spēcīgs antioksidants, tāpēc labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī spēj samazināt onkoloģisko slimību attīstības risku. Ogas nozīmīgā daudzumā satur mangānu, kāliju, varu. Kazeņu ekstrakts uzlabo nervu sistēmas darbību, veicina neironu atjaunošanos, uzlabo koordinācijas un līdzsvara funkciju, uzlabo atmiņu, kā arī nomierina un var palīdzēt bezmiega gadījumā. Tās ir bagātīgs šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu avots. Kazenes satur dabisku saldinātāju ksilitolu, kas zarnās uzsūcas lēnāk nekā cukurs un neizraisa straujas cukura līmeņa svārstības asinīs. Diabēta slimniekiem šīs ogas pazemina cukura līmeni asinīs un urīnā. Kazeņu sula ir ieteicama saaukstēšanās, bronhīta, ginekoloģisku slimību, ekzēmas un citu slimību gadījumā.

Lācenes ir dzintardzeltenas ziemeļu ogas ar medainu garšu, tās aug purvos un mitros mežos, bet diemžēl nav plaši sastopamas. Lācenēs ir daudz augļu cukuru un organisko skābju, tās ir lielisks A, C, E, B grupas vitamīnu un bioloģiski aktīvu vielu, minerālvielu – fosfora, dzelzs, kalcija – avots, satur omega-3 un omega-6 taukskābes, un šīm ogām ir spēcīga baktericīda ietekme. Lācenēs esošās šķīstošās šķiedrvielas palīdz pazemināt un uzturēt optimālu cukura līmeni asinīs. Šīs ogas savu vērtību nezaudē arī pēc to glabāšanas, sasaldēšana nesamazina C vitamīna daudzumu. Ārstniecībā lācenes lieto pret cingu, gremošanas traucējumiem, caureju, pret tūskām, saaukstēšanās gadījumos, pret drudzi, tuberkulozi. Ārīgi lieto pret ādas iekaisumiem, brūču dziedināšanai. Imunitātes uzlabošanai īpaši palīdz lāceņu ogas ar medu.

Latvijā ļoti bieži sastopamas ir mellenes, kas ir bagātas ar cinku, kāliju, mangānu, pektīnu un šķiedrvielām, A un K vitamīnu. Satur dzintarskābi. Tajās lielā daudzumā sastopami antocianīni – spēcīgi dabiskie antioksidanti –, miecvielas un flavonoīdi. Antioksidanti cīnās pret brīvajiem radikāļiem (nevienā citā ogā tik daudz to nav). Tās ir labākās cīnītājas pret vēzi un sirds slimībām. Turklāt šīs ogas lieliski uzlabo arī smadzeņu darbību, sekmējot kontaktus starp neironiem, un samazina stresu. Mellenes samazina cukura līmeni asinīs, paaugstina kuņģa skābes līmeni, labvēlīgi ietekme gremošanas procesu, vielmaiņu, stiprina redzes asumu, uzlabojot acs tīklenes apasiņošanu, bet sastāvā esošie karotinoīdi uzlabo nakts redzi un redzes aparāta funkcijas. Ogas rekomendē pacientiem, īpaši bērniem, neinfekciozas caurejas gadījumā, tām ir vispārēja antiseptiska un vitaminizējoša ietekme uz organismu. Melleņu ogu sulu var lietot arī ekzēmas un ādas izsitumu gadījumā, gan iekšķīgi, gan ārīgi kā kompreses. Tautas medicīnā mellenes lieto arī nierakmeņu slimības gadījumā. Melleņu laikā ieteicams lietot ap 300 g svaigu ogu katru dienu. Ziemas periodam ogas var žāvēt.

Vēlos pievērst uzmanību arī tiem dabas labumiem, ko varam izaudzēt savos dārzos, – tie ir augļi un dārzeņi.

Salīdzinoši nesen Latvijā sāka audzēt baklažānus, ko parasti uztver kā dārzeni, bet no botānikas viedokļa tas ir oga, tāpat kā, piemēram, arbūzs. Svaigā veidā baklažānus parasti nelieto, jo sastāvā esošas šķiedrvielas spēj kairināt kuņģa un zarnu traktu. Baklažāni satur daudz šķiedrvielu, C, B, K vitamīnu, kāliju, magniju, mangānu, kā arī flavonoīdus, tostarp nazunīnu, kas ir spēcīgs antioksidants un pasargā šūnu membrānas no bojājuma, īpaši tas attiecas uz smadzeņu šūnām. Dārzeņu sastāvā ir vērtīgi fenola savienojumi, hlorogēnskābe, kam piemīt antimutagēnas jeb onkoprotektīvas, pretmikrobu, pretsēnīšu un holesterīnu un zema blīvuma lipoproteīnu līmeni pazeminošas īpašības. Baklažānos esošās vielas regulē dzelzs līmeni asinīs, veicina urīnskābes izvadi no organisma. Baklažāni novērš aizcietējumus, veicina žults izdalīšanos, novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, kā arī palīdz locītavu slimību, aptaukošanās gadījumos, spēcina organismu. Interesanti, ka baklažāni satur arī nelielu daudzumu nikotīnskābes, kas varētu palīdzēt pīpētājiem atmest smēķēšanu.

Puķkāposts ir ļoti garšīgs un veselīgs dārzenis, kas satur minerālvielas, olbaltumvielas, tostarp daudz vērtīgu aminoskābju, piemēram, arginīnu, lizīnu, ogļhidrātus, arī daudz celulozes, kas, pateicoties struktūrai, tiek viegli pārstrādāta organismā, A, B, C vitamīnu, kāliju, kalciju, nātriju, fosforu, dzelzi, magniju, pektīnvielas, citronskābi, folskābi un pantotēnskābi. H vitamīns jeb biotīns novērš ādas iekaisuma procesa attīstību. Pateicoties šķiedrvielu sastāvam, šie kāposti tiek visvieglāk sagremoti, tāpēc tos iesaka gan bērniem, gan vecākā gadagājuma cilvēkiem. Ziedkāpostiem piemīt arī onkoprotektīvas īpašības. Tie var samazināt krūts dziedzeru un prostatas vēža attīstības risku. Sastāvā esošie enzīmi palīdz izvadīt toksīnus no organisma. Ziedkāposti satur maz kaloriju, ātri rada sāta sajūtu, satur tartānskābi, kas novērš aptaukošanos un veicina vielmaiņas stabilizāciju, tāpēc tos iesaka visiem, kuri vēlas samazināt svaru. Ziedkāposti palīdz atveseļoties, stiprinot organisma aizsargspējas, ieteicami arī kuņģa un zarnu trakta, elpošanas orgānu, urīna izvadsistēmas slimību gadījumā.

Puravi sastāva dēļ ir daudz vērtīgāki par citiem sīpolaugiem, bet garšas ziņā maigāki. Salīdzinājumā ar sīpoliem tajos ir vairāk olbaltumvielu, kālija, kalcija un B2, B1, C, E, PP vitamīnu, ir arī karotīns, kā arī vērtīgas minerālvielas: dzelzs, fosfors, sērs, folskābe un ēteriskās eļļas. Puravus izmanto, piemēram, zivju ēdienu garšas uzlabošanai, gan salātos, gan arī liek vienkārši uz sviestmaizes. Puravi uzlabo ēstgribu, stimulē vielmaiņas procesus un kuņģa sulas izdali, tāpēc tos iesaka pacientiem ar aknu, žultspūšļa slimībām. Tie ieteicami arī depresiju, avitaminožu gadījumos, fiziski novājinātiem cilvēkiem. Sirds un asinsvadu slimniekiem tie palīdzēs samazināt holesterīna līmeni asinīs. Dzelzs un askorbīnskābe noderēs pacientiem ar anēmiju, bet magnijs, fosfors un folskābe – tiem, kam ir pasliktinājusies atmiņa vai samazinājušās koncentrācijas spējas. Puraviem arī piemīt onkoprotektīvas īpašības, tie lietojami zarnu trakta, olnīcu, prostatas audzēju gadījumā. Tie rekomendējami dažādu vīrusu, augšējo elpceļu slimību gadījumos.

Āboli ir bagāti ar A, E, K, G, B grupas vitamīniem, mikroelementiem – kāliju, fosforu, magniju, arī dzelzi, tie satur askorbīnskābi, ābolskābi un citronskābi. 85% ābolu sastāvā ir ūdens, 12% – šķiedrvielas. Ābolu sēkliņas satur jodu. Sarkanajos ābolos ir vairāk cukura un mazāk ābolskābes, toties vairāk bēta karotīna. Ābolus iesaka ēst nemizotus, jo daudz vērtīgu vielu, piemēram, pektīns, ir koncentrēti tieši ābolu mizā. Šī šķīstošā šķiedrviela, nonākot zarnu traktā, spēj uzņemt tur esošos toksīnus un izvadīt tos ārā, kā arī tai piemīt mīkstinoša un gremošanas trakta motoriku stimulējoša darbība, tāpēc tie var palīdzēt aizcietējumu gadījumā. Ēdot ābolus, tiek uzlabota gremošanas funkcija kopumā, jo tiek stimulēta kuņģa sulas veidošanās un žults izdalīšanās, tā kļūst šķidrākā un vieglāk izvadāma, kas savukārt novērš žultsakmeņu slimības attīstīšanos. Ābolskābe, mijiedarbojoties ar urīnskābi, sekmē tās izvadi un novērš tās izgulsnēšanos locītavās, tāpēc āboli iesakāmi podagras un nierakmeņu slimības gadījumā. Āboli jāēd veseli, nevis griežot mazos gabaliņos, jo košļāšanas procesā zobi tiek attīrīti no mīkstā aplikuma, bet to sastāvā esošās skābes spēj sašķelt arī jau izveidojušos akmeņus. Šādi tiek noslogoti košļāšanas muskuļi, bet sīkās daļiņas masē smaganas, uzlabojot asinsriti, tāpēc āboli ir ļoti vērtīgi bērniem, kam vēl nav pastāvīgie zobi. Cepti āboli ir droši lietošanai visiem cilvēkiem, arī tiem, kam ir kāda gremošanas trakta slimība, jo šādi tie nav kairinoši kuņģa un zarnu traktam, kā arī neizraisa vēdera pūšanos.

Augustā nogatavojas pašmāju plūmes. Plūmes stabilizē vielmaiņu, uzlabo atmiņu, ir izcils enerģijas avots, nostiprina imūnsistēmu. Tās izceļas ar savu spēju cīnīties ar brīvajiem radikāļiem. Plūmju sastāvā ir gan šķiedrvielas, gan pektīni, kas veicina gremošana trakta darbību, izvada no organisma nevajadzīgos vielmaiņas produktus un lieko holesterīnu. Plūmēs esošās šķiedrvielas spēj saistīt un izvadīt liekās taukvielas, neļaujot tiem uzkrāties zemādā. Plūmēm piemīt arī urīndzenošas īpašības, tās palīdz izvadīt lieko šķidrumu un sāli no organisma. Pateicoties P vitamīnam, plūmes sekmē arteriālā asinsspiediena samazināšanos, asinsvadu sieniņas nostiprināšanu. Ieteicams lietot 5–7 plūmes katru dienu, bet pacientiem ar hroniskiem aizcietējumiem rekomendē līdz 10–15 žāvētu plūmju pirms gulētiešanas.

Augusts ir ražens mēnesis, un esmu aplūkojusi tikai daļu no tām veltēm, ko dod daba šajā periodā. Kā redzams, katram augam, auglim vai dārzenim ir daudz dažādu veselību veicinošu īpašību, bet katrs ir arī ar kaut ko atšķirīgs, tāpēc, lai gūtu maksimālu labumu, jācenšas izmantot pēc iespējas vairāk dažādu mūsu dārzos un mežos audzētu produktu, lai stiprinātu organisma aizsargspējas, uzlabotu pašsajūtu, sagatavotos aukstākajam gada periodam ar dabas velšu palīdzību. Neaizmirstiet arī par dažādām aktivitātēm svaigā gaisā un pozitīvām emocijām. Lai jums stipra veselība un možs gars ik dienu!

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!