Olga Čivžele: Medikamentozā terapija pacientiem ar osteoartrītu ģimenes ārstu praksē

Turpinām janvāra numurā sākto stāstu par locītavu osteoartrītu un tā ārstēšanas iespējām. Žurnāla janvāra numurā raksturojām osteoartrītu veicinošos faktorus, simptomus, kā arī īsumā iepazīstinājām ar nemedikamentozo terapiju, kas var palīdzēt apturēt osteoartrīta attīstību, tostarp ārstniecisko vingrošanu, svara samazināšanu, manuālo terapiju un citas metodes. Šoreiz akcents uz medikamentozo terapiju, bet par to, kuri līdzekļi ir piemēroti un būtu ieteicami tieši jums, pēc attiecīgu izmeklējumu veikšanas un jūsu vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanas lems jūsu ģimenes ārsts.

Osteoartrīts, būdama hroniska deģeneratīva locītavu slimība, īpaši nomoka cilvēkus pēc pusmūža. Statistika liecina, ka apmēram 10% no Eiropas iedzīvotajiem vecumā virs 65 gadiem ir ar attēldiagnostikas izmeklējumiem apstiprināta osteoartrīta diagnoze. Pusei no šiem pacientiem osteoartrīta simptomi ietekmē ikdienas aktivitāšu veikšanu, tā samazinot dzīves kvalitāti. Smagākos gadījumos osteoartrīts var izraisīt invaliditāti. Latvijā ar osteoartrītu slimo apmēram 300 000 pacientu. Pacientu rindas uz gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijām liecina, ka pacientu skaitam ir tendence pieaugt ne vien pasaulē, bet arī Latvijā. Tikai laikus veikta diagnostika un kombinēta ārstēšana var palīdzēt pacientiem saglabāt dzīves kvalitāti.

Medikamentoza ārstēšana osteoartrīta pacientiem

Galvenie mērķi medikamentozai osteoartrīta ārstēšanai ir samazināt sāpes un mazināt iekaisumu, līdz ar to uzlabot locītavas funkcionālo darbību un dzīves kvalitāti, vienlaikus samazinot blakusefektu risku.

Ceļa osteoartrīta gadījumā Amerikas Reimatologu asociācija un Austrālijas Traumatologu asociācija iesaka lietot:

• paracetamolu;

• perorāli lietojamos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus;
• lokāli lietojamos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus;

• tramadolu;
• kortikosteroīdu injekcijas locītavā.

Par pretsāpju plāksteru, locītavu injekciju lietošanu vai augšanas faktoru injekcijām ceļa osteoartrīta ārstēšanā nav vienota viedokļa.

Gūžas osteoartrīta gadījumā sākotnējā terapijā atkarībā no slimības smaguma pakāpes iesaka:

• paracetamolu;
• perorāli lietojamos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus;
• tramadolu;
• kortikosteroīdu injekcijas locītavās.

Paracetamols

Pacientiem ar gūžas vai ceļa locītavas osteoartrītu visbiežāk iesaka lietot paracetamolu, kas ir perorāli (tablešu, kapsulu formā) lietojams pretsāpju preparāts, kas mazina sāpes un drudzi, bet tam ir minimāla ietekme uz iekaisumu. To biežāk izmanto viegla vai vidēji smaga osteoartrīta ārstēšanā. Ieteicamā deva ir līdz 4 g dienā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un ciklooksigenāzi nomācoši medikamenti

Nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem un ciklooksigenāzi nomācošiem medikamentiem (COX-2 inhibitoriem) ir pozitīvs terapeitisks efekts sāpju mazināšanā. Tos lieto galvenokārt gūžas vai ceļa locītavas osteoartrīta īstermiņa ārstēšanā. Tomēr jāņem vērā potenciālu blakņu iespējamība, it īpaši tiem pacientiem, kas vienlaikus lieto vairākus medikamentus vai kam ir kuņģa un zarnu trakta, nieru slimības. Tiem ieteicamāk lietot selektīvo ciklooksigenāzes inhibitoru celekoksibu. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi jālieto iespējami mazākā devā, kas tomēr sniedz efektu, kā arī jālieto ar pārtraukumiem, ja sāpju simptomātika neizpaužas visu laiku. Šīs grupas medikamentus ieteicams lietot akūtu sāpju noņemšanai, pateicoties to pretiekaisuma un pretsāpju iedarbībai.

Lokāli lietojami nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi vai kapsaicīns

Lokāli lietojamie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi vai kapsaicīns ir alternatīva pacientiem, kas nepanes vai kam ir kontrindicēta nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana perorāli (piemēram, tablešu vai kapsulu formā), vai kam ir palielināts blakņu attīstības risks (piemēram, pacienti, kam ir vairāk par 75 gadiem). Lokāli lietojamie medikamenti ir laba izvēle tiem pacientiem, kas nevēlas injekcijas locītavās. No šādiem medikamentiem var minēt diklofenaka, ibuprofēna, ketoprofēna gelu, plāksterus; bet kapsaicīnu lokāli var lietot plāksteru, krēma, gela, šķidruma un losjona veidā.

Kortikosteroīdu injekcijas locītavā

Kortikosteroīdu injekcijas ir indicētas pacientiem, ja nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un paracetamols ir nepietiekami efektīvi un skartajās locītavās saglabājas simptomi. Glikokortikoīdu efektivitāte pierādīta daudzos pētījumos. Biežāk izmanto triamcinolonu un metilprednizolonu. Locītavās ievadāmais glikokortikoīda aktīvās vielas daudzums ir atkarīgs no locītavas lieluma, piemēram, pirkstu locītavām izmanto 10 mg, vidējām locītavām (plaukstu, elkoņu, potīšu) – 20 mg, lielām locītavām (plecu, ceļu, gūžas locītavas) – 40 mg.

Gūžas osteoartrīta gadījumā injekcijas efektivitāte saglabājas trīs mēnešus. Injekcijas izmanto īslaicīgi akūto simptomu – sāpju, iekaisuma – mazināšanai. Tomēr pastāv iespēja, ka bieža steroīdu injekciju izmantošana bojās skrimsli. Tāpēc neiesaka veikt vairāk par trim injekcijām gadā lielajās locītavās un četras reizes gadā mazajās locītavās.

Opioīdu lietošana

Ļoti stipru sāpju gadījumā pacientiem ar ceļa vai gūžas locītavas osteoartrītu ārsts var parakstīt arī opioīdus, ja sāpes nemazinās, lietojot paracetamolu vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, vai gadījumos, kad citu medikamentu blakņu dēļ pacients nevar lietot citas grupas preparātus, un locītavu endoprotezēšanas operācija ir kontrindicēta vai kavējas. Opioīdi jālieto īpaši piesardzīgi, sākumā lietojot minimālo devu. Jāņem vērā, ka opioīdi var izraisīt nopietnas blakusparādības un abstinences sindromu.

Glikozamīns un hondroitīns

Glikozamīnu un hondroitīnu iesaka lietot vismaz 6 mēnešus 3 reizes dienā, lai novērtētu simptomu mazināšanos un nepieciešamību lietot ilgāk.

Hialuronskābes injekcijas

Ir pierādīta hialuronskābes injekciju efektivitāte pacientiem ar ceļa locītavas osteoartrītu, mazinot sāpes. Injekcija locītavā tomēr ir saistīta arī ar dažiem riskiem, tostarp var būt lokāla alerģiska reakcija uz medikamentu un lokāla audu reakcija – hematomas vai infekcija – pēc injekcijas.

Gūžas osteoartrīta gadījumā ASV Ortopēdu ķirurgu asociācija neiesaka lietot hialuronskābes injekcijas locītavā.

Duloksetīns

Duloksetīns efektīvi ārstē osteoartrīta izraisītas sāpes. Tomēr duloksetīna lietošana saistīta arī ar biežākām blakusparādībām: sliktu dūšu, sausu muti, aizcietējumiem, nogurumu, samazinātu apetīti, tāpēc parasti to neiesaka.

Tikai savstarpēja sadarbība starp pacientu un ģimenes ārstu var dot pozitīvu rezultātu hroniska osteoartrīta ārstēšanā un novērošanā. Svarīga ir pacienta motivācija ikdienā izmantot nemedikamentozās metodes kopā ar medikamentozo terapiju, jo tikai tad ārstēšanai būs efekts.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada februāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!