Olga Čivžele, Elīna Ozola: Diagnoze – osteoartrīts! Vai vienīgā iespēja staigāt un dzīvot bez sāpēm ir endoprotezēšana?

Osteoartrīts jeb osteoartroze ir hroniska locītavu slimība, kas izpaužas galvenokārt pusmūža cilvēkiem, vecākiem par 50 gadiem, un izraisa pakāpenisku skrimšļa nodilšanu locītavā. Radītās pārmaiņas locītavā noved pie locītavas disfunkcijas un sāpēm. Visbiežāk osteoartrīts skar ceļa un gūžas locītavas. Smagākos gadījumos pacientam var līdzēt endoprotezēšana. Bet vai vienmēr tā ir vienīgā iespēja? Par osteoartrīta terapijas iespējām izglīto ģimenes ārste Olga Čivžele.

Vadlīnijās par osteoartrīta ārstēšanu liela vieta atvēlēta nemedikamentozajai terapijai, kas vērsta uz hronisku sāpju samazināšanu un akūtā procesa apstādināšanu. Saskaņota ģimenes ārsta un osteoartrīta pacienta rīcība var uzlabot pašreizējo situāciju Latvijā, samazinot kopējo pacientu skaitu un samazinot rindas uz endoprotezēšanu.

Osteoartrīts locītavās, kas izpaužas kā pakāpeniska skrimšļa nodilšana, veidojoties erozijām un attīstoties kaulu sklerozei zem skrimšļa, var sākties daudzu iemeslu dēļ. Ja tas saistīts ar vecumu un ģenētiskajiem faktoriem, tad uzskatāms par primāru osteoartrītu, bet, ja ir predisponējoši faktori (traumas, iedzimtas locītavu patoloģijas, sistēmiskas slimības, iepriekšējas operācijas), tas ir sekundārs osteoartrīts.

Osteoartrīta attīstības riska faktori

Endogēnie jeb iekšējie faktori:

• Vecums – jo lielāks ir vecums, jo vairāk pieaug risks, ka attīstīsies osteoartrīts. Vairāk skar pusmūža cilvēkus. Virs 65 gadiem 50% cilvēku un virs 75 gadiem 80% cilvēku var konstatēt osteoartrītu.
• Sieviešu dzimums – osteoartrītu biežāk novēro sievietēm, un ir tieša saistība ar menopauzes iestāšanos.
• Iedzimtība – ja kādam no radiniekiem ir bijis osteoartrīts, pastāv augsts risks, ka laika gaitā arī ģimenes locekļiem veidosies locītavu pārmaiņas.
• Pēcmenopauzes izmaiņas – arvien vairāk tiek pētīta osteoartrīta saistība ar menopauzes iestāšanos. Domājams, ka pietiekams estrogēnu līmenis spēj pasargāt pacientes no osteoartrīta attīstības.

Eksogēnie jeb ārējās vides faktori:

• Traumas – dzīves laikā gūtās traumas vairākkārtīgi palielina risku osteoartrīta attīstībā. Saistāms ar akūtu traumatisku skrimšļu bojājumu, piemēram, akūtu menisku, krustenisko saišu plīsumu, kaulu lūzumiem un mežģījumiem.
• Atkārtota, liela fiziska slodze – ja dzīves laikā ir bijusi paaugstināta slodze uz locītavām, piemēram, maratona skrējējiem, arī palielinās risks osteoartrīta attīstībai.
• Liekais svars – virssvars un aptaukošanās trīs reizes palielina osteoartrīta attīstības risku, izraisot locītavas struktūras nepareizu funkcionēšanu. Pētījumos pierādījies, ja tiek samazināts svars un ķermeņa masas indekss ir robežās no 18,5 līdz 25, tad ir mazāks sāpju sindroms un osteoartrīts nav tik izteikts.
• Iepriekšējas locītavu operācijas – pēc pētījumu datiem, ja dzīves laikā ir bijusi locītavas operācija, ir paaugstināts risks, ka pēc 15–22 gadiem attīstīsies osteoartrīts.
• Dzīvesveids – pierādīts, ka smēķēšana izraisa vēl lielāku skrimšļa destrukciju un atbilstoši palielina arī sāpju simptomātiku. Alkohola lietošana arī paaugstina osteoartrīta risku.

Osteoartrīta izpausmes

Pārmaiņas var attīstīties vairāk nekā vienā locītavā, tāpēc svarīgi noteikt osteoartrīta izplatību. Agrīni un vieglas slimības gadījumā sāpes kustību laikā var būt epizodiskas. Vēlāk un smagas slimības gadījumā sāpes var būt pastāvīgas un var traucēt pat naktsmieru.

Pacientiem ar ceļa locītavas osteoartrītu ir sāpes celī un ap celi, kas parasti palielinās, nesot smagumus, un mazinās pēc atpūtas, ir raksturīgs rīta stīvums.

Gūžas locītavas osteoartrīts mēdz būt retāk nekā ceļa locītavas osteoartrīts, tomēr tam ir smagākas izpausmes. Klibošana var ilgāku laiku neizpausties, taču tā var parādīties pēc ilgstošas staigāšanas. Stabila klibošana saistīta ar sāpēm gūžas locītavā un kājas saīsināšanos (augšstilba kaula deformācijas/nodilšanas dēļ). Sāpes novēro cirkšņa rajonā un augšstilba priekšējā daļā, kā arī ir novērojams rīta stīvums.

Osteoartrīta nemedikamentoza ārstēšana

Ārstnieciskā vingrošana

Ārstnieciskā vingrošana saglabā locītavu kustību apjomu, palielina vai saglabā pietiekamu muskuļu spēku, palielina locītavu stabilitāti, palielina fizisko izturību un samazina artrīta radītās sāpes. Fiziskā aktivitāte palielina locītavu funkcionālo noslodzi, stimulē proteoglikāna sintēzi, sekmē skrimšļa virsmas viendabīguma saglabāšanos.

Slimnieks motivējams vingrot jebkurā slimības periodā. Sāpju periodā tā var būt riteņbraukšana, airēšana un ūdens vingrinājumi. Bezsāpju (vai vismaz mazāk sāpīgā) periodā ieteicami stiepšanās vingrinājumi, līdzsvara vingrinājumi un citi vingrinājumi, kas jāveic regulāri – vismaz 3–7 reizes nedēļā (skat., piemēram, http://aktivadiena.lv/vingrojumu-kompleksi/senioriem/). Labāka efektivitāte ir motivētiem, disciplinētiem, izglītotiem pacientiem.

Individuāla pieeja svara samazināšanai

Pierādīts, ka svara samazināšana par vismaz pieciem procentiem no ķermeņa kopējās masas saistīta ar sāpju samazināšanos un fiziskās funkcijas uzlabošanos. Par pieņemamu svara diapazonu tiek uzskatīts, ja ķermeņa masas indekss ir 18,5–25. Ir pierādīts, ka pacientiem ar osteoartrītu, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās, svara zudums ir saistīts ar pašsajūtas uzlabošanos, samazinātu sāpju simptomātiku un invaliditātes riska samazināšanos.

Ūdens aerobika

Rekomendācijās nefarmakoloģiskā ārstēšanā ir pieminēta arī ūdens aerobika. Pacientiem jāvingro vismaz vienu stundu trīs reizes nedēļā. Pierādīts, ka pacienti, kas ar ūdens aerobiku nodarbojušies gadu un ilgāk, panāk pozitīvu efektu ārstēšanā.

Taidzi

Taidzi (tai chi) ir ķīniešu cīņas māksla, kura tiek izmantota kā atveseļošanās vingrošana. Metode nomierina prātu, kustības ir lēnas un līganas, notiek papildus ķermeņa stiepšana. Taidzi palīdz uzlabot fizisko izturību un mobilitāti, veicina labu pašsajūtu. Taidzi metode labvēlīgi iedarbojas uz kaulu un muskuļu sistēmu, uzlabojot muskuļu spēku un koordināciju, kas rada kopējo locītavu stabilitāti. Elpošanas vingrinājumi veicina garīgo mieru, kas var palīdzēt izjaukt hronisku artrīta sāpju ciklisko gaitu. Ieteikts veikt taidzi vingrinājumus vienu vai divas reizes nedēļā ar ilgumu viena stunda.

Manuāla terapija kombinācijā ar vingrinājumiem

Masāža ir manuālās terapijas metode, un tās mērķis ir samazināt sāpes un veicināt locītavu funkciju saglabāšanu, samazinot muskuļu sasprindzinājumu un spazmas, uzlabot asinsriti un limfas atteci un veicināt garīgo relaksāciju. Masāža var arī veicināt pozitīvu rezultātu pacientam ar hroniskam sāpēm. Ir pieejamas plašas variācijas masāžas veidos: klasiska muskuļu masāža (zviedru masāža), dziļo audu masāža un šiacu masāža.

Pacientu pašizglītošanās programma

Pašizglītošanās programmai ir mērķis izglītot pacientu aprūpēt sevi un veicināt veselības saglabāšanu. Programmas mērķis ir nodrošināt pacientus ar zināšanām par savu slimību un motivēt iemācīties praktiskās iemaņas, lai mazinātu sāpes un mazinātu locītavu disfunkciju. Apvienojot pacientu izglītošanu ar dzīvesveida korekciju, būs iespēja pašam pacientam radīt pārmaiņas hronisko sāpju simptomātikā. Programmas mērķis ir arī palielināt pacientu līdzestību terapijai, pašiem pieņemt lēmumu par nefarmakoloģiskas terapijas izvēles metodēm un to kombināciju, kas attiecas uz osteoartrīta ārstēšanu.

Krioterapija

Ir pierādījumi par pozitīvu efektu krioterapijas izmantošanā osteoartrīta ārstēšanas procesā. Aukstums samazina tūsku un iekaisumu, bloķējot nervu impulsu pārvadi un muskuļu spazmas locītavā. Krioterapija ar aukstumu, šķiet, ir visefektīvākais akūtu uzliesmojumu gadījumos, kad locītavā ir minimāls iekaisums. Terapiju veic, izmantojot dvielī ietītu ledu un aptinot to ap locītavu uz 20 minūtēm, 5 reizes nedēļā 2 nedēļas pēc kārtas.

Elektroterapija jeb TENS

Transkutāna nervu stimulācija (TENS) ir terapija, kurā sāpju remdēšanai izmanto zemsprieguma elektrisko strāvu, novietojot uz ādas elektrodus un stimulējot nervu receptorus. Ir gūti pierādījumi par terapijas efektivitāti un izmantošanu pacientiem ar hroniskam sāpēm. Lai panāktu pozitīvu efektu, pacientiem šī terapijas metode jāizmanto vismaz četras nedēļas.

Ir teorija, ka TENS nodrošina sāpju mazināšanos, kavējot sāpīgo nervu impulsu pārvadi uz muguras smadzenēm un galvas smadzeņu sāpju receptoriem. Klīniskajā praksē sāpju mazināšanai izmanto dažādas TENS shēmas: augstas frekvences (> 50 Hz), zemas frekvences (< 10 Hz) vai hiperstimulāciju, ko ārsts var mainīt atkarībā no pacienta izjūtam un sāpju simptomātikas.

Akupunktūra

Akupunktūra ir terapijas metode, kurā izmanto sterilas adatas, ko ievada speciāli norādītos akupunktūras punktos. Pēc ievietošanas adatas manuāli kustina. Pēc pētnieku domām, sāpes ar šo metodi ietekmē, izmantojot tā saukto endogēno opioīdu ceļu.

Akupunktūru var ieteikt tikai tad, ja pacientam ar ceļa locītavu osteoartrītu ir hroniskas vidēji stipras vai stipras/neciešamas sāpes un kādu iemeslu dēļ endoprotezēšana ir kontrindicēta – ir blakusslimības, kas var ietekmēt kopējo veselības stāvokli pēc protezēšanas, vai arī pacients pats nevēlas veikt operāciju, vai arī tad, ja pacients pastāvīgi lieto zāles, kas ir relatīvi kontrindicētas vai kontrindicētas operācijas gadījumā.

Ceļa kaula līmēšana

Ceļa kaula līmēšanas metode ir izmantojama kā palīgterapijas metode, lai mazinātu sāpes pacientiem ar ceļa locītavas osteoartrītu, stabilizējot locītavu un mainot spiediena sadali, tādējādi samazinot slodzi uz locītavas skrimsli un kaulu. Šo metodi parasti izmanto kā īstermiņa ārstēšanu, kad pacientam ir paredzēta fiziska aktivitāte, kas var pastiprināt sāpes.

Psiholoģisks un sociāls atbalsts

Pacientiem ar osteoartrītu nepieciešams sociālais atbalsts gan no medicīniskā personāla puses, gan no sociālajiem darbiniekiem. Ieteicamas arī tālruņa sarunas ar pacientiem, kas saistīts ar pozitīvu psihoemocionālu pašsajūtu un rezultātā pozitīvu ārstēšanas efektu.

Palīglīdzekļi staigāšanai

Hronisku, mehānisku sāpju gadījumā pareizi izmantots spieķis varētu būt noderīgs palīglīdzeklis. Spieķis jātur rokā pretēji skartajai gūžas vai ceļa locītavai un ar pavirzījumu uz skarto ekstremitāti. Spieķis jāizvēlas garumā no grīdas līdz slimnieka gūžas locītavai (augšstilba kaula lielajam grozītājam). Ideālā gadījumā spieķi palīdz izvēlēties un par tā lietošanu pacientu instruē rehabilitologs.

Piemērotu un ērtu kurpju un zolīšu izmantošana

Supinatorus galvenokārt izmanto, lai uzlabotu simptomus, novēršot pārmērīga biomehāniska spēka iedarbību uz locītavu. Apavos iesaka izmantot zoli, kas vairāk balsta pēdas iekšpusi, ja pacientiem ir skarta ceļu locītavas ārējā puse, un pretēji.

Pamanot pirmās sāpes, jārīkojas laikus, un ne vienmēr diagnoze osteoartrīts noved līdz ķirurģiskai operācijai.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada janvāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!