Normunds Kadiķis: Peldūdeņu mikrobioloģiskā kvalitāte un to veselības risku novērtēšana
Visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī
Šie latviešu tautas dziesmas vārdi bieži ir citēti, runājot un rakstot par ūdeņiem, un ne tikai literāros tekstos. Tie uzskatāmi pauž to, ko mēs redzam savā tuvākā vai tālākā apkārtnē, un Rīga nav nekāds izņēmums. Turklāt lieli ūdens krājumi paliek apslēpti mūsu skatienam – tie ir pazemes ūdeņi, ar kuriem arī Latvija ir bagāta un kuri kalpo kā mūsu galvenais dzeramā ūdens avots. Nereti mežus dēvē par Latvijas zaļo zeltu un lielāko dabas bagātību, bet to pašu var teikt par mūsu ūdeņiem, kuru patieso vērtību mūsu dzīvē mēs aizvien vēl līdz galam nenovērtējam.
Upes, ezeri, lielāki un mazāki dīķīši ieskauj daudzas apdzīvotās vietas Latvijā, un kur nu vēl vairāk nekā 500 km garā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnija! Valstī ir 2256 ezeri, kuri ir lielāki par hektāru, un vairāk nekā 12 400 upju. Aptuveni 40% ezeru atrodas Latgalē. Lielāko daļu Latvijas upju veido upes, kuru garums ir mazāks par 10 km, bet 880 upju garums pārsniedz 10 km. Liela daļa ezeru un lielāko upju, kā arī jūras piekraste vasarā tiek izmantota atpūtai un peldēšanai. Ūdens kvalitāte ir viens no būtiskākajiem vides faktoriem, kas ietekmē cilvēku veselību, tiem peldoties.
Slimību riska faktori ūdenī un to sastopamības novērtēšana
Cilvēks var saslimt ar kuņģa un zarnu traktu infekcijas slimībām, ja norij patogēnās slimību izraisošās baktērijas vai vīrusus, kas atrodas pārtikas produktos vai ūdenī, tostarp nejauši norijot inficētu ūdeni peldoties. Nespecifiski simptomi šīm slimībām ir sāpes vēderā, slikta dūša un vemšana, caureja, vājums un bieži vien arī paaugstināta ķermeņa temperatūra un drudzis. Vesela virkne šo slimību – dizentērijas jeb šigelozes, salmonelozes, A hepatīta, enterovīrusu un rotavīrusu infekciju – ierosinātāju izplatās caur ūdens vidi, ja tajā nokļūst saslimušo vai slimību pārnēsātāju fekālijas ar neattīrītiem vai nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem, vai arī kādā citā veidā. Respektīvi, slimību izraisītāji nokļūst cilvēka organismā fekāli orālā ceļā, jo vairojas cilvēka zarnu traktā, ar fekālijām nokļūst apkārtējā vidē un no turienes orālā ceļā atkal nonāk cilvēka organismā.
Jāuzsver, ka minētie patogēnie mikroorganismi dzīvo un vairojas cilvēka un siltasiņu dzīvnieku, tostarp putnu zarnu traktā. Arī liels ūdensputnu blīvums peldvietas tuvumā var veicināt tās piesārņojumu! Dabas ūdeņos šie mikroorganismi nevairojas un nevar ūdenī arī ilgstoši izdzīvot, jo tiem trūkst nepieciešamo barības vielu un temperatūras. Cilvēks var inficēties, kad fekālais piesārņojums relatīvi nesen ir nokļuvis ūdenī. Tāpēc gan dzeramā ūdens, gan arī peldūdeņu mikrobioloģiskā piesārņojuma novērtēšanas metodes balstās uz fekālā piesārņojuma indikatororganismu noteikšanu. Šādi indikatororganismi ir zarnu nūjiņas (Escherichia coli jeb E.coli ) un zarnu enterokoki. Šīs indikatoru baktērijas ir dabiski zarnu mikrofloras elementi, kas vidē nonāk ar fekālijām, un normālos apstākļos saskare ar tām nerada draudus veselībai. Pēc to daudzuma ūdenī, veicot ūdens paraugu mikrobioloģiskās analīzes laboratorijā, tiek spriests, cik liels ir risks, ka konstatētais fekālais piesārņojums var saturēt arī kuņģa un zarnu trakta slimību izraisītājus patogēnos mikroorganismus.
Risks saslimt ar kuņģa un zarnu trakta infekcijas slimībām peldoties
Tātad cilvēks var saslimt, ja patogēnie mikroorganismi nonāk gremošanas sistēmā, un šajā ziņā visbīstamākā ir saindēšanās ar inficētu pārtiku. Pārtikas produktos ir mikroorganismiem vajadzīgās barības vielas, un bieži vien to apstrādes procesos ir arī optimālā temperatūra (ap 36 °C) mikroorganismu attīstībai, kas ļauj baktērijām savairoties. Pietiekami nozīmīgs risks ir arī inficēts dzeramais ūdens, ja to lieto nevārītu, bet ūdenī patogēnie mikroorganismi nevairojas. Ņemot vērā riska lielumu, gan attiecīgā pārtikas produkta, gan dzeramā ūdens analīzei paņemtajā paraugā nedrīkst būt neviena fekālā piesārņojuma indikatororganisma!
Savukārt attiecībā uz peldūdeņiem šie kritēriji nav tik stingri, jo risks ir daudz mazāks, salīdzinot ar iespēju saindēties ar inficētu pārtiku vai dzeramo ūdeni. Un tas ir arī saprotams, jo peldoties cilvēks var nejauši norīt samērā nelielu ūdens daudzumu! To, ka reālais inficēšanās risks peldoties nav pārāk liels, apliecina fakts, ka Latvijā pēdējos nepilnos 30 gados kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā nav oficiāli reģistrēts un pierādīts neviens saslimšanas gadījums ar kuņģa un zarnu trakta infekcijas slimībām, kuru cēlonis būtu pelde piesārņotā ūdenī. Taču ir bijuši oficiāli apstiprināti saindēšanās gadījumi ar inficētu pārtiku un vienā gadījumā arī ar netīru dzeramo ūdeni.
Tomēr Veselības inspekcijas praksē esam saskārušies ar dažiem gadījumiem, kad ir bijušas pamatotas aizdomas, ka saslimšana varētu būt saistīta ar peldi piesārņotos ūdeņos. Iedzīvotāji ir ziņojuši inspekcijai par saslimšanu, lai tiktu brīdināti citi peldētāji, bet, tā kā saslimšana bija relatīvi viegla, saslimušie nebija vērsušies pie sava ģimenes ārsta. Tāpēc šie gadījumi oficiāli netika reģistrēti un uzskaitīti. Netika novērotas arī masveida saslimšanas, kā tas parasti ir, saindējoties ar pārtiku vai dzeramo ūdeni. Veiktās ūdens analīzes tiešām parādīja mikrobioloģisko piesārņojumu! Tātad inficēšanās risks no piesārņotiem peldūdeņiem, kaut arī salīdzinoši neliels, pastāv, bet daļēji paliek apslēpts – kā tas redzams arī 1. attēlā “epidemioloģiskā aisberga” modelī.
Ne visos ūdeņos, kuros ar mikrobioloģiskajām analīzēm ir pierādīts fekālais piesārņojums, ir sastopamas arī patogēnās baktērijas. Savukārt, ja piesārņojums tomēr satur patogēnās baktērijas, saslims tikai daļa peldētāju, kuri būs nonākuši ar tām saskarē un kuru imūnā sistēma nebūs bijusi pietiekami efektīva. Bieži vien saslimšana ir viegla, un saslimušais pie ģimenes ārsta nevērsīsies, var pieņemt, ka arī smagākos saslimšanas gadījumos ne visi meklēs ārsta palīdzību. Un pat tad, ja saslimušais vērsīsies pie ārsta, ne vienmēr tiks noteikts patiesais saslimšanas iemesls, un ģimenes ārsts par to var arī neziņot, ja vienlaikus nesaskarsies ar vairākiem līdzīgiem saslimšanas gadījumiem!
“Epidemioloģiskā aisberga” modeļa analīze apstiprina, ka peldūdeņu riska izvērtēšanai ir jānotiek tajā “aisberga” daļā, kas paliek apslēpta mūsu oficiālajai saslimšanas gadījumu uzskaites sistēmai, un tai pamatā ir preventīvs raksturs.
Kā notiek peldūdeņu riska analīze
Peldūdeņu kvalitātes monitorings un kvalitātes novērtēšana Latvijā tiek veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/7/EK (2006.gada 15.februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/
Direktīva nosaka, ka peldsezonas laikā ir jāņem vismaz četri ūdens paraugi un tajos jānosaka fekālā piesārņojuma indikatororganismi Escherichia coli un zarnu enterokoki, respektīvi, ilglaicīgā kvalitāte tiek novērtēta vismaz pēc 16 paraugu analīzēm pēdējo četru gadu laikā.
Katra peldvieta tiek iedalīta kādā no četrām kvalitātes klasēm: izcila, laba, pietiekama vai zema kvalitāte. Visās peldvietās, lai netiktu neapdraudēta peldētāju veselība, ir jānodrošina vismaz pietiekamas kvalitātes ūdens!
Peldūdeņu kvalitāte Latvijā
Veselības inspekcija 2019. gadā veic peldūdeņu monitoringu 57 oficiālajās peldvietās, kuru ilglaicīgā kvalitāte kopš 2011. gada, kad šāds novērtējums tika veikts pirmo reizi, ir nemitīgi uzlabojusies (2. attēls). 2018. gadā 94% visu novērtēto peldvietu ir ar izcilu ūdens kvalitāti. Tikai viena peldvieta – Šūņu ezera peldvieta Daugavpilī – ir ar pietiekamas kvalitātes ūdeni, bet nevienā no peldvietām ūdens kvalitāte nav vērtējama kā zema.
Detalizēta informācija par peldūdeņu kvalitāti, t.sk. operatīvās novērtēšanas rezultātiem pēc katras paraugu ņemšanas reizes arī neoficiālajās peldvietās, ko finansē pašvaldības, ir pieejama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/peldudens/peldudens-monitorings. Operatīvās novērtēšanas rezultāti (peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai peldēties aizliegts) ir tā informācija, kas peldsezonas laikā no 15. maija līdz 15. septembrim katru mēnesi tiek ziņota iedzīvotājiem. Savukārt ilglaicīgā kvalitāte raksturo vispārīgo risku dotajā peldvietā peldētājiem nonākt saskarē ar patogēnajiem mikroorganismiem, kas izcilas un labas kvalitātes peldvietās ir tuvu nullei (neliels potenciāls risks pastāv jebkurās mūsu dzīves situācijās!).
Citi veselības riska faktori peldūdeņos
Peldūdeņu mikrobioloģiskā kvalitāte ir galvenais faktors, kas var ietekmēt mūsu veselību peldoties. Turklāt mikroorganismi nav saskatāmi ar neapbruņotu aci, un ūdens var šķist arī vizuāli dzidrs! Peldētājiem var vienīgi ieteikt peldēties oficiālajās peldvietās, kuru monitoringu veic Veselības inspekcija, vai tajās neoficiālajās peldvietās, kas vairāk vai mazāk regulāri tiek novērtētas pēc vietējās pašvaldības iniciatīvas. Gan oficiālo, gan neoficiālo peldvietu saraksts, kuru kvalitāte tiek novērtēta, ir pieejams iepriekš minētajā Veselības inspekcijas interneta tīmekļvietnē.
Bez mikrobioloģiskās kvalitātes nozīmīgs riska faktors ir zilaļģu masveida savairošanās ūdenī, jo to izdalītie toksīni peldētājiem var radīt ādas un gļotādu alerģiskas reakcijas, bet mājlopi, dzerot šādu ūdeni lielos daudzumos, var arī saindēties un aiziet bojā! Tomēr mikroskopisko aļģu, tostarp zilaļģu savairošanos, mēs varam viegli pamanīt un izvairīties no peldes šādā ūdenī. Veselības inspekcijas speciālisti, ņemot ūdens paraugus mikrobioloģiskajām analīzēm, vizuāli novērtē peldvietas stāvokli, tāpat iedzīvotāji mums ziņo, ja ir novērojuši kaut ko aizdomīgu. Arī šī informācija tiek atspoguļota inspekcijas interneta tīmekļvietnē!
Un visbeidzot – arī Latviju skar pasaulē notiekošie globālie izmaiņu procesi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. To rezultātā arī mūsu ūdeņos var parādīties līdz šim nebijuši riska faktori, piemēram, tā sauktā peldētāju nieze – alerģiskas ādas reakcijas, ko izraisa ūdenī dzīvojošo noteiktu sugu parazitāro tārpu trematožu mikroskopiskie kāpuri (to sugu kāpuri, kas sastopami pie mums, organismā nevar iekļūt). Tomēr no tā var viegli izvairīties, ja tūlīt pēc peldes noslaukās dvielī un neļauj ūdenim uz ādas nožūt!
Vienmēr ir jāseko līdzi informācijai, kas tiek izvietota peldvietas tuvumā, brīdinot par iespējamiem riska faktoriem!
Normunds Kadiķis- Vides speciālists, biologs
M.Sc. vides inženierzinātnēs
Veselības inspekcija, Vides veselības nodaļas vadītājs, www.vi.gov.lv