Nonna Tomiševa: Jaunumi un izaicinājumi krūts rekonstrukcijas ķirurģijā sievietēm pēc mastektomijas

Latvijas Mikroķirurģijas centrs rīkoja labdarības akciju par godu trīsdesmit piektajai darbības gadskārtai, aicinot pieteikties uz bezmaksas krūts rekonstrukcijas operācijām sievietes, kurām veikta krūts mastektomija pēc onkoloģiskas saslimšanas. Centrs tā rīkojās, lai pievērstu uzmanību samilzušajam krūšu rekonstrukcijas operāciju jautājumam. Proti, Latvija ir viena no retajām zemēm, kur valsts absolūti nefinansē šādas operācijas.

Daudzām Latvijas sievietēm tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, taču viņas bieži vien nevēlas skaļi runāt par savu likteni, tādēļ paliek neuzklausītas. Centrā uzskata, ka sabiedrības un valsts attieksmei pret rekonstrukcijas operācijām būtu jāuzlabojas.

Stāsta dr. med. Kalvis Pastars, Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs: “Atzīmējot centra pastāvēšanas 35 gadu jubileju, vēlējāmies dāvāt iespēju sievietēm, kuru problēmām mūsu sabiedrībā netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Diemžēl krūts rekonstrukcija nav iekļauta valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sarakstā. Ar katru gadu pacientu kļūst vairāk, un mēs nevaram to ignorēt. Mēs saņemam simtiem pieprasījumu rekonstrukcijas operācijām. Tās ir sievietes, kas ir uzvarējušas krūts vēzi, bet kurām ārstēšanas procesā tikusi veikta krūts noņemšana – mastektomija.”

Centra vadošie speciālisti veiks krūts rekonstrukcijas operācijas piecām sievietēm, kurām pēc krūts vēža ārstēšanas – operācijas, ķīmijterapijas, staru terapijas vai to kombinācijas – ir pagājis vismaz viens gads, pacientei nav kontrindikāciju operācijai un ir minimāli citi veselības riska faktori. Ikvienai pacientei, kam nepieciešama vienas vai abu krūšu rekonstrukcija, tiks piedāvātas bezmaksas konsultācijas.

Pacientes konsultēs un operācijas veiks pieredzējuši centra speciālisti – mikroķirurgi un plastikas ķirurgi ar ievērojamu pieredzi daudzpusīgās rekonstrukciju tehnoloģijās: dr. med. Kalvis Pastars, Haralds Adovičs, Gundars Krauklis, Anda Gaile, Jānis Zariņš, Nonna Tomiševa, Māris Krūmiņš un Marta Taurīte.

Krūts vēzis un rekonstruktīvās operācijas

Krūts vēzis ir visbiežākā onkoloģiskā slimība sievietēm pasaulē un Latvijā. Ik gadu pasaulē ar krūts vēzi saslimst 1,15 miljoni sieviešu, veidojot 23% no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 14% no vēža izraisītiem nāves gadījumiem. Katru gadu pasaulē vairāk nekā 600 tūkstoši sieviešu mirst ar šo kaiti. Tajā pašā laikā pasaulē ir vairāk nekā četri miljoni sieviešu, kam šī slimība ir ārstēta, turklāt viņas pēc operācijas dzīvo ilgāk par pieciem gadiem.

Rekonstruktīva operācija ļauj atrisināt daudzas mastektomijas sekas. Vispirms tas ir psiholoģisks process – daudzas pacientes krūts zaudējumu pielīdzina sievišķības zaudēšanai, tādēļ rodas sociālas adaptācijas problēmas, sarežģījumi personīgajā dzīvē, daudzām sievietēm sākas dažādas pakāpes depresija. Līdzās tīri sadzīviskām grūtībām (apģērba izvēle, krūts ārējās protēzes nēsāšana) bieži vien rodas arī nopietnas fiziskas neērtības (mugurkaula deformācija un muguras sāpes).

No 2006. gada līdz 2009. gada beigām krūts rekonstrukciju Latvijā pilnībā apmaksāja valsts. Tad tika veiktas 344 krūts rekonstrukcijas operācijas. Tās notiek, lai labotu audu defektu, kas radies, izgriežot ļaundabīgu audzēju.

Diemžēl jau vairāk nekā desmit gadu Latvijā pacientēm pēc mastektomijas krūts rekonstrukcija netiek finansēta par valsts līdzekļiem. Eiropas Savienībā Latvija ir vienīgā valsts, kur tas netiek darīts. Valsts apmaksā tikai ārējo krūts protēzi, kuru paciente saņem vienu reizi divos gados.

Piemēram, Lietuvā par valsts līdzekļiem pacientei ne tikai apmaksā krūts rekonstrukcijas operāciju, bet arī veic otras krūts korekciju, ja tas ir nepieciešams.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj atgūt zaudēto krūti, izveidojot jaunu, kas ir maksimāli līdzīga veselajai krūtij. Sievietei ir iespēja uzlabot savu ārējo veidolu, atbrīvoties no psiholoģiskā un fiziskā diskomforta. Nav vajadzības izolēties no dzīves un citiem cilvēkiem. No medicīniskā aspekta tā novērš mugurkaula deformāciju un ar to saistītās komplikācijas.

Pacientu izvērtējamie kritēriji:

• vēža stadija, metastāzes un/vai plānota staru terapija un ķīmijterapija;
• funkcionālais stāvoklis (svars, ķermeņa masas indekss);
• blakus slimības (diabēts, vaskulīti, kardioloģiskas/pulmanoloģiskas slimības);
• atlikušo audu kvalitāte un daudzums mastektomijas rajonā;
• otras/veselās krūts izmērs;
• pieejamās lēvera donora vietas;
• pacientes motivācija, psihoemocionālais stāvoklis;
• smēķēšana.

Rekonstrukciju var veikt viena momenta operācijā (primāri) – krūts rekonstrukcija vienlaikus ar mastektomiju (vēža agrīnajā stadijā). Iespējama arī divu momentu operācija (atlikta) – līdz gadam pēc mastektomijas un/vai staru terapijas un ķīmijterapijas.

Krūšu rekonstrukcijas metodes

Krūšu rekonstrukcijai ir vairākas metodes. Izvēle ir atkarīga no tā, cik plaša bija mastektomija un kāds ir apkārtējo audu stāvoklis:

• izmantojot espanderus/implantus;
• izmantojot savus audus –

• platā muguras muskuļa lēveri;
• vēdera priekšējās sienas audus (rotēts TRAM lēveris/brīvs TRAM lēveris/brīvs DIEP lēveris);
• mikrovaskulārie lēveri (brīvs SIEP lēveris, brīvs gluteālais lēveris, brīvs gracilis miokutāns lēveris).

Espanderi/implanti

Implantu ievietošana ir tehniski vienkāršākā metode. Tai raksturīgs:

• īss hospitalizācijas laiks;
• īss pēcoperācijas periods;
• nav papildu rētas (donora vieta);
• neveiksmes gadījumā vienmēr pastāv iespēja veikt rekonstrukciju ar lēveriem.

Tomēr jārēķinās arī ar trūkumiem – implants ir svešķermenis, tāpēc pieaug komplikāciju risks. Ir gadījumi, kad veidojas rētaudu sabiezējumi, kas neļauj implantam brīvi kustēties. Var rasties sāpes, reiboņi, turklāt reizēm krūts noslīd.

Indikācijas:

• pietiekamā daudzumā labas kvalitātes āda un zemāda, lai pilnībā nosegtu implantu;
• maza izmēra krūtis – minimāls noslīdēšanas risks;
• pēc rekonstrukcijas izmantot perforatoros lēverus, lai koriģētu formu un tilpumu;
• ja veikta rekonstrukcija ar lēveriem, neveidojas papildu rētaudi;
• ieteicama bilaterāla rekonstrukcija – labāka iespēja, lai panāktu krūšu simetriju.

Viena etapa laikā implants tiek ievietots tūlīt pēc mastektomijas. Divu etapu laikā ievieto espanderu audu, ādas un muskuļu stiepšanai, uzpilda implantu un espanderu aizstāj ar implantu.

Rotētie lēveri

• Rotēts m. latissimus dorsi miokutāns lēveris (LTD)
• Rotēts m.rectus abdominis miokutāns lēveris (TRAM)
• Kombinācija ar implantiem

LTD priekšrocības:

1. nav nepieciešama mikro anastamožu veidošana;
2. salīdzinoši īsāks operācijas laiks un pēcoperācijas periods;
3. izvēles metode pacientēm, kam nav piemērots TRAM –
   • paaugstināts svars;
   • vecums;
   • iepriekš ir veiktas vēdera operācijas.

No šīs operācijas trūkumiem var minēt, ka vēlamās krūts formas, tilpuma iegūšanai bieži nepieciešama kombinācija ar espanderu/implantu, un rodas rēta muguras rajonā.

LTD indikācijas:

• tievas pacientes;
• maza izmēra krūtis, vidēja to noslīdēšana;
• nav iespējama espandera/implanta rekonstrukcija;
• tiek nevēlami ietekmēti vēdera audi (rētas, trūkst audu, iepriekš veiktas abdominālas operācijas);
• neveiksmīga rekonstrukcija apvienojumā ar citām metodēm (TRAM, ekspanderu/implantu);
• ja tiek plānota grūtniecība.

Rotēts m. rectus abdominis

Miokutāna lēvera operāciju var veikt gan primāri (vienlaikus ar mastektomiju), gan vēlīnā periodā. Šis veids ir izmantojams unilaterālai (areolas-zirnīša atrašanās vieta ir atkarīga no veselās krūts parametriem) un bilaterālai (areolas-zirnīša kompleksu veido pēc noteiktiem parametriem) rekonstrukcijai. Šīs procedūras laikā nav nepieciešamība pēc implantiem un protēzēm, tiek izmantotas pašas sievietes audi. Taču pacientei ir jārēķinās, ka šī ir gara un plaša operācija. Tās laikā var tikt traumēta donora vieta, radot papildu komplikācijas – izgulējumus, trūces un rētu vēdera lejasdaļā.

Brīvs DIEP lēveris

Brīvā DIEP lēvera operāciju var veikt gan primāri (vienlaikus ar mastektomiju), gan arī atlikt vēlīnā periodā. Tā ir pielietojama unilaterālai (areolas-zirnīša atrašanās vieta ir atkarīga no veselās krūts parametriem) un bilaterālai (areolas-zirnīša kompleksu veido pēc noteiktiem parametriem) rekonstrukcijai. Indikācijas un kontrindikācijas ir tādas pašas kā TRAM lēverim.

Galvenās priekšrocības šāda tipa krūts rekonstrukcijai – netiek traumēts muskulis, tāpēc neveidojas donora vietas funkcionāli traucējumi, neattīstās pēcoperācijas trūce, ir mazākas pēcoperācijas sāpes, tiek veikta vēdera sienas formas papildu korekcija.

Tomēr pacientei jārēķinās ar to, ka šī ir ilgstoša ķirurģiska iejaukšanās, ja to salīdzina ar brīvu TRAM operāciju. Apasiņošana ir vājāka, tāpēc biežāk iespējama lēvera pilnīga/daļēja atmiršana, tāpat arī veidojas rēta vēdera priekšējā sienā.

SGAP/IGAP

SGAP ir augšējās sēžas artērijas perforatora atloka krūts rekonstrukcija, bet IGAP – apakšējās sēžas artērijas perforatora atloka krūts rekonstrukcija. Šī ir izvēles metode pacientēm, kurām nevar veikt vai iepriekš ir neveiksmīgi veikta rekonstrukcija, izmantojot vēdera audus. SGAP un IGAP gaitā tiek izmantots apakšējais sēžas artērijas perforatora asinsvads, kā arī ādas un tauku daļa no pacientes apakšējām sēžamvietām – dibena vaiga apakšējā daļa pie sēžamvietas krokas. Izvēle starp IGAP un SGAP atkarīga no pacientes lēmuma, kurā vietā būs rēta. Tāpat tas ir atkarīgs no tā, cik liels ir zemādas tauku slānis un perforatora izmērs.

Secinājumi

Krūšu rekonstrukcija ar saviem audiem var sniegt noturīgāku, dabiskāku izskatu nekā rekonstrukcija, kura balstīta tikai uz protēžu implantiem. Pacientei izvēloties šo metodi, ārsts var precīzāk pielāgot veselajai krūtij rekonstruējamās krūts formu un izmēru. Tomēr sievietei jāņem vērā, ka ķermenī būs vēl viena rēta. Jebkura rekonstrukcijas operācija būtībā ir estētiskās/plastiskās ķirurģijas operācija. Neskatoties uz izmantoto tehniku, galvenais rekonstruktīvās krūšu ķirurģijas mērķis ir sniegt skaistu, elegantu un sievišķīgu koptēlu. Lai panāktu augstu krūšu rekonstrukcijas operācijas kvalitāti, nepieciešams individuāli izvērtēt katras pacientes situāciju.

Par Latvijas Mikroķirurģijas centru

Latvijas Mikroķirurģijas centrs ir viens no vadošajiem un lielākajiem plastikas ķirurģijas 24/7 centriem Baltijas valstīs. Tas nodrošina uz medicīnas zinātnes pierādījumiem balstītus augstas kvalitātes pakalpojumus (evidence based medicine). Metode ļauj sniegt vislabākos ārstēšanas rezultātus, garantējot pacientam maksimālu drošību. Kvalificēti speciālisti un augsti drošības standarti ir padarījuši Latvijas Mikroķirurģijas centru par pazīstamu un cienījamu medicīnas iestādi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. 2020. gadā Latvijas Mikroķirurģijas centram aprit 35 gadi.

Sekojiet labdarības kampaņas jaunumiem:

Facebook: @mikrokirurgija

Instagram: @mikrokirurgijascentrs

 

Sieviešu pieredze pēc mastektomijas

Šie ir reāli dzīvesstāsti par sievietēm, kuras ir bijušas ierautas skarbu notikumu līkločos. Viņas ir dzīvojušas visnotaļ normālu dzīvi, tad likteņa nežēlastībā kritušas, tomēr ir spējušas rast spēku sevī un savos mīļajos. Viņas ir pratušas nostāties atkal uz savām kājām un noticējušas tam, ka dzīve turpinās arī pēc visa pārdzīvotā. Tā ir ticība sev un labajam. Mikroķirurģijas centra dotā iespēja ir kā cerību stars un dāvana saskatīt dzīvē arvien labo, justies sievišķīgi un atrast sevi no jauna, lai ļautos skaistam, mierpilnam un priecīgam dzīves turpinājumam!

Viena no sievietēm, kas mums atver savas dzīves smago lappusi, ir Laura. Viņas vēstule:

“Pirms izklāstu savu situāciju, vēlos pateikt paldies cilvēkam, kas lasa šo manu stāstu un manu bēdu māsu stāstus. Katra uzmanība un atbalsts ir ļoti svarīgs – paldies!

Pirms izdomāju šo rakstīt, man bija vairākas dienas pārdomām, un teikšu godīgi – ne vienmēr uzrakstīt ir tik viegli. Mani pārņēma apjukums – kas tad patiesi ir svarīgs. Reizēm es sajūtu, ka mēs (sievietes ar vēzi) drusku sacenšamies ar saviem stāstiem. Taču kā gan var salīdzināt pārdzīvojumus un tā smagumu... skaidrs ir tikai viens – katram cilvēkam ir dota konkrēta smaguma nasta, un ir reizes, kad tas ir par daudz.

Sievietes ar krūts vēzi, manuprāt, kādā brīdī aizmirst pašas par sevi un vairāk baro citus. Manas ģimenes stāsts ir saistīts ar daudz tuvu cilvēku zaudēšanu – miruši abi brāļi, un pirms gadiem arī tētis zaudēts. Šis viss bija iemesls, kāpēc jo grūtāk bija mammai pateikt savu diagnozi, man vairāk bija bail par viņu.

Arī es savu dzīvi biju plānojusi pavisam citādāk. Pirms kāda laika mēs ar vīru grūtniecības pirmajos mēnešos zaudējām bērniņu. Tas notika tikai pusgadu pirms diagnozes uzzināšanas. Tā, vienā dienā, mūsu dzīve no laimīga jauna pāra, kas plāno bērniņu, pārvērtās par daudz jautājumu, neziņas un baiļu piepildītu ikdienu.

Tas ir iemesls, kāpēc man īpaši svarīga ir krūts rekonstrukcija, jo jūtos vēl jauna, man šobrīd ir daudz dzīves enerģijas un spēka, un vēlos būt pilnvērtīga un skaista sieviete.

Nē, nepārprotiet – es nevēlos aizmirst piedzīvoto, un slimības pieredze man ir bijusi svarīga, tā daudz iemācīja un ļāva uz daudz ko raudzīties citādāk.

Man ir daudz draugu, tāpēc lielu un patiesu atbalstu jūtu vienmēr – tas ir miljons, kas ir vajadzīgs katram. :) Par jūsu akciju vien man ziņu atsūtīja pieci cilvēki. :)

Vēlreiz paldies par jūsu darbu un uzmanību, lasot manu vēstuli!

Ar cieņu Laura.”

 

Tāpat savā sūrajā dzīves pieredzē ar mums dalījās Inese. Viņa raksta:

“Labdien!

Ieraugot Facebook mikroķirurģijas centra aicinājumu pieteikties krūts rekonstrukcijas operācijai, es to uztvēru kā zīmi, ka varbūt tomēr ir iespēja atgūt kādu daļu savas sievišķības (kaut arī nekad tā nepazaudēju savu dzirksteli – tāpat jutos skaista, un vīrs nekad nav teicis, ka viņam traucētu, ka sievai nav vienas krūts!).

Mans stāsts sākās pirms 9 gadiem, 5. oktobrī, kad man tika veikta labās krūts mastektomija. Toreiz dakteris Srebnijs atstāja man “lieko ādu” ar piebildi: “Ja nu Tu kādreiz izdomāsi veikt rekonstrukciju, lai ir, ar ko strādāt!”

Dienā, kad uzzināju savu diagnozi, man bija tikai 32 gadi, tad mana pasaule sagriezās kājām gaisā. Taču uzreiz sev apsolīju, ka nepadošos. Es darīju visu, ko man dakteri lika. Man bija gan ķīmijterapija, kuras laikā pieņēmos svarā par vairāk nekā 20 kg, bija arī 25 starošanas. Vēl arvien esmu uzskaitē un cītīgi sekoju līdzi savam veselības stāvoklim (man bija vēzis 4. stadijā). 2019. gadā “nometu” 30 kg, kreisā/veselā krūts samazinājās uz pusi, un arī “silikona draudzeni” vajadzēja jaunu.

Ja man būtu tā laime tikt Mikroķirurģijas centra profesionālo ārstu rokās, es zinu, ka arī turpmāk, pēc krūts rekonstrukcijas, es vēl vairāk uzmanītu savu svaru, lai abas krūtis izskatītos vienādas un skaistas! Taču katrai sievietei gribas izskatīties elegantai ne tikai sava vīra, bet arī savās un citu cilvēku acīs!

Es jau 19 gadus strādāju pirmsskolas izglītības iestādē, tāpēc katru dienu mani vēro gan mazi, gan lieli cilvēciņi. Varbūt kādam esmu kā piemērs tam, lai nepadotos un ticētu saviem un speciālistu spēkiem!

Es no sirds būtu pateicīga, ja man būtu iespēja tikt uz konsultāciju, lai saprastu, vai vispār ir tāda iespēja – veikt krūšu rekonstrukciju.

Jauku dienu vēlot,

Inese”

 

Esam no sirds priecīgi arī par Vitas stāstu.

“Par jūsu piedāvāto iespēju – bezmaksas konsultāciju par krūts rekonstrukciju un varbūt iespējamo operāciju – uzzināju pavisam nejauši Facebook. Lasītais izbrīnīja, jo šajos laikos tāds piedāvājums likās neticams!

Paldies jums par to! Paldies par ideju, jo piecas dāmas atkal varēs justies kā pilnasinīgas sievietes!

Tagad nedaudz par sevi. Mans vārds ir Vita. Man ir 43 gadi, un es dzīvoju Madonā. Ikdienā, jau 23 gadus, strādāju valsts uzņēmumā par personāla vadītāju-lietvedi. Manam dēliņam šobrīd ir 9 gadi. Viņš ir mans vienīgais bērns, jo pēc slimībām diemžēl man vairs nevar būt bērnu.

Tātad par manu slimības vēsturi un sajūtām…

2012. gadā man Latvijas Onkoloģijas centrā veica zarnu operāciju: resnās zarnas ļaundabīgs audzējs II stadijā. Līdz tam nonācu ar neskaidrām sāpēm vienā sānu daļā un mistisku vēdera pūšanos. Tāpat simptomiem klāt nāca arī liels nogurums un straujš svara zudums. Sākumā nogurumu norakstīju uz to, ka biju bērna kopšanas atvaļinājumā, svara zudumu – nekad neesmu bijusi apaļa.

Uzzinot diagnozi, man iestājās šoks. Par Latvijas Onkoloģijas centru līdz tam brīdim vispār neko nebiju dzirdējusi. Atrodoties palātā, biju visjaunākā paciente, pārējās bija ļoti cienījama vecuma dāmas. Mans ārstējošais ārsts bija Vladimirs Šalajevs. Pēc operācijas dakteris norādīja, ka jāsagaida analīžu rezultāti un tikai tad varēs noteikt, vai būs nepieciešama ķīmijterapija. Tajā brīdī vispār nesapratu, par ko viņš runā, jo tajā laikā sabiedrība bija ļoti maz informēta par vēža veidiem, to stadijām un ārstēšanas iespējām. Par laimi, manas analīzes bija labas; tātad ķīmijterapija nav nepieciešama un es varu doties mājās. Vienīgais, protams, vajadzēja būt ārsta uzskaitē un bija jāveic vēdera ultrasonogrāfija. Visu norādīto arī pildīju.

Otrais vilnis.

2016. gadā pirms Jāņiem es jutos labi. Strādāju kā parasti, protams, arī visi mājas darbi, vienā vārdā sakot – dzīvoju. Pēc zāles pļaušanas ar pļāvēju vienā vakarā konstatēju tādu kā sāpīgu svītru (striju) zem krūts. Nodomāju, ka tas nav nekas traks. Pēc vairākām dienām, dušā mazgājoties, sajutu to pašu – jau pavisam sāpīgu svītru. Pieteicos vizītei pie ģimenes ārstes, kura pēc krūts pārbaudes mani nošokēja ar tekstu, ka kaut kas nav labi, ieteica pierakstīties pie onkoloģes. Devos pie dakteres, kura man apstiprināja ģimenes ārstes teikto. Pati pieteicos pie ārsta Andreja Srebnija (izcils saskarsmē un jauks ārsts kopumā) Latvijas Onkoloģijas centrā. Vizītes laikā man tika paziņots par ļaundabīgu krūts audzēju un labās krūts noņemšanu. Atceros tās šausmīgās sajūtas, ka atkal man ir jāsaskaras ar vēzi! Diagnoze bija nepielūdzama – krūts ļaundabīgs audzējs IIA un metastāzes paduses limfmezglos.

Pēc operācijas man bija ķīmijterapija un staru terapija ar visām no tā izrietošajām sekām: matu, uzacu un skropstu izkrišana. Mani piemeklēja nelabumi un slikta dūša. Tā šķiet, ka cilvēks var izturēt daudz, jo arī tajā laikā piedzīvoju pilnu emociju gammu – dusmas, asaras un jautājums, kāpēc tas notiek ar mani? Pirmo reizi dzīvē mani pārņēma patiesas bailes nomirt, jo man taču ir dēliņš, kuru jāizaudzina.

Neliegšos, arī es ļoti ceru, ka būšu starp tām piecām meitenēm, kas varētu tikt uz šo operāciju, varbūt man tomēr paveicas.

Visu labu vēlot,

Vita”

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!