No mazas, nesāpīgas čūliņas mutē līdz vēzim
Gandrīz ikvienam kādreiz ir bijusi pa kādai mazai čūliņai mutes dobuma gļotādā, kas pāris dienu laikā sadzīst, un par to tiek aizmirsts. Taču gadījumos, kad ilgstoši tiek mehāniski kairināta mutes dobuma gļotāda, piemēram, sliktas mutes dobuma higiēnas dēļ vai tāpēc, ka ir asas zobu vai plombu malas, neatbilstošas protēzes u.c., čūliņas dzīšana ieilgst un pāriet hroniskā iekaisumā. Ja gļotāda papildus tiek kairināta smēķējot, lietojot alkoholu, var veidoties disbalanss dzīšanas procesā, un mazā čūliņa var sākt pārveidoties...
Mutes dobuma audzēji ir biežāk sastopamie audzēji galvas un kakla reģionā. Vairāk nekā 90% gadījumu tas ir plakanšūnu vēzis ar agresīvu izplatību no mutes gļotādas apkārtējos audos un kakla limfmezglos.
Mutes dobums mums nodrošina tādas svarīgas funkcijas kā elpošana, runāšana, ēšana un garšu sajušana. Zaudējot kādu no šīm funkcijām, pazeminās dzīves kvalitātes rādītāji, un var pat tikt apdraudēta dzīvība. Ilgstošas audu dzīšanas laikā, veidojoties disbalansam, notiek šūnu augšanas displāzija – normālās šūnas tiek aizvietotas ar izmainītām, tādējādi ierastajiem regulēšanas procesiem vairs nepakļaujas. Ļaundabīga audzēja attīstība nenotiek uzreiz. Sākotnēji var veidoties gan tādi labdabīgi veidojumi kā gļotādas sabiezējumi, aftas (nelielas apaļas čūliņas) vai granulomas (saistaudu mezgliņi), kas neizplatās citos audos, gan priekšvēža stāvokļi – leikoplakija vai eritroplakija (balti vai sarkani plankumi gļotādā, kas var arī transformēties par ļaundabīga audzēja šūnām). Jebkurā gadījumā jābūt ļoti uzmanīgiem un jāveic veidojumu ārstēšana un evakuācija no gļotādas.
Visbiežāk vēzis lokalizējas mēles priekšējās vai sānu daļās, retāk mēles saknes rajonā, tad seko mutes dobuma pamatne zem mēles rajonā, smaganas, lūpa, vaiga gļotāda vai mandeļu rajons. Pirmais, kam tas būtu jāpamana, ir pats pacients – regulārai mutes dobuma aplūkošanai jābūt tikpat ierastai kā ēšanai, dzeršanai u. tml. Noteikti ir jāpatausta abas kakla puses, vai nav lielāki, cietāki kakla, zemžokļa limfmezgli, kas arī var būt agrīni priekšvēstneši audzēja attīstībā. Ja čūliņa ir vairāk nekā divas trīs nedēļas, tā ir jāatrāda zobārstam, ģimenes ārstam, mutes ķirurgam vai citam speciālistam un aizdomu gadījumā obligāti jāveic biopsija, jo tas ir vienīgais veids, kā precīzi pateikt, vai veidojums jau satur audzēja šūnas.
Galvenā problēma ir tā, ka vairāk nekā divas trešdaļas pacientu pie ārsta nonāk jau audzēja vēlīnā stadijā, kad tas ir izplatījies apkārtējās struktūrās vai aizceļojis uz kakla grupas limfmezgliem, kas sarežģī ārstēšanu un samazina dzīvildzes rādītājus. Problēmu raksturo tas, ka netiek veikta regulāra mutes dobuma apskate. Gadījumos, kad tiek konstatēta čūliņa, tai nepievērš uzmanību, lielākoties šie veidojumi sākotnēji nav sāpīgi un nerada diskomfortu. Diemžēl no mazas čūliņas līdz audzējam vēlīnā stadijā veidojums var attīstīties teju triju līdz sešu mēnešu laikā. Ko nozīmē vēlīnā stadija? Tie ir III un IV stadijas audzēji, kurus raksturo jebkura izmēra audzēja izplatība kakla grupas limfmezglos vai audzēja izmērs virs 4 cm ar ieaugšanu blakus struktūrās, piemēram, kaulā, dziļajā muskulatūra, ādā, deguna dobumos, kaulā. Tikai nedaudz vairāk nekā 40% pacientu, kuriem konstatēts audzējs III un IV stadijā, dzīvildze pārsniedz piecus gadus (ASV dati).
Riska grupā ietilpst pacienti, kuri sasnieguši 60 gadu slieksni, turklāt vīriešiem vēzis konstatēts divas reizes biežāk nekā sievietēm. Svarīgi apzināties, ka smēķēšana un alkohols veicina šūnu pārveidošanos un ļaundabīgu šūnu attīstību. Pētījumi rāda, ka pacientiem ar ilgstošu smēķēšanas stāžu un pārmērīgu alkohola lietošanu, risks audzēja attīstībai ir simt reižu lielāks. Ietekme ir arī košļājamai tabakai, taču mūsu platuma grādos šāds netikums nav bieži izplatīts. Arvien biežāk tiek uzsvērts HPV jeb 16. tipa cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne audzēja izmainītos audos, kas var veicināt normālu gļotādas šūnu transformāciju ļaundabīgās, jo tiek veidotas E6 un E7 specifiskas olbaltumvielas, kas ietekmē gēnus, kuri atbild par normālu šūnu attīstību. Vīrusu iespējams iegūt ciešu kontaktu ceļā, īpaši orālā seksa laikā, kā arī vairāku seksuālo partneru gadījumos. Vīrusa klātbūtni var pierādīt, nosakot vīrusa DNS siekalās, taču pozitīvu analīžu gadījumā tas vēl nenozīmē, ka atklāts ir vēzis. Pagaidām tas nav pierādīts, taču pastāv iespēja, ka jauno meiteņu vakcinācija pirms stāšanās seksuālos kontaktos samazina izplatību un risku saslimt arī ar mutes dobuma vēzi. Arī veseliem cilvēkiem šis HPV vīruss ir konstatējams. Par spīti tam, arī mūsu praksē ir bijuši pacienti, turklāt tādi, kas ir tikai 22 gadus veci. Jāteic, ka tie, kuri ne smēķē, ne lieto alkoholu, arī nav pasargāti no saslimšanas. Praksē bieži novērots, ka mutes dobuma audzēji veidojas pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu, pastiprinātu stresu, īpaši pēc traģiskiem notikumiem ģimenē vai sociālajā dzīvē.
Pazīmes:
- gļotādas pārmaiņas, čūla;
- pietūkums;
- slikta elpa;
- balss aizsmakums;
- grūtības sagremot vai norīt ēdienu;
- mēles notirpums;
- svara zudums;
- vēlīni var parādīties sāpes.
Raksta turpinājumu par mutes dobuma audzēju profilaksi un ārstēšanas iespējām lasiet žurnāla "ārsts.lv" novembra numurā!
