No kritieniem līdz traumu profilaksei un ārstēšanai
No kritieniem līdz traumu profilaksei un ārstēšanai
Ar ko var skaidrot tendenci ziemā traumēties biežāk? “Ledus un slidens,” pirmais iezogas prātā, taču detalizētāk iemeslus, kāpēc cilvēki ziemas laikā mēdz krist, skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes loceklis, traumatologs, ortopēds MODRIS CIEMS. Speciālists šai tendencei ir savilcis paralēles ar visiem zināmajiem fizikas likumiem.
Par ķermeņu sadursmi
Ja paraugāmies uz dzīvnieku pasauli, lielākā daļa no tiem vai nu lien, vai pārvietojas stabili – uz četrām kājām. Salīdzinot ar to, cilvēku piekoptā vertikālā staigāšana uz divām kājām ir visai akrobātisks triks. Kopš australopiteki sāka pārvietoties vertikāli, cilvēkiem jārēķinās ar Ņūtona likumiem un to, ka ziemā Zemei ir vieglāk ātri pievilkt sev tuvāk vertikāli staigājošos ar visām no tā izrietošām sekām.
Mēs spējam stabili pārvietoties tad, kad, pirmkārt, ir horizontāla virsma un, otrkārt, darbojas berzes spēki. Tikko kļūst slidens, berzes spēks krasi mazinās, turklāt, ja virsma gadās nelīdzena vai slīpa, kritiens ir visai likumsakarīgs iznākums.
Ņūtona likumi nosaka, ka gadījumos, kad vertikāli staigājošiem paslīd kāja, tad viņi ar dažādām sava ķermeņa daļām atduras pret apkārtējās pasaules priekšmetiem ar spēku, kas vienāds ar viņu masas reizinājumu ar brīvās krišanas paātrinājumu 9,8 m/s2, un gūst visdažādākās traumas. Ja spēks bijis vājāks, krītot cilvēks gūst sasitumus, sastiepumus, mīksto audu plīsumus, bet augstākas enerģijas traumas gadījumā – kaulu lūzumus vai locītavu mežģījumus.
Tas viss atkarīgs no spēka lieluma un audu stiprības.
Par faktoriem, kas ietekmē traumatismu ziemā
Kāpēc, teiksim, Skandināvijas valstīs gadās mazāk traumu nekā pie mums? Pavisam vienkārši – viņi ir piedomājuši par profilaktiskajiem pasākumiem un izglīto cilvēkus par iespējām izvairīties no katrai sezonai raksturīgajām traumām, atgādinot par svarīgākajiem faktoriem, kas var pasargāt no traumas.
- Pirmkārt, tā ir vide vai virsma, pa kuru staigājam. Slidenie ceļi, kāpnes, taciņas ziemā un to pretslīdes apstrāde.
- Otrkārt, cilvēka fiziskā sagatavotība, vecums un prasme krist.
- Treškārt, aizsarglīdzekļi – atbilstoši apavi, pretslīdes zoles ar radzēm, triecienus absorbējošs apģērbs utt.
- Ceturtkārt, sabiedrības izglītības līmenis, vēlme un iespējas uzlabot pirmos trīs faktorus, samazināt traumatismu.
Ja trauma notikusi
Jebkurai traumai, kas atgadījusies, nepieciešama diagnostika, un to var veikt vienīgi specializētā palīdzības punktā, kur ir pietiekams apmācīta personāla un tehnoloģiskais nodrošinājums.
Jāuzslavē mūsu Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests, kas profesionāli sniedz pirmo palīdzību, adekvāti atsāpina, veic transporta imobilizāciju un nogādā pacientu specializētajos centros, lai veiktu nepieciešamo diagnostiku un sniegtu turpmāko ārstēšanu.
Analizējot Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumpunkta un uzņemšanas nodaļas pacientu datus, nav tādas dienas, kad pie mums vērstos mazāk nekā 50 ambulatoro pacientu, proti, to, kas atnāk, saņem palīdzību un tajā pašā dienā dodas mājup. Slidenā laikā šis skaitlis pieaug līdz simtam.
Jāpiebilst, ka šādās dienās iespēju robežās cenšamies piesaistīt palīgspēkus. Taču veicamās darbības paliek nemainīgas – ar katru ir jāaprunājas, daudziem ir jāveic rentgenizmeklējums, visiem jāaizpilda dokumentācija ar ārstēšanas ieteikumiem. Tāpēc pieaug laiks, kas pacientam jāpavada traumpunktā.
Raksta turpinājumu par konservatīvo ārstēšanu traumu gadījumos, locītavu endoprotezēšanu un par lūzuma ārstēšanu, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada februāra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
