Nikotīns un grūtniece

Lai gan visi it kā zina par nikotīna negatīvo ietekmi uz augli un jaundzimušo, joprojām daudzas sievietes izvēlas turpināt smēķēt grūtniecības laikā un pēc dzemdībām. Statistikas dati liecina, ka smēķē vidēji 15–25% grūtnieču un 45% tēvu laikā, kad gaidāma bērniņa piedzimšana.

Smēķēšana ir saistīta ar negatīvu augļa attīstības un dzemdību iznākumu. Liels skaits pētījumu apstiprina nikotīna negatīvo ietekmi uz augli un jaundzimušo:

-      palielina augļa saslimšanas un nāves iespēju (nedzīvi dzimuši jaundzimušie) – 5–7%;

-      priekšlaicīgas dzemdības smēķējošām mātēm – 5–8%;

-      samazināts dzimšanas svars (augļa augšanas aizture) – 13–19%;

-      pēkšņā nāves sindroma attīstība jaundzimušajam – 23–34%;

-      ar grūtniecību saistīti sarežģījumi: neauglība, ārpusdzemdes grūtniecība, agrīna grūtniecības pārtraukšanās, placentas priekšlaicīga atslāņošanās, placentas priekšguļa;

-      hipoksiski un išēmiski smadzeņu bojājumi auglim (skābekļa trūkuma dēļ);

-      bērna garīgās attīstības traucējumi (dažādas pakāpes);

-      bērnu un pusaudžu uzvedības traucējumi – uzmanības deficīta sindroms.

Neauglība smēķēšanas dēļ ir pierādīta līdz pat 13% gadījumu, ko skaidro ar tabakas dūmos esošo ķīmisko vielu iedarbību uz dzimumšūnu veidošanos un attīstību – gametoģenēzi. Izmantojot mākslīgo apaugļošanu, konstatēts, ka grūtniecība biežāk neiestājas smēķējošām sievietēm salīdzinājumā ar nesmēķētājām.

Pierādīts, ka bērnam ir mazāks dzimšanas svars (īpaši, ja māte smēķē grūtniecības III trimestrī) smēķējošām grūtniecēm (13–19%), turklāt dzimšanas svara samazināšanās ir tieši proporcionāla izsmēķēto cigarešu skaitam.

Grūtniecības neizdošanās ir tiešas sekas smēķēšanai. Pierādīts, ka augļa agrīnas bojāejas risks pieaug par 1% ar katru izsmēķēto cigareti dienā.

Lai arī agrāk domāja, ka smēķēšana nepalielina risku bērnam piedzimt nedzīvam pēc 28. grūtniecības nedēļas, tomēr izdevies pierādīt, ka risks pieaug par 1,2–1,4 reizēm.

Priekšlaikus noplūdušus augļa ūdeņus reģistrē līdz pat 4,2 reizēm vairāk smēķējošām grūtniecēm.

Placentas priekšguļu un placentas atslāņošanos novēro par 1,4–2,5 reizēm biežāk, ja grūtniece smēķē.

Smēķēšana grūtniecības laikā

Lai arī grūtniecības iestāšanās motivē lielu daļu grūtnieču pārtraukt smēķēt, tomēr daļa māmiņu atsāk smēķēt uzreiz pēc dzemdībām. Latvijā smēķē aptuveni 10% grūtnieču. Ir pierādīta korelācija starp smēķēšanu grūtniecības laikā un smēķēšanu kopš agras jaunības, nereģistrētu laulību un zemāku sociāli ekonomisko statusu.

Smēķēšanas atmešanas veicināšanai iespējams izmantot nikotīna aizstājterapiju, kas samazina smēķēšanu 1,5–2 reizes vai pat to aizstāj. Nikotīna aizstājterapijas galvenais mērķis ir iedarboties uz nikotīna receptoriem smadzeņu centros, lai izdalītu dopamīnu smadzeņu kodolā (nucleus accumbens), kam ir galvenā loma atalgojuma sistēmā un atkarības attīstībā.

Klīniskajā praksē grūtniecēm iesaka vispār izvairīties no nikotīna iedarbības. Taču ir pierādīts, ka nikotīna aizstājterapija ir drošāka nekā smēķēšana.

Tā kā pēdējos gados ir uzlabojušās zināšanas par smēķēšanas kaitīgo ietekmi grūtniecības laikā, grūtnieces mēģina izmantot alternatīvas metodes – košļājamo, inhalējamo tabaku u.c. Piemēram, Indijā sievietes izmanto alternatīvos tabakas produktus līdz pat 95% no kopējā tabakas patēriņa. 

Ir vairāki nikotīna iedarbības mehānismi:

·          nikotīna ietekme uz embrija smadzeņu un vispārējo attīstību;

·          epizodiska hipoksija – išēmija, toksisko produktu iedarbība;

·          apetītes samazināšanās grūtniecei (anoreksinogēnais iedarbības veids).

Farmakoloģiskā nikotīna ietekme

Smēķēšanas kaitīgo ietekmi grūti precīzi izskaidrot, jo cigarešu dūmi satur tūkstošiem bioloģiski aktīvu savienojumu, no kuriem daži zināmi kā augļa toksīni, piemēram, oglekļa monoksīds (CO), metāli un nikotīns. Vairāk nekā 2500 toksīnu pierādīti cigaretēs, kā amonijs, ūdeņraža cianīds, vinila hlorīds, NO u.c. Tabakas dūmos atrodami vairāk nekā 4000 ķīmisku savienojumu, kas caur filtru nonāk augšējos elpceļos.

Smēķēšanas ietekme ir multifaktoriāla, ieskaitot netiešos faktorus:

– apetītes trūkums sakarā ar nikotīna anoreksinogēno efektu;

-      oglekļa monoksīda saistīšanās;

-      asins apgādes samazināšanās placentā sakarā ar palielināto kateholamīnu līmeni mātes asinīs, nikotīna asinsvadus sašaurinošās ietekmes dēļ virsnierēs un nervu šūnās;

-      tieša saistīšanās ar nikotīna acetilholīnerģiskiem receptoriem (nAChR), kas jau agrīni atrodami embrija smadzenēs un sāk savu neatgriezenisko ietekmi.

Cigarešu dūmu pH nosaka to, ka nikotīns nelielā daudzumā uzsūcas mutes gļotādā, bet ļoti strauji tiek absorbēts, sasniedzot alveolas mazajos elpceļos. Rezultātā ļoti strauji pieaug nikotīna koncentrācija asinīs. Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" jūnija numurā.