Nevesels mutes dobums ietekmē visu organismu
Māra Valdmane, zobārste, Dr. Apines zobārstniecības klīnika www.apinesklinika.lv
Mute ir mūsu ķermeņa spogulis. Rūpes par mutes dobumu ir rūpes par vispārējo veselību. Nesakopta, netīra mute, kurā trūkst zobu, ne vien izskatās neglīti, bet var atstāt arī nevēlamas sekas visam organismam. Bojāti zobi un iekaisušas smaganas ir nozīmīgs infekcijas perēklis mūsu organismā.
Mutes dobums sākas ar lūpām un vaigiem, kas kopā ar zobu ārējo virsmu veido mutes priekštelpu. Zobi atrodas divos alveolāros lokus – augšējā un apakšējā, tie mutes dobumu ieskauj no priekšpuses un sāniem. Alveolārie loki ir nosegti ar gļotādu, ko mēs pazīstam kā smaganas. Mutes dobuma augšējo virsmu veido cietās aukslējas, kas uz mugurpusi pāriet mīkstajā aukslējā – uvulā un mandelēs. Mutes dobuma apakšējo virsmu veido mēle un mutes dobuma pamatne.
Mutes dobums un tā struktūras veido multifunkcionālu kompleksu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu labu dzīves kvalitāti. Pirmkārt, mutes dobums ir gremošanas sistēmas pirmais posms. Ar zobiem mēs sakožam un košļājam barību, sasaistot to ar siekalām, veidojas kumoss, ko ar mēles palīdzību novadām tālākā gremošanas sistēmas ceļā. Mēle palīdz sajust garšas, struktūru, kā arī tajā atrodas sensori, kas reaģē uz indīgām vai nevēlamām vielām. Protams, svarīgi pieminēt arī dzeršanas funkciju. Otrkārt, mutes dobums mums ir kā sekundāras elpošanas avots. Ar to mēs ne vien varam ieelpot un izelpot, bet arī veidot skaņas, runāt un dziedāt. Treškārt, liela nozīme mutei ir sociālai mijiedarbībai – ar muti veido sejas izteiksmes, smaidu, kā arī skūpstās.
Mutes dobuma higiēna ir ikdienas rūpes par zobu un gļotādu tīrību. Mutes dobuma higiēna iekļauj sevī zobu un smaganu tīrīšanu ar zobu birsti un pastu vismaz divreiz dienā un zobu diegošanu ar speciālu zobu dienu vismaz vienreiz dienā. Pilnīgai mutes dobuma veselībai jāapmeklē mutes dobuma higiēnists divreiz gadā, kā arī jāveic zobu pārbaude reizi gadā.
Ja šīs lietas netiek darītas ikdienā, mutes dobums tiek pakļauts smaganu iekaisumam un zobu bojājumiem. Uz zobiem akumulējas pārtika, ko dienā apēdam, kas kopā ar siekalām un baktērijām mutes dobumā veido zobu aplikumu. Aplikums veidojas piesmaganu robežā, starpzobu spraugās, kā arī zoba fisūrās zoba kožamajās virsmās. Aplikumā esošās baktērijas pārtiek no ogļhidrātiem (cukura), kā rezultātā tās veido skābi. Skābe ilgstoši atrodoties uz zoba virsmas, veido zoba bojājumu – kariesu. Zobs ir bojāts, tas ir jālabo.
Aplikums ir mīksts slānis uz zoba virsmas, ko ir iespējams notīrīt ar zobu birsti. Taču ilgstoši nenotīrīts, tas mineralizējas un veidojas zobakmens. Zobakmens ir ciets slānis uz zoba virsmas, ko iespējams noņemt ar speciālu instrumentu – skeileri – zobārsta kabinetā. Zobakmens, tāpat kā aplikums, galvenokārt uzkrājas piesmaganu robežā un starpzobu spraugās. Tajā esošās baktērijas ne vien izraisa zobu bojājumus, bet arī smaganu slimības. Vieglākā smaganu slimība ir gingivīts – smaganu iekaisums, kura pazīmes ir sarkanīga smagana, kas viegli asiņo, arī pavisam maigi tīrot zobus. Dažreiz smaganas mēdz būt tumši sarkanas vai pat violetas, jutīgas, pietūkušas, kā arī mēdz novērot sliktu elpu. Gingivītu iespējams ārstēt, apmeklējot profesionālu zobu higiēnistu, kā arī uzturot labi mutes dobuma higiēnu.
Ja gingivīts netiek ārstēts, attīstās periodontīts. Periodontīts ir iekaisums slimība, kas skar ap zobu esošos saistaudus un kaulu, kas balsta zobu. Primārās pazīmes ir sarkana smagana ap zobu, bieži ir arī redzams zobakmens, pastāvīgi novērojama nepatīkama smaka. Pamazām smagana atkāpjas no zoba, sāk atsegties zoba sakne. Baktēriju toksīniem no zobakmens tiekot arvien dziļāk audos, noārdās audi ap zobiem un veidojas tā sauktās periodonta kabatas. Ja periodonta kabatas netiek ārstētas, tās kļūst arvien dziļākas, līdz zobs kļūst kustīgs. Ja šī slimība netiek ārstēta, zobs tiek zaudēts.
Periodontītu iespējams ārstēt pie zobārsta – periodontologa. Nepieciešama intensīva terapija, specializētu medikamentu lietošanu un neatlaidīga laba mutes dobuma higiēna.
Mutes dobuma higiēnu ietekmē saspiests zobu stāvoklis, breketes, samazināta siekalu plūsma, esoši kariozi bojājumi, nekvalitatīvas restaurācijas ar pārkarēm vai negludu virsmu, smēķēšana un košļājamā tabaka.
Arī ikdienas uzturam ir liela nozīme aplikuma un kariesa veidošanās procesā. Lipīgi produkti, kā cepumi, īrisa tipa konfektes, karameles, īpaši viegli aplīp ap zobu virsmām, veidojot aplikumu. Arī saldināti gāzēti dzērieni, augļu sulas un cukuroti dzērieni palielina smaganu un zobu bojājumu risku. Sabalansēts uzturs ne vien ir nepieciešams organisma vispārējai veselībai, bet arī mutes dobuma veselībai. Lai izvairītos no mutes dobuma slimībām, jālieto uzturā svaigi dārzeņi un augļi, jāēd noteiktās maltītēs, nedrīkst našķēties ar saldumiem starp ēdienreizēm, jādzer pietiekams daudzums tīra ūdens, jāizvairās lietot uzturā skābus produktus, piemēram, citronūdeni vai vīnu.
Taču nepietiekama mutes dobuma higiēna izraisa ne vien lokālu saslimšanu, bet arī ietekmē vispārēja organisma veselību. Minēšu dažus piemērus, kā nevesels mutes dobums atstāj iespaidu uz mūsu organismu.
Sliktas mutes dobuma higiēnas dēļ veidojas bojājumi zobos, kas ilgākā laika posmā noved pie zobu zuduma. Trūkstošu zobu dēļ barība tiek sliktāk sakošļāta, kā arī nevilšus tiek izvēlēti produkti, kas ir vieglāk sakošļājami. Diemžēl tie ir pārsvarā neveselīgi produkti vai produkti, kas veicina aptaukošanos, kura, savukārt, noved pie sirds un asinsvadu slimībām. Nepietiekams uzturs novājina imūnsistēmu, un tas izraisa vispārēju saslimšanu.
Hroniskas smaganu iekaisuma slimības, kā gingivīts un periodontīts, var būt papildu faktors, kas veicina kardiovaskulāras slimības, kā aterosklerozi un miokarda infarktu. Šīs slimības rodas ģenētisku (vecums, taukvielu metabolisma īpatnības, palielināts ķermeņa masas indekss, diabēts u.c.) un ārējo faktoru (sociāli ekonomiskais stāvoklis, stresa daudzums, uzturs, medikamentu lietošana, smēķēšana, hroniskas slimības) mijiedarbības dēļ.
Hroniski mutes dobuma audu iekaisumi var veicināt respiratoru slimību attīstību. Ja netiek kopts mutes dobums, tādas slimības kā pneimonija var attīstīties ar smagākām sekām nekā cilvēkiem ar labu mutes dobuma higiēnu.
Nemitīga baktēriju atrašanās mutes dobumā var izraisīt vai saasināt gremošanas sistēmas slimības.
Grūtnieces un sievietes, kas lieto pretapaugļošanās līdzekļus, arī var tikt pakļautas palielinātam smaganu saslimšanas riskam. Hormonu līmeņa pārmaiņas var radīt smaganu iekaisumu, pat nepalielinoties aplikuma daudzumam uz zobiem, tāpēc ir īpaši rūpīgi jārūpējas par mutes dobuma veselību.
Arī diabēta slimniekiem periodontīts ir bieži sastopama slimība. Ja tas netiek ārstēts, tas var saasināt diabēta slimības gaitu.
Labas mutes dobuma higiēnas rezultāts ir tīri zobi, kas izskatās labi un liek justies labi. Zobiem nav aplikuma, smaganas ir viegli rozā, neasiņo un nav jutīgas, nav sūdzību par sliktu elpu. Ar veseliem zobiem ir iespējams kvalitatīvi ēst un komunicēt.
Pareiza zobu un smagana kopšana ar ikdienas zobu tīrīšanu un diegošanu aizsargās mutes dobumu jau laikus no iekaisuma slimībām, kas ir daudz nesāpīgāk, lētāk un aiztaupa ārstēšanas procesu. Svarīgi notīrīt katru zoba virsmu ar vertikālām kustībām, kā arī iztīrīt starpzobu virsmas ar zobu diegu. Pēc zobu tīrīšanas svarīgi ir notīrīt arī mēli, jo tā uzkrāj savā virsmā kā aplikumu, tā baktērijas. Pareiza un rūpīga mutes dobuma higiēna nodrošina pilnīgu aizsardzību pret zobu un smaganu bojājumiem.
Pamatnoteikumi veselam mutes dobumam:
- zobu tīrīšana vismaz divreiz dienā;
- zobu diegošana vismaz vienreiz dienā;
- papildu fluora līdzekļu lietošana, ja ir augsts kariesa risks;
- sabalansēta uztura lietošana ikdienā;
- pietiekama ūdens daudzuma uzņemšana;
- nenašķēšanās starp ēdienreizēm;
- pēc iespējas vairāk svaigu augļu un dārzeņu lietošana uzturā;
- nesmēķēšana;
- profesionāla mutes dobuma higiēna pie higiēnista divreiz gadā.
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2015. gada novembra numurā!
