Nepielūdzami pietuvojusies gripas sezona

Drudzis, lauzoša sajūta kaulos, galvassāpes un sauss, kairinošs klepus, kas cilvēku pārsteidz negaidot, – šīs visas ir mums tik labi zināmās gripas pazīmes. Sākoties decembrim, nepielūdzami pietuvojusies arī gripas aktīvā sezona, kas, pēc statistikas datiem, ik gadu sev līdzi nes ne vienu vien upuri. Plašāk par šīs slimības aktualitāti stāsta infektologs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, Latvijas Universitātes profesors UGA DUMPIS.

Gripa ir vīrusa izraisīta, akūta un lipīga augšējo elpceļu infekcija. Katru gadu tā pasaulē izplatās epidēmiju veidā, un viena šāda epidēmija ilgst 8–10 nedēļas. Parasti saslimstības pacēlums iezīmējas decembra beigās, un saslimšanas gadījumu skaits sarūk aprīlī. “Mēdz būt sezonas, kad gripa ir nopietnāka, un arī tādas, kad cilvēki pārsvarā slimo vieglākās formās – tas atkarīgs no vīrusa sastāva, kurš katru gadu ir mainīgs,” akcentē profesors Uga Dumpis.

Saasinās esošās kaites

Par spīti nemitīgajiem centieniem saslimstību ar gripu ierobežot, Latvijā katru gadu tiek reģistrēti vairāki ar gripu saistīti nāves gadījumi (pagājušajā gadā – 39). “Pie mums nepamatoti valda uzskats, ka gripa ir parasta slimība, kura pāriet, neatstājot sekas, taču, ja mēs paraugāmies uz Latvijas iedzīvotāju kopējās mirstības līkni – tā (īpaši gados vecāku cilvēku vidū) būtiski pieaug tieši gripas sezonas maksimuma laikā. Lielākoties šie cilvēki nenonāk slimnīcā un nemirst dēļ paaugstinātas temperatūras un sausa klepus, bet gan tāpēc, ka gripas vīrusa izpausmes un radītā iekaisuma reakcija saasina viņu jau esošās slimības. Gripa provocē infarkta un insulta rašanos, bronhiālās astmas lēkmju paasināšanos, hronisku sirds un plaušu slimību pasliktināšanos, kā arī var novest pie cukura diabēta dekompensācijas. Šie iemesli diemžēl ir galvenie, kādēļ pacients nonāk slimnīcā un nereti no gripas radītajām komplikācijām mirst.” Pamatojot sacīto – P. Stradiņa slimnīcā vairākums pacientu, kuri miruši no gripas, tikuši stacionēti dažādās nodaļās ar atšķirīgām pamatslimībām.

Vairākas riska grupas

“Diemžēl Latvijā joprojām nav izdevies cilvēkus pārliecināt, ka pret gripu jāizturas nopietni. Ir tikai divas Eiropas Savienības valstis – Latvija un Igaunija –, kurās joprojām valda diezgan vieglprātīga attieksme pret gripu, kas galvenokārt izpaužas tā, ka minēto valstu iedzīvotāji praktiski nevakcinējas pret gripas vīrusu.

Vakcinācija ir labākais veids, kā sevi pasargāt no šīs slimības. Un tā jāveic katru gadu, jo gripas vīruss mainās. Optimāli vakcīna sargā līdz 6 mēnešus ilgi, un, lai gan novembra beigas, decembra sākums ir pats labākais laiks, kad vakcinēties, to var darīt arī vēlāk,” uzsver infektologs un atzīmē, ka vakcinācijai būtu jābūt obligātai cilvēkiem virs 65 gadu vecuma, kā arī pacientiem ar hroniskām plaušu, sirds, nieru un vielmaiņas slimībām, kā arī pacientiem ar imūno deficītu vai imūnsupresijas laikā.

Būtiski, ka saskaņā ar Kompensējamo zāļu sarakstu noteiktām iedzīvotāju grupām valsts 50 procentu apmērā kompensē vakcināciju pret gripu, tostarp jau minētajām riska grupām, kā arī bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri ilgstoši saņem terapiju ar acetilsalicilskābi, kā arī grūtniecēm.

“Daudzviet pasaulē valstis īpaši rūpējas, lai šie pacienti tiktu vakcinēti. Piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā apmēram 75 procenti riskā grupā iekļauto cilvēku ir saņēmuši vakcīnu. Salīdzinājumam – Latvijā šis skaits ir aptuveni divi procenti. Mēs kaut kādā neizskaidrojamā veidā nespējam izpildīt Eiropas un pasaules rekomendācijas. Kāpēc tas tā ir – varētu būt īpašas sarunas vērts. Viens no iemesliem, iespējams, ir daļas no medicīnas sabiedrības noraidošā attieksme pret gripas vakcināciju. Likumsakarīgi šī attieksme ir pārgājusi arī uz pacientiem. Lai gan var teikt arī otrādi – tā kā pacienti ir negatīvi noskaņoti, ārsti ar šo savu ieteikumu virsū nebāžas, jo negrib zaudēt savu reputāciju pacienta acīs.”

Vienīgais efektīvais ceļš

Tādās valstīs kā ASV, Lielbritānija un citviet pasaulē speciālisti veikt pretgripas vakcināciju iesaka pilnīgi visiem cilvēkiem, sevišķi bērniem un skolēniem, jo tādā veidā tiek ierobežota slimības izplatība.

Piemēram, reāla situācija – mājās dzīvo pacients pēc nieru transplantācijas (viņa vakcinācijai ir zema efektivitāte), un ģimenes locekļi, kuri viņu aprūpē, visi ir vakcinējušies. Šajā gadījumā viņam būs grūti saslimt, jo vakcinētie apkārtējie cilvēki gripas vīrusa cirkulāciju samazina.

“Vakcinēties var visi cilvēki, kuri to vēlas, un tas ievērojami samazinās saslimšanas iespēju. Ne velti daudzviet ārvalstīs aptiekās vai pat veikalos var redzēt gripas vakcīnas reklāmu ar tās cenu. To tur var ievadīt arī uz vietas. Vakcīnas cena Latvijā nav nemaz tik augsta – aptuveni seši eiro ar visu komercpielikumu. Riska grupas pacientiem no savas kabatas jāmaksā puse no vakcīnas cenas, tātad aptuveni trīs eiro. Zinot, ka pie mums cilvēki bieži tērē naudu dažādām nevajadzīgām zālēm, šie daži eiro nešķiet īpaši iespaidīga summa. Turklāt cilvēks, būdams vesels, nav spiests kavēt darbu un zaudēt atalgojumu.

Ir zināmi pat daži uzņēmumi, kas saviem darbiniekiem apmaksā vakcināciju pret gripu. Latvijā tādu nav daudz, taču citās valstīs drīzāk mazāk ir uzņēmumu, kuros darbinieki nav saņēmuši vakcīnu, jo veikt vakcināciju ir izdevīgi ne vien darbiniekam, bet arī darba devējam – cilvēki strādā produktīvi, neņem slimības lapas un nerada problēmas, liekot meklēt aizvietotājus.”

Vairākkārt atgādinot, ka vakcinācija pret gripu ir vienīgais efektīvais veids, kā samazināt gripas izplatību un slimības sarežģījumus, profesors Uga Dumpis uzsver, ka komplikācijas no vakcīnas, piemēram, nopietna alerģiska reakcija, ir vienā gadījumā uz miljonu iedzīvotāju. Biežākas ir lokālas reakcijas – sāpes vai pietūkums, varbūt neliela temperatūra vakcinācijas dienā, taču tas nav nekas bīstams.

“Tiem, kuri apgalvo, ka ir vakcinējušies un no vakcīnas saslimst, absolūti nav taisnība, jo gripas vakcīnā nav pilnīgi nekā tāda, kas varētu izraisīt slimību. Tās sastāvā ir vienīgi niecīga daļiņa no gripas vīrusa. Galvenā problēma ir tajā, ka šajā gadalaikā apkārt klejo ārkārtīgi daudz citu vīrusu infekciju. Gripas vakcīna nekādā veidā nepasargā no inficēšanās ar adenovīrusu, respiratoro sincitiālo vīrusu un citiem – tā vispār nepasargā no saaukstēšanās. Cilvēki ir pieraduši ar jēdzienu gripa apzīmēt iesnas, klepu un sāpošu kaklu, kas pat nav raksturīgi saslimšanai ar gripu. Jāsaprot, ka ne visas saaukstēšanās slimības ir uzskatāmas par gripu – gripa ir tikai viena no tām, taču pati nopietnākā.”

Mediķi rāda piemēru

Pēdējos gados ir noskaidrots, ka liela daļa ar gripu saslimušo šo vīrusu iegūst, ārstējoties slimnīcā. Iestājas, piemēram, ar infarktu, bet tam pievienojas gripa. Jāsaprot, ka slimnīca ir vieta, kur vienkopus uzturas daudz cilvēku – vairāki pacienti atrodas vienā palātā, medicīnas personāls pārvietojas no vienas telpas uz citu, pacienti staigā apkārt, kontaktē savā starpā... “Aptuveni trešā daļa no tiem, kam mūsu slimnīcā pagājušajā gadā diagnosticēta gripa, inficējušies tieši stacionārā. Svarīgi tas, ka, cilvēkam nonākot slimnīcā smagā stāvoklī jebkāda iemesla dēļ, gripa šo stāvokli tikai un vienīgi pasliktina. Lūk, arī atbilde, kāpēc šajā pacientu grupā ir augsta mirstība. Kā ar to cīnīties? Pirmām kārtām vakcinējot medicīnas personālu (jo gripas slimnieks ir lipīgs 24 stundas, pirms viņam parādījušies klīniskie simptomi). Stradiņa slimnīcā šogad esam sākuši vakcinācijas kampaņu – vakcinējot kolēģus bez maksas, mēģinām palielināt savu vakcinācijas aptveri. Starptautiskās rekomendācijās ir norādīts, ka vakcinētiem jābūt vismaz 50 procentiem (daudzās valstīs – 75 procentiem) no medicīniskā personāla. Diez vai mēs to sasniegsim jau šogad, taču noteikti pie tā strādāsim.”

Pirms operācijām – obligāti

“Neatkarīgi no tā, vai personāls ir vakcinēts, mēs vēlamies, lai arī pacienti, kuri zina, ka gripas sezonas laikā būs jāierodas slimnīcā uz operāciju vai kādu citu invazīvu manipulāciju, būtu vakcinēti. Gripas vīruss darbojas kā imūnsistēmas nomācējs un var ietekmēt pēcoperācijas brūces dzīšanu, palielinot strutainu infekciju risku. Ja cilvēks pret gripu vakcinējies, optimāli to darīt būtu desmit dienas pirms iestāšanās stacionārā, taču, ja vakcīna tiek veikta dienu pirms operācijas, arī tas ir labāk nekā nevakcinēties nemaz.”

Jāzina, ka no vakcīnas nekāda kaitīguma nav. P. Stradiņa slimnīcā vakcinēti tikuši pat sirds ķirurģijas pacienti, jau iestājušies slimnīcā, jo viņu paredzamais stacionēšanās laiks ir ilgs, un nav pieļaujama papildu inficēšanās. Pirmās dienas pēc vakcīnas saņemšanas šie pacienti ir neaizsargāti, taču vēlāk aizsardzība izveidojas.

Jāpiebilst, ka gados veciem un novājinātiem cilvēkiem vakcīnas efektivitāte nav tik augsta kā jauniem un veseliem cilvēkiem, tomēr, ja vakcinēts cilvēks saslimst ar gripu, viņam slimības gaita parasti ir labvēlīgāka un īsāka, retāk pievienojas komplikācijas.

“Kamēr strādāju šajā slimnīcā, neesmu redzējis nevienu vakcinētu pacientu, kuri būtu miris no gripas. Neatkarīgi no vecuma. Toties vieglas formas gripu vakcinētam pacientam esmu redzējis, tātad šī it kā nepilnīgā aizsardzība jāinterpretē uzmanīgi, jo arī tie, kas vieglā formā saslimst, ir aizsargāti no smagas slimības,” uzsver infektologs U. Dumpis.

Aizsardzības pasākumi

Gripas vīrusa profilaksē ierindojama arī virkne nespecifisku aizsardzības pasākumu, ko īstenot ir pa spēkam jebkuram. Profesors U. Dumpis atzīst, ka vīrusu un infekcijas slimību sezonas laikā par labu nāks gan fitoncīdiem bagāto ķiploku un sīpolu, gan citu dārzeņu pastiprināta lietošana uzturā, kā arī regulāra telpu vēdināšana un gaisa mitrināšana (jo vīrusiem nepatīk mitras gļotādas).

“Nevajadzētu uzturēties pārkarsētās telpās, kā arī strauji mainīt apkārtējās vides temperatūru. Temperatūras maiņa būtiski palielina saslimšanas risku – piemēram, jaunietis sakarst naktsklubā un iziet ārā uzpīpēt vai sasportojas, sasvīst un strauji atdziest. Tāpat imunitāti samazina slikts miegs, pārstrādāšanās, ilgstošs stress un D vitamīna nepietiekams daudzums organismā. Turklāt šie visi faktori ir nevis izrunāti tautā, bet gan zinātniski pierādīti – ne velti, teiksim, bērniem ziemā rekomendē dzert zivju eļļu, stiprinot imunitāti. Ne mazāk svarīga ir uzturēšanās svaigā gaisā – kaut vai ziemā, slēpojot uz kalna, dažas minūtes nonākt saules staros – un pilnvērtīgs uzturs. Protams, visefektīvākais aizsardzības pasākums būtu gripas sezonas laikā neiet laukā no mājas... taču šķiet, ka šis variants nav rekomendācijas vērts.”

Kā principā veiksmīgu un vienkāršu paņēmienu, lai izvairītos no gripas, infektologs min Āzijas tūristu piemēru, ikreiz izejot sabiedrībā, uzvilkt elpceļu aizsargmasku.

Un, visbeidzot, nedrīkst aizmirst par roku mazgāšanu vai dezinfekciju ar spirtu saturošiem šķīdumiem – tātad, atnākot mājās vienmēr rūpīgi jānomazgā rokas, jo vīruss var būt jebkur – uz durvju rokturiem, trolejbusā... Neievērojot personisko higiēnu, nav pat vajadzīgs, lai inficēts cilvēks uzklepo vai uzšķauda.

Profilaktiskiem medikamentiem – nē!

Ir cilvēki, kuri, tuvojoties gripas sezonai un baidoties saslimt, dzer, piemēram, oseltamivīru vai rimantadīnu, taču jāzina, ka lietot pretvīrusu preparātus profilaktiski nav īsti prātīgi. Dzerot oseltamivīru, cilvēks, visdrīzāk, saslims vieglākā formā un staigās apkārt, inficējot citus. Sabiedrība no šāda rezultāta neiegūs nekādu labumu, un arī pacients būs lieki iztērējis četrkārt lielāku naudas summu, nekā izmaksātu vakcīna (minētais medikaments maksā ap 20 eiro).

“Ļoti gribētu uzsvērt, ka praktiski visi cirkulējošie gripas vīrusi, kas pie mums parādījušies pēdējo 6–7 epidēmiju laikā, ir nejutīgi pret tautā iecienīto pretgripas līdzekli rimantadīnu,” akcentē profesors Uga Dumpis. Protams, nav iespējams paredzēt, kāda jutība pret medikamentiem būs nākamās epidēmijas izraisītājam.

Gripas profilakses sakarā jāatceras arī tas, ka sīrupi un citi bezrecepšu preparāti nebūs efektīvi, jo pēc būtības šie līdzekļi ir tā sauktie antipirētiķi, kas nevis ārstē gripu vai pasargā no gripas vīrusa, bet gan veiksmīgākajā situācijā atvieglo slimības simptomus. Tātad tas viss iznāk vienīgi lieka naudas tērēšana.

Vēl būtiski, ka profilaktiska oseltamavīra vai rimantadīna lietošana ir galvenais vaininieks, kas ierosina vīrusu mutāciju rašanos un līdz ar to arī rezistences veidošanos. Piemēram, rimantadīna rezistence ir veidojusies tāpēc, ka tam radniecisku vielu amantadīnu plaši lieto Āzijā vistkopībā. Vistas slimo ar tiem pašiem gripas vīrusiem, no kuriem vēlāk izveidojas cilvēka epidēmiskie vīrusa celmi

Jāsazinās telefoniski

Aplēses liecina, ka gripu sezonas laikā pārslimo ceturtā daļa cilvēku, tātad nevar apgalvot, ka gluži katrs, kurš nav vakcinējies, noteikti saslims. Pirmās pazīmes, kas liecina par saslimšanu ar gripu, parādās divu līdz trīs dienu laikā pēc inficēšanās (retākos gadījumos jau pēc diennakts vai arī pēc nedēļas). Rodoties aizdomām par iespējamu slimības attīstību, nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. “Šādā reizē nevajadzētu skriet uz ārsta praksi vai uzņemšanas nodaļu, pa ceļam inficējot arī citus, bet gan, konstatējot augstu temperatūru, palikt mājās un konsultēties ar ārstu telefoniski. Parasti ģimenes ārsti ir viegli sazvanāmi, un viņi varēs attālināti novērtēt situāciju, informējot pacientu, kā rīkoties. Turklāt tieši ģimenes ārsts vislabāk zina, vai konkrētajam pacientam ir kādi riska faktori saslimšanai, un tas nav mazsvarīgi.”

Pēc iespējas ātrāk

Gripas ārstēšanu ar oseltamivīru, ko pazīstam ar nosaukumu Tamiflu, vēlams sākt pēc iespējas ātrāk, jo šis medikaments ir efektīvs tikai pirmajās divās dienās pēc simptomu parādīšanās. Līdz ar to augstas temperatūras gadījumā nav vēlams gaidīt un cerēt, ka varbūt pāries, bet gan laikus sazināties ar ārstu.

Papildus medikamentozai terapijai ar gripu vai jebkuru citu vīrusa izraisītu infekciju saslimušam cilvēkam jādzer daudz šķidruma. Augstu temperatūru par kādu grādu samazināt iespējams ar paracetamolu, tomēr ideālā variantā slimniekam pašam nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos. “Bieži vien nākas saskarties ar pacientiem, kuri ir nonākuši slimnīcā smagā stāvoklī ar plaušu karsoni, jo ārstējušies paši, lietojot ibuprofēnu, paracetamolu un citas zāles.”

Antibiotikas – tikai tad, ja ir komplikācijas

Lai gan sabiedrībā nereti uzskata, ka gripa jāārstē ar antibiotikām, tā nebūt nav. Gripas pacientiem antibiotikas jālieto vienīgi tad, ja papildus vīrusa izraisītajai infekcijai parādījušās bakteriālas komplikācijas. “Visbiežāk šādas komplikācijas ir plaušu karsonis vai pēkšņa hroniskas urīnceļu infekcijas aktivizēšanās gripas izraisītās imūnsupresijas dēļ. Parasti gripas slimnieka stāvoklis it kā uzlabojas, bet kādā 5.–7. dienā rodas jauns slimības vilnis, pēc kura kļūst vēl sliktāk. Tas var liecināt par bakteriālas infekcijas pievienošanos, kuras ārstēšanai pacientam parasti jālieto antibiotikas. Šādās situācijās vēlams par simptomu attīstību informēt ģimenes ārstu,” nobeigumā rosina profesors Uga Dumpis.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!