Nataļja Kurjāne, Zane Lucāne: Kas jāzina par imunitāti, gatavojoties ziemai

Imunitāte ir organisma aizsardzības veids pret infekcijām. Tomēr tā nav vienīgā imūnsistēmas funkcija. Imūnsistēma nepieciešama arī pārāk aktīvas imūnās atbildes regulēšanā autoimūno slimību gadījumā (slimības, kad paša organisma imūnsistēma bojā savus audus vai šūnas), kā arī, lai atpazītu un iznīcinātu ļaundabīgās šūnas, kas veidojas mūsu organismā.

Imūnsistēma ir sarežģīts orgānu, šūnu un olbaltumvielu tīkls. Svarīgākās imūnsistēmas šūnas ir dažādi balto asins šūnu jeb leikocītu veidi. Piemēram, makrofāgi, kas grieķu valodā nozīmē "liels ēdājs", ir ieguvuši nosaukumu, pateicoties spējai “norīt” un noārdīt baktērijas, kā arī makrofāgi (un īpašs to veids – dendrītiskās šūnas) var informēt citas imūnās šūnas par infekcijas izraisītāju klātbūtni. Arī neitrofīli, daudzskaitlīgākā imūnsistēmas šūna, var fagocitozēt jeb "norīt" baktērijas. Bazofīli un eozinofīli ir svarīgi organisma aizsardzībai pret parazītiem. Tie ir iesaistīti arī alerģiskajās reakcijās. Savukārt citam balto asinsšūnu veidam – limfocītiem, izšķir vairākus apakštipus: dabiskās galētājšūnas, T un B limfocītus. Dabiskajām galētājšūnām ir nozīme vīrusu inficētu šūnu vai audzēja šūnu atpazīšanā un iznīcināšanā, T limfocītiem ir dažādas funkcijas, atkarībā no to apakštipa, bet B limfocītu galvenā nozīme ir antivielu jeb imūnglobulīnu ražošana. Antivielas ir olbaltumvielas, kas palīdz organismam cīnīties ar mikrobiem vai to radītajiem toksīniem. Antivielas atpazīst vielas uz mikroba virsmas, ko sauc par antigēniem, un, saistoties ar tiem, “iezīmē” šos mikrobus iznīcināšanai. Katram šūnu veidam ir unikāla loma, un tam ir atšķirīgi veidi, kā atpazīt problēmas, sazināties ar citām šūnām un veikt savas funkcijas. Imūnās sistēmas centrālie orgāni ir aizkrūts dziedzeris un kaula smadzenes, kam piemīt vadošā imūnsistēmas funkcija. Bet,  svarīga nozīme ir arī perifērajiem imūnsistēmas orgāniem, piemēram, limfmezgliem un limfātiskajai sistēmai kopumā. Imūnas sistēmas darbībā aktīvi piedalās arī liesa un aknas.

Kas novājina mūsu imunitāti dzīves laikā?

Pārsvarā – dzīvesveids, ja nerunājam par iedzimtiem traucējumiem. Traucējumi vienā no trim savstarpēji saistītām sistēmām - imūnā, endokrīnā un nervu sistēma - tūdaļ ķēdes reakcijas veidā izraisa turpmākas pārmaiņas veselībā. Tas nozīmē, ka pārslodze darbā, nepietiekams miegs, akūts vai hronisks stress darbā vai ģimenē, ietekmē imūno atbildi. Nākamais svarīgais iemesls vājai imunitātei ir nepilnvērtīgs uzturs. Nereti aizmirstam, ka svarīgs ir ne vien vitamīnu vai mikroelementu daudzums uzturā, bet arī olbaltumvielas  (tās nepieciešami vairāku imūnsistēmas komponentu ražošanai). Imunitāti ietekmē arī visas mēnešiem ilgi ievērotās diētas. Mūsdienās īpaši lielu popularitāti gūst arī veģetārs un vegāns uzturs. Lai gan kopumā augu valsts uzturā ir daudz antioksidantu un mikroelementu, kas labvēlīgi ietekmē imunitāti, nepārdomāta atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes produktiem var kaitēt, ja uzturā nav nodrošināta alternatīva B12 vitamīnam, dzelzij un olbaltumvielām. Toksisko vielu darbība, kā alkohola lietošana vai smēķēšana, samazina cilvēka gļotādas imūnšūnu darbību, organisms kļūst uzņēmīgs pret vīrusiem un baktērijām. Apkārtējās vides ķīmiskais piesārņojums, tāpat arī citi faktori, jau kļuvuši par sociāli nozīmīgām problēmām. To uzskatāmi apliecina, piemēram, arvien pieaugošā sadzīves ķīmijas ietekme uz cilvēka organismu. Par tehnoloģisko progresu diemžēl jāmaksā ļoti dārgi – ar organisma aizsardzības reakcijas spēju pazemināšanos. Tāpēc pilsētniekiem par savu imunitāti tiešām jārūpējas vairāk. Arī zāļu lietošana hronisko slimību gadījumos ietekmē imunitāti - mēs dzīvojam bioloģiskās terapijas ērā. Tas nozīmē, ka arvien plašāk tiek lietotas imūnsupresīvas zāles ne tikai onkoloģisku slimību ārstēšanai, bet arī reimatoģisku, alerģisku, ādas, kuņģa-zarnu trakta un nervu sistēmas slimību ilgstošai terapijai, kas arī ir iemesls sekundāriem jeb iegūtiem imūndeficītiem.

Kad būtu jāaizdomājas par imūnsistēmas darbības nepietiekamību?

Ir noteiktas klīniskās pazīmes, kad vajadzētu apsvērt imūnsistēmas pārbaudi (izstrādājis Džefrija Modela fonds, ASV).        

Bērniem:

• slimo ar otītu (vidusauss iekaisums) četras un vairāk reizes gadā;
• antibiotiku lietošana divus vai vairākus mēnešus ar minimālu efektu vai biežāk par sešām reizēm gadā;
• divas vai vairāk pneimonijas gadā;
• atkārtoti veidojas dziļi ādas vai citu orgānu abscesi (sastrutojumi);
• atkārtoti slimo ar stomatītu vai sēnīšu ādas infekciju;
• ģimenē bijuši imūndeficīta gadījumi;
• gada laikā bijušas divas vai vairākas smagas infekcijas, piemēram, septicēmija vai osteomielīts:
• periodiskie drudži (līdz 38-39 grādiem) bez noteikta iemesla.

Pieaugušajiem:

• gada laikā četras vai vairāk infekcijas, kad vajadzīgas antibiotikas (otīts, bronhīts, sinusīts, pneimonija);
• atkārtotas infekcijas, kad ārstēšanai nepieciešama ilgstoša antibakteriāla terapija;
• iekšējo orgānu abscesi (aknu, plaušu);
• imūndeficīta gadījumi ģimenē:
• neskaidras izcelsmes drudži bez noteikta iemesla.

Kā varam stiprināt imunitāti?

Būtu svarīgi piebilst, ka tā dēvētā imunitātes stiprināšana var palīdzēt tikai cilvēkiem, kuriem sākušās kādas veselības problēmas sakarā ar jau minētajiem iemesliem. Ja ir iedzimts imūnsistēmas deficīts – nepieciešama nopietna aizstājterapija un imunologa uzraudzība. Ja cilvēks ēd pilnvērtīgi un lieto daudzveidīgu uzturu, papildus vitamīni vai mikroelementi nav nepieciešami. Kā jau minēts, aizraušanās ar diētām un dažādiem uztura ierobežojumiem ir tā reize, kad vērts tos lietot papildus uztura bagātinātāju veidā. Tāpat uztura bagātinātāju lietošanu varētu apsvērt pēc izslimotas infekcijas.

Kādiem mikroelementiem un vitamīniem vajadzētu dot priekšroku?

• Cinks (Zn) – uzlabo pretvīrusu imunitāti. Svarīgs elpceļu vīrusu infekciju un kārpu gadījumā (iesaka lietot trīs līdz sešus mēnešus). Ar pārtiku šo mikroelementu grūti uzņemt, jo galvenais avots ir sarkana gaļa vai austeres, kas nav populāras mūsu ēdienkartē.
• C vitamīns – uzlabo baktēriju sagremošanu.
• Selēns (Se) – darbojas kā antioksidants, uzlabo aizsardzību pret vīrusiem.
• Dzelzs (Fe) – dzelzs deficīts arī novājina pretvīrusu imunitāti. Vērts atcerēties, - kalcija klātbūtnē (piena, biezpiena un jogurta mīļotajiem) dzelzs slikti uzsūcas, šos divus mikroelementus nav ieteicams uzņemt kopā.
• Folskābe, tāpat kā B12 vitamīns ir nepieciešami dzelzs labākai uzsūkšanai un asinsšūnu attīstībai.
• Un, protams, neaizmirsīsim par olbaltumvielām, kas ir būvmateriāls mūsu olbaltumvielas saturošiem imūnas sistēmas komponentiem, kā imūnglobulīniem.

Ceļamaize jeb ieteikumi kā centies sabalansēt imūnās sistēmas darbību:

• pārskatīt savu ēdienkarti – dot priekšroku veselīgiem produktiem, piemēram, dārzeņiem, augļiem, liesai gaļai un zivīm (neaizmirstam par olbaltumvielām!), bet mazāk - produktiem ar pievienotu cukuru, piemēram, kūkām;
• nesmēķēt;
• neaizrauties ar alkohola lietošanu (visur jābūt mērenībai);
• savlaicīgi atpūsties un pietiekami izgulēties;
• nodarboties ar fiziskām aktivitātēm (ieteicama mērena fiziska aktivitāte vismaz 150 minūtes nedēļā, bet pats minimums būtu 20 līdz 30 minūtes ilga pastaiga katru dienu);
• atrast hobiju interesei un priekam, vaļasprieku relaksācijai, rūpēties par dzīvniekiem;
• censties domāt pozitīvi, lai cik grūti nebūtu - otra dzīve nevienam nav dota, mēs dzīvojām šajā laikā un visu, kas dzīvē notiek, asociēt ar pozitīviem notikumiem, bet no negatīvajiem - gūt mācību nākotnei;
• neaizmirst par imūnprofilakses pasākumiem: savlaicīgu vakcināciju (ja vien nav kontrindikāciju), pastāvīgu rūdīšanos, fitoterapiju.

Nobeigumā gribētos optimistiski atgādināt, ka par spīti visiem kaitīgiem ārējās vides faktoriem un paaugstinātajam stresam, vidējais dzīves ilgums pasaulē tomēr pieaug – no vidējas dzīvildzes 35-40 gadiem 19. gadsimtā, līdz 70-80 gadiem vidēji mūsdienās!

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!