Mūžīgais riņķa dancis ap vertebrālo artēriju

Iespējams, esat dzirdējuši – ja reibst galvu, tad vaina droši vien ir kakla daļā, un jāpārbauda mugurkaula jeb vertebrālā artērija. Diemžēl mūsdienu pasaulē reti kas ir tik vienkārši, tāpēc mēģināšu sniegt nelielu ieskatu, kāpēc bieži neizdodas atrast vainu, izmeklējot galvas un kakla asinsvadus.

Mūsu smadzenes iegūst daudz informācijas no redzes, līdzsvara un dziļās jušanas sistēmām, kas rada priekšstatu par telpu un mūsu atrašanos tajā.

Visvienkāršāk pierādīt ir redzes nozīmi, jo tā smadzenēm nodrošina lielāko informācijas daudzumu – nostājieties uz vienas kājas, kas nebūt nav tik grūti, un tagad aizveriet acis. Ievērosiet, ka bez redzes kontroles līdzsvaru noturēt ir grūtāk. Bez redzes kontroles smadzenēm informācija par telpu un mūsu orientāciju tajā pastiprināti jāiegūst no vestibulārās sistēmas un dziļās jušanas kājās, kas lielākajai daļai cilvēku ir vāji attīstīta, tādēļ kļūstam nestabili. Veidojoties traucējumiem kādā no šim sistēmām vai organismā kopumā, attīstās nestabilitāte un/vai reibonis.

Reibonis ir subjektīva nepatīkama traucējoša sajūta un nepareiza apkārtnes uztvere, kuras gadījumā nav pareizi saskaņoti vestibulārās, redzes un dziļās jušanas sistēmas uztvertie impulsi. Tā ir viena no biežākajām sūdzībām, kāpēc pacients vēršas pie ģimenes ārsta, apmēram 20% cilvēku sūdzas par reibšanu, bet šī sajūta katram ir atšķirīga.

Izšķir divus reiboņa veidus:

• vestibulārs reibonis (vertigo);
• nevestibulārs reibonis (pseidovertigo).

Vestibulārs reibonis (vertigo) rodas, ja traucējums ir pašā vestibulārajā aparātā vai vestibulārajā sistēmā, kuras uzdevums ir atbildēt par līdzsvaru.

Vestibulāro sistēmu veido perifērā daļa – tā sākas iekšējā ausī, kur atrodas vestibulārais aparāts, no tā atiet vestibulārais nervs, kurš ieiet galvas smadzenēs, kur vestibulārā nerva kodolos un tos saistošajās struktūrās sākas vestibulārās sistēmas centrālā daļa.

Vestibulārs reibonis tiek uzskatīts par sistematizētu reiboni, kas nozīmē, ka šim reibonim raksturīga noteikta rotācijas/griešanās/svārstīšanās sajūta, kam galvenokārt iespējams noteikt virzienu.

Atkarībā no tā, kura no sistēmas daļa ir bojāta, izšķir perifēras un centrālas izcelsmes vestibulāru reiboni.

Perifērs vestibulārs reibonis – parasti ļoti spēcīga griešanās sajūta uz vienu pusi, reibonis attīstās un var pasliktināties, mainot galvas pozīciju, raksturīgi arī dzirdes traucējumi, slikta dūša, vemšana, bet bez citiem neiroloģiskiem simptomiem.

To izraisa:

• vestibulārā aparāta traucējumi – Menjēra slimība, labdabīgs pozicionāls reibonis, neirolabirintīts (pēc vīrusu infekcijas), labirintīts (sekundārs mastoidīta vai vidusauss iekaisuma gadījumā), kinetozes, reibonis pēc ausu operācijām, apasiņošanas traucējumi, traumatiski dzirdes kauliņu un citi traumatiski bojājumi, attīstības anomālijas un iedzimtas slimības, medikamenti, audzēji;
• VIII nerva bojājums – vestibulārā nerva iekaisums (neirīts), meningīti, vīrusu infekcijas, neirovaskulārs konflikts, VIII nerva neirinomas.

Centrāls vestibulārs reibonis – mēreni spēcīgs vai spēcīgs reibonis, ne vienmēr atkarīgs no galvas pozīcijas maiņas, dzirdes traucējumi nav raksturīgi, var būt slikta dūša un vemšana, to galvenokārt pavada cita neiroloģiska simptomātika, atbilstoši bojātajai smadzeņu daļai – iespējama redzes dubultošanās, grūtības precīzi izpildīt darbības ar vienu roku un/vai kāju izmainīta mīmika, runas un valodas (bulbāri) traucējumi, jušanas traucējumi, var būt arī galvassāpes, sāpes sprandā, vispārējie smadzeņu simptomi ar apjukumu, dezorientāciju.

To izraisa galvas smadzeņu bojājumus izraisošas slimības: insults, pārejoši galvas smadzeņu asinsrites traucējumi (galvas un smadzeņu asinsvadu aterosklerotisku izmaiņu un augsta arteriālā asinsspiediena dēļ), asinsizplūdums galvas smadzeņu stumbrā, encefalīts, centrālas nervu sistēmas audzēji, traumas, multiplā skleroze, bazilārā migrēna, deģeneratīvas centrālās nervu sistēmas slimības un citas slimības.

Centrāla reiboņa gadījumā, īpaši, ja parādās dubultošanās, grūtības runāt un/vai kustību koordinācijas traucējumi, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības!!!

Vestibulāra reiboņa izmeklēšanu un ārstēšanu realizē neirologi un otolaringologi – speciālisti, kas padziļināti izvērtēs reiboni un to ārstēs. To veic arī īpaši specializēti neirootolaringologi, kas galvenokārt strādā lielajās universitātes slimnīcās – Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gaiļezers. Jāteic, ka reibonis ir viens no neviendabīgākajiem simptomiem, kas prasa precīzu izmeklēšanu un ne vienmēr iespējams uzreiz nonākt pie pareizas diagnozes.

Nevestibulārs reibonis (pseidovertigo) – nesistematizēts reibonis (bez noteikta virziena) ir daudz biežāk sastopams, galvenokārt citu slimību gadījumā, kuru dēļ izteikti novājināts ir viss organisms. Raksturīgās izpausmes: vispārējs vājums, nogurums, nespēks, satraukums, nemiers, bailes, sirdsklauves, drīza ģīboņa sajūta u.c.

Biežākie veidi:

• presinkopāls reibonis:
  • ortostatiska un cita iemesla pazemināts asinsspiediens (arteriālā spiediena krišanās, strauji mainot ķermeņa stāvokli – piemēram, ātri pieceļoties);
  • sirds slimības – ritma traucējumi, sirds mazspēja, izteikta aortas stenoze;
  • medikamentu lietošana – asinsspiedienu pazeminošie, psihotropie līdzekļi;
  • hipovolēmija (samazināts cirkulējošā šķidruma daudzums);
  • asins sastāva izmaiņas – anēmija, hipoglikēmija (samazināts glikozes daudzums);
  • skābekļa trūkums (sabiedriskās vietās, karstuma dēļ u.c.);
  • veģetatīvās nervu sistēmas nestabilitātes provocēts (piemēram, vazovagālas sinkopes);
• optisks reibonis:
  • strauja acu ābolu muskuļu paralīze;
  • izteiktas refrakcijas izmaiņas;
  • redzes lauku defekti;
  • katarakta;
  • makulas (tīklenes centrālā punkta) deģenerācija;
• psihogēns reibonis:
  • bailes, depresija, bailes no augstuma;
  • hiperventilācija (paātrināta elpošana) saistībā ar trauksmi;
  • fobisks epizodisks reibonis – reakcija uz noteiktu situāciju – nedrošības sajūta (iešana pār tiltu, transporta līdzekļa vadīšana, bailes no plašas telpas);
• kortikāls reibonis:
  • epileptiska aktivitāte deniņu daivas garozā.

Ko darīt

Ģimenes ārsts ieteiks vērsties pie speciālista – otolaringologa, neirologa –, ja jums ir:

• • sūdzības par mokošu reiboni, kas ietekmē dzīves kvalitāti;
  • sūdzības par vestibulāru reiboni ilgāk par 4 nedēļām;
  • iespējama labirinta patoloģija ar reiboni/bez tā;
  • spontāns nistagms, acs ābolu kustību traucējumi;
  • dzirdes traucējumi, troksnis ausīs;
  • centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomi.

Nepieciešama neatliekama palīdzība un hospitalizācija (!!!):

• ja akūti vai pirmreizēji attīstījies reibonis ar pavadošiem simptomiem:
  • izteiktas galvassāpes, meningeālie simptomi, apziņas traucējumi;
  • akūti attīstījušies neiroloģiskie simptomi;
  • akūts izteikts vestibulārs sindroms ar/bez dzirdes traucējumiem
  • nesen bijusi galvas vai kakla daļas trauma;
  • akūta somatiska slimība.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada novembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!