Mūsu veselība un pesticīdi pārtikā
Pēdējā laikā presē un citos saziņas līdzekļos, kā arī privātās galda sarunās daudzviet tiek lauzti šķēpi par bioloģisko vai konvencionālo pārtiku. Vieni apgalvo, ka veselības labā jāizvēlas tikai pārtikas produkti no bioloģiskās lauksaimniecības (bioloģiskā pārtika), citi saka – neceliet paniku, konvencionālā (parastā) pārtika ir droša, stress ir daudz kaitīgāks! Ko lai dara cilvēks? Vai tas ir tikai ticības jautājums, vai ir arī zinātniski pierādījumi par bioloģiskās pārtikas labumu cilvēkam? Attiecībā uz vidi un arodveselību pierādījumi ir skaidri – konvencionālā pārtika atstāj lielāku “ekoloģiskās pēdas nospiedumu1”, par spīti tam, ka bioloģiskajai ir mazliet mazāka (vidēji par vienu piekto daļu) ražība. Tāpat arī saindēšanās ar pesticīdiem ir viena no problēmām arodveselības jomā. Loģiski, ka, nelietojot pesticīdus, zemnieki tiek pasargāti to saskares ar tiem.
Būtiskākā atšķirība starp bioloģisko pārtiku un konvencionālo pārtiku ir tā, ka bioloģiskajā pārtikā ir mazāk pesticīdu atliekvielu – to apstiprina gan nopietnas, Eiropas līmeņa pārtikas paraugu analīzes, gan arī pašu ēdāju urīna analīzes. Atšķirības garšas ziņā ir gaumes jautājums, bet uzturvērtības ziņā starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem produktiem nav būtiskas starpības, izņemot to, ka bioloģiskajos ir mazliet vairāk vielu, kas stiprina ēdāju imūnsistēmu. Tāpēc parunāsim par būtiskāko atšķirību – pesticīdu atliekvielām. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) Eiropā nopērkamo pārtikas produktu pārbaudēs konstatējusi pesticīdu atliekvielas izmērāmā līmenī gandrīz pusē (45%) pārbaudīto produktu, bet drošības normas tika pārkāptas mazāk nekā 3% gadījumu.
Vai tas, ka gandrīz pusē pārtikas produktu ir izmērāmas pesticīdu atliekvielas, ir labi vai slikti? Un vai tas, ka bioloģiskajā pārtikā to ir jūtāmi mazāk, ir tā vērts?
Pirms pesticīdus atļauj izmantošanai, tos rūpīgi testē un izvērtē gan to iedarbīgumu, gan arī ietekmi uz vidi, dzīvniekiem un cilvēkiem, lietošanā atļaujot tikai tos pesticīdus, ko uzskata par gana drošiem. Bet ir pāris nopietnu ierobežojumu – pirmkārt, testus veic ar dzīvniekiem. Otrkārt, testi ir nepilnīgi daudzpusīgu ilgtermiņa ietekmju, kā arī dažādu faktoru mijiedarbības noteikšanai.
To, cik viegli vai grūti pierādīt pesticīdu ietekmi uz cilvēku veselību, var ilustrēt ar piemēru par to ietekmi uz bitēm. Kopš pagājušā gadsimta vidus Centrāleiropā ir izzudušas ceturtā daļa, ASV puse bišu saimju, bet bites un citi kukaiņi apputeksnē trīs ceturtdaļas augu, ko audzējam savam uzturam. Lai gan sākotnējie testi rādīja, ka pesticīdu neonikotinoīdu izmantošana bites neapdraud, vēlāk atklājās, ka to ietekme ir daudz kompleksāka un tie kopā ar citiem faktoriem vainojami bišu izmiršanā. Pirmkārt, bites cieš no barības nepietiekamības, jo jaunās modes dēļ audzēt monokultūras bišu barība kļūst vienveidīga un brīžiem tās nemaz nav, jo priviliģētā monokultūra nezied. Kaitēkļu apkarošanai izmantojamie pesticīdi novājina badā cietušo imūnsistēmu, un bite nespēj pretoties parazītiem un slimībām. Turklāt vairāku pesticīdu kokteilis iedarbojas spēcīgāk nekā atsevišķi pesticīdi.
Līdzīgi ir arī cilvēkiem – ilgtermiņa hroniskās ietekmes paredzēt ir grūti, un tāpēc ik pa brīdim kāds pesticīds, kas sākotnēji tika atzīts par drošu, tiek ierobežots. Piemēram, šogad Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra atzinusi glifosātu par varbūtēji kancerogēnu cilvēkiem. Tāpat izrādās, ka glifosāts traucē kādai mums svarīgai zarnu trakta baktērijai. Glifosāts ir arī Latvijā plaši lietotā raundapa sastāvā, ko tā ražotājs līdz šim reklamē kā drošu un nekaitīgu cilvēkam.
Dažas no pesticīdos esošajām vielām ārda mūsu hormonālo sistēmu, un šo ietekmi ir ļoti grūti paredzēt un novērtēt, to ietekme nereti neparādās uzreiz, varbūt pat tikai nākamajā paaudzē. Eiropas un ASV zinātnieku grupa aprēķinājusi, ka kaitējums, ko Eiropas iedzīvotāju veselībai nodara hormonālo sistēmu ārdošās vielas pesticīdos, varētu sasniegt pat 120 miljardus eiro gadā – vismaz 200 eiro uz vienu cilvēku. Piemēram, ārstus satraucošo reproduktīvās veselības pasliktināšanos saista tieši ar hormonālo sistēmu ārdošajām vielām. Nesen kāda pētnieku grupa pusotru gadu novērtēja vīriešu ēšanas paradumu saistību ar spermas kvalitāti. Izrādās, ka vīriešiem, kuri ēda vairāk pesticīdatliekvielas saturošus dārzeņus un augļus, bija novērojama zemāka spermas kvalitāte. Hormonālo sistēmu ārdošas vielas ir arī Latvijā atļautajos pesticīdos, bet likumprojekti, kas šādas vielas aizliegtu, iestrēguši. Zviedrija par šo kavēšanos iesūdzējusi Eiropas Komisiju tiesā.
Tā kā pesticīdu izstrādes laikā ētisku apsvērumu dēļ ir neiespējami klīniskie pētījumi par ietekmi uz cilvēku veselību un kur nu vēl ilgtermiņā, daudzi pierādījumi par pesticīdu ietekmi uz cilvēku veselību ir netieši, un tāpēc tos apstrīd pesticīdu ražotāju un industriālo lielzemnieku lobijs, iebilstot pret piesardzības principa izmantošanu. Aizstāvot piesardzības principu, es teikšu, ka katram no mums veselība ir tikai viena, un piesardzībai jābūt samērojamai ar riskiem. Diemžēl mūsu attieksme pret riskiem ir atšķirīga, piemēram, daži smēķē, bet citi ne, lai gan par tabakas dūmu kaitīgo ietekmi uz veselību neviens vairs nešaubās. Jautājums arī par to, vai riskam pakļaujam tikai savu vai arī citu cilvēku veselību.
Nesen Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis publicēja rakstu par kādu ģimeni, kuru traucē kaimiņa darbības, kas miglo savus laukus. Vai ģimenes satraukums ir pamatots? Nesen publicēts pētījums vēsta, ka bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā saskārās ar pesticīdu piesārņojumu dzīvesvietā, ir lielāka nosliece uz autismu. Ietekme, protams, ir atkarīga no konkrētā cilvēka izturības (ko nevaram paredzēt) un izmantotā pesticīdu kokteiļa (ko mēs nezinām), tāpat šīs ietekmes ir krietni daudzpusīgākas nekā tikai autisms. Jāatceras, ka bērni ir daudz jutīgāki pret pesticīdiem nekā pieaugušie. Tomēr pašreiz atbildīgās iestādes uzskata, ka uzņēmēja tiesības uz peļņu ir svarīgākas par ģimenes vēlmi izvairīties no riskiem un mierīgi dzīvot savā īpašumā.
Kā atšķirt bioloģisko pārtiku no konvencionālās? Eiropā tikai tādu pārtiku, kas audzēta sertificētās bioloģiskajās saimniecībās, var saukt par bioloģisku, ekoloģisku vai organisku, un tikai tādai var izmantot zaļo lapiņu, kas ir visdrošākā atpazīšanas zīme.
Vai mēs varam paļauties uz paziņu, kas nav sertificējies, bet mums pārdod ekoloģisku pārtiku? Speciālisti, kas konsultē zemniekus, saka: agrāk vai vēlāk zemniekam parādās kāda problēma, kuras novēršanai viņš meklēs palīdzību, un, iespējams, ierastie padomdevēji viņam ieteiks ķīmisku līdzekli. Bioloģiskā lauksaimniecība nozīmē ne tikai sertificēšanos un atteikšanos no pesticīdiem – tā prasa pamatīgas zināšanas, pieredzi un konsekventu, pārdomātu saimniekošanu ilgtermiņā, problēmu gadījumos vēršoties pie zinošiem padomdevējiem. Zemniekam, kas nesertificējas, nav garantijas, ka viņš iegūs un izmantos šīs zināšanas, kā arī ievēros disciplīnu, tāpēc rodas mīti, ka “visi pa kluso miglo, jo citādi nevar”. Bioloģiskos zemniekus regulāri kontrolē, un, veicot neatļautas darbības, viņš riskē iekulties finansiālās problēmās, jo viņam ne vien atņems sertifikātu, bet arī prasīs atmaksāt naudu, ko viņš saņēmis kā valsts atbalstu bioloģiskiem zemniekiem. Drošāk ir ievērot prasības. Arī tālākā produktu izplatīšanas ķēdē ikvienam bioloģisko produktu pārstrādātājam, fasētājam, ēdinātājam ir jāsertificējas, jo tikai tas garantē zināšanas un arī noteiktu disciplīnu.
Mēs nekad neizvairīsimies no visiem riskiem, bet samazināt būtiskākos mēs varam, un arī tas ir ieguvums veselībai. Visdrošākais veids, kā samazināt pesticīdu ietekmi uz mūsu un mūsu bērnu organismu, ir iekļaut savā uzturā aizvien vairāk bioloģiskās pārtikas.
Raksts tapis, pateicoties Latvijas, Zviedrijas un Krievijas nevalstisko organizāciju kopprojektam ekoloģiska patēriņa veicināšanai, ko finansē Ziemeļvalstu Ministru padome.
Rakstā paustais viedoklis ir vienīgi autores personiskais viedoklis.
1 Ar ekoloģisko pēdu apzīmē produkta kopējo ietekmi uz vidi, ņemot vērā izejvielu ieguvi, ražošanu, lietošanu un pēc tās palikušo atkritumu apsaimniekošanu.
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2015. gada augusta numurā!