Muguras sāpes jostas daļā
Sākoties vasaras sezonai, cilvēki metas dārza darbos mazdārziņos, atsāk riteņbraukšanu un citas aktivitātes svaigā gaisā, bet ne vienmēr izvēlas sev piemērotu slodzi. Nesabalansēta slodze var radīt traumas un paliekošas sekas visai vasarai. Tāpēc, kā it visur, arī vasarā jāieiet pamazām, pārdomājot un sabalansējot aktivitātes. Mugurkauls ir viena no tām balsta aparāta daļām, kas pēc savas anatomiskās uzbūves ir vissarežģītākā un funkcionāli svarīgākā. Ap mugurkaulu kā ap centrālo asi balstās viss, kas saistīts ar mūsu ķermeni, – uz tā uzlikta galva, piekarinātas divas rokas un divas kājas.
Visbiežāk mugurkaulā tiek skarta jostas daļa. To veido pieci skriemeļi, un šī mugurkaula daļa dzīves laikā tiek pakļauta vislielākajām slodzēm. Ir pierādīts, ka, paceļot no grīdas 30 kilogramu smagumu, slodze diskam starp pēdējo jostas skriemeli un pirmo krusta skriemeli ir 600 kilogramu. Šādas hroniskas traumatizācijas dzīves laikā notiek nepārtraukti. Mēs daudz strādājam, daudz sēžam, nepareizi ceļa smagumus, nepareizi ēdam, – tas viss izraisa deģeneratīvi distrofiskus procesus mugurkaulā, un pamazām rodas jau neatgriezeniskas izmaiņas starpskriemeļu diskos, kas savukārt noved pie tā iespīlēšanās un nervu saknītes nospieduma.
Sāpju iedalījums
Vienas no biežākajām ir sāpes, kas rodas akūti, strauji, pēc fiziskas slodzes, neveiklas kustības, nepareizas smaguma celšanas. Cilvēkam ir asi durošas sāpes mugurkaulā un izteikts kustību ierobežojums, viņš vairs nevar atliekties, jo, līdzko tiek veikta kustība mugurkaulā, to pavada jaunas sāpes. Šie cilvēki, tēlaini izsakoties, tiek saliekti kā kabatas naži. Sāpes var izstarot arī uz kāju. Šādi slimnieki parasti uzreiz meklē ārsta palīdzību, jo sāpes ir neciešamas, ir piespiedu poza. Ja diska trūce ir pietiekami liela, nepakļaujas ārstēšanai ar medikamentiem, procedūrām, injekcijām, blokādēm un ja uzlabojums netiek sasniegts 2–3 nedēļu laikā, tad šādi slimnieki papildus jānosūta izmeklēšanai pie mugurkaula ķirurga un jālemj jautājums par operāciju, tas ir, par diska trūces izņemšanu un nospiestās nerva saknītes atbrīvošanu.
Otra veida sāpes varētu būt, kad tiek nospiestas nerva saknītes tās izejas vietā starp skriemeļiem. Tādos gadījumos vainīgas ir pārmaiņas starpskriemeļu locītavās, kas noved pie starpskriemeļu atveres sašaurināšanās un lēna nerva saknītes nospieduma. Šo sindromu parasti pavada arī asinsrites traucējumi pašā nerva saknītē. Šādā gadījumā sāpes sākas lēni, ir ilgstošas, hroniskas un sliktāk pakļaujas procedūrām. Slimībai ir recidivējoša gaita – uzlabojuma periodi mijas ar pasliktinājumiem. Pasliktinājumi parasti sākas pēc fiziskas slodzes, aukstuma, caurvēja, to var izraisīt arī slapjas kājas vai citi nelabvēlīgi faktori. Šādos gadījumos slimnieki ilgstoši ārstējas ģimenes ārsta vai neirologa uzraudzībā un tikai diezgan vēlīnās stadijās nonāk konsultācijā pie mugurkaulāja ķirurģijas speciālista.
Vēl viena mugurkaulāja jostas daļas simptomu grupa ir gadījumos, kad to izcelsmes pamatā ir nestabilitāte un kustīgums starp skriemeļiem – lielāks, nekā daba to ir paredzējusi. Šādos gadījumos sāpēm arī ir hronisks raksturs, recidivējoša gaita, sāpes izstaro uz muguras jostas un jostas krustu daļu, kā arī uz kājām (visbiežāk uz abām), sāpēm nav konkrētas lokalizācijas – reizēm vairāk var sāpēt apakšstilbs, reizēm – augšstilbs, ceļa vai pēdas rajons, potītes, gūžas rajons utt. Sāpes izraisa nerva saknītes nospiedums kustīguma dēļ, kad starpskriemeļu locītavās disks mugurkaula skriemeļus vairs nefiksē pilnā apjomā un tiem slodzes dēļ rodas kustīgums. Cilvēkam ļoti raksturīgas sāpes statiskās pozās – nevar ilgi nosēdēt, nevar ilgi nostāvēt. Kustībā sāpes mazinās. Šādos gadījumos arī tiek izmēģinātas konservatīvas ārstēšanas metodes (medikamenti, procedūras, ortozēšana). Ja šīs parādības turpinās un kustīgums palielinās, sākas starpskriemeļu diska slīdēšana, kas noved pie hroniska vairāku nervu saknīšu nospieduma, ko sauc par zirgastes nospieduma sindromu. Tas nozīmē, ka bez sāpēm, kas izstaro uz kājām, parādās arī mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi. Tie var izpausties kā urinācijas, vēdera izejas traucējumi, sievietēm tas var radīt arī viltus ginekoloģiskas problēmas. Visos šajos gadījumos ir nepieciešama mugurkaulāja ķirurģijas speciālista konsultācija, lai lemtu par turpmāko ārstēšanu.
Ko darīt
Visus minētos simptomus, kas rodas mugurkaulāja jostas daļā, var ārstēt divējādi: konservatīvi vai ar operāciju.
Ja sāpes radušās pirmo reizi (fiziskas slodzes laikā vai tūlīt pēc tās), tas ir signāls, ka starpskriemeļu diskā ir radušās deģeneratīvas pārmaiņas. Ja sāpes ir īslaicīgas un ātri izzūd, var aprobežoties ar kaitīgo faktoru novēršanu, saudzīgu dzīvesveidu, pareizu muguras noslogojumu un rehabilitācijas ārstēšanas lietojumu, kas ļaus izvairīties no turpmāka sāpju recidīva uz ilgāku laiku.
Ja mugurkaulāja deģeneratīvi distrofisko pārmaiņu radītās sāpes ir ilgākas par 3–4 dienām, jāvēršas pie ārsta un jāsāk konservatīvs ārstēšanas kurss. Parasti šādos gadījumos lieto medikamentozo terapiju ar pretsāpju un nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, prettūskas un nomierinošiem preparātiem.
Sāpju mazināšanai lieto arī fizioterapijas metodes: masāžu, ārstniecisko vingrošanu, stiepšanu, manuālo terapiju, teipošanu u.c. Sāpēm jāizzūd aptuveni 4–6 dienu laikā. Ja tās mazinās, bet nav pilnīgi izzudušas un nav kustību funkciju traucējumu, ārstēšanu var turpināt vēl 10–12 dienas. Ja pēc 10–14 dienu ārstēšanas kursa sāpes nemazinās, nepieciešama mugurkaulāja ķirurģijas speciālista konsultācija un iespējama palīdzība. Nepieciešams precizēt diagnozi un noteikt adekvātu turpmāko ārstēšanas taktiku.
Jebkuras sāpes mugurā ir iemesls ārsta apmeklējumam!
