Mikus Štālhuts: Ziemas sporta veidi un traumas
Ziemeļu klimatiskajos apstākļos, iestājoties sniega sezonai, pieaug arī traumatisms, kas ir saistīts ar sporta veidiem. Biežākās sporta traumas ziemā rodas, nodarbojoties ar slēpošanu, it īpaši kalnu slēpošanu, braukšanu ar sniega dēli, slidošanu un braukšanu ar ragaviņām. Slēpošana ir populārs ziemas sporta veids jau vairāk nekā gadsimtu, savukārt braukšana ar sniega dēli popularitāti ieguvusi pēdējās desmitgadēs. Šo disciplīnu traumu veidi un to ārstēšanas principi ir labi izpētīti un aprakstīti.
Ziemas sporta veidu traumas variē atkarībā no iesaistītās ķermeņa daļas un smaguma pakāpes. Daudziem ievainojumiem nav nepieciešama medicīniska palīdzība, piemēram, lielākajā daļā vienkāršu ķermeņa sasitumu. Te līdzēs lokāli pielietots aukstums, miera režīms, pretsāpju zāles un gēli pret tūsku un zilumiem, ko bez receptes var iegādāties jebkurā aptiekā. Citi ievainojumi liek pacientam vērstiem pēc palīdzības traumpunktā tajā pašā dienā, vai pēc kāda laika intervāla, jo sāpes nemazinās vai traumētajā locītavā neuzlabojas samazinātais kustību apjoms. Savukārt pēc smagām traumām, piemēram, apakšējās ekstremitātes lūzumiem, nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība un visdrīzāk ķirurģiska ārstēšana.
Viena no visbiežākajām traumām, kas ir saistīta ar jebkuru fizisku aktivitāti sniegotos laikapstākļos, vai tā būtu pastaiga, vai kalnu slēpošana, ir kritiens uz izstieptas vai saliektas rokas. Rezultātā pacients var iegūt dažāda diapazona traumas, visbiežāk, plaukstas, elkoņa un pleca locītavas apvidū. Jāņem vērā, ka pat saišu sastiepums plaukstas locītavā var būt saistīts ar ilgstošu ārstēšanu, darba nespēju un prasīt lielu pacienta pacietību. Lūzumi plaukstas, elkoņa un pleca locītavu rajonā ļoti rūpīgi medicīniski jāizvērtē un visbiežāk vajadzīga ķirurģiska ārstēšana. Pēc operācijas nepieciešama kvalitatīva un ilgstoša rehabilitācija. Pirmā palīdzība pēc augšējās ekstremitātes traumas, ir rokas imobilizācija un subjektīva traumas smaguma pakāpes izvērtēšana. Ja sāpes ir lielas, kustību apjoms locītavā izteikti samazināts vai kustības tajā nav iespējamas, tad tomēr būtu jāpieņem lēmums doties pie traumatologa uz slimnīcu, lai veiktu lūzuma diagnostiku un attiecīgu optimālu ārstēšanu.
Slēpošana, slidošana un braukšana ar sniega dēli var izraisīt arī apakšējās ekstremitātes ievainojumus. Rotācijas tipa trauma, kad braucot no kalna lielā ātrumā, asimetriska ārēja spēka ietekmē kāja strauji un ar lielu spēku tiek pagriezta vai nu uz iekšu vai āru, visbiežāk izraisa ceļa locītavas ievainojums, piemēram, menisku un krustveida saišu plīsumus, un apakšstilba kaulu lūzumus. Līdzīgi kā augšējās ekstremitātes traumas gadījumā, pieņemt lēmumu par došanos pie speciālista vajadzētu ātri un mērķtiecīgi, lai veiktu kaulu lūzuma vai mīksto audu (saišu, muskuļu, menisku) traumu precīzu diagnostiku un ārstēšanu.
Ja cilvēks nobraucis no trases lielā ātrumā un ietriecies kādā šķērslī, piemēram, kokā vai stabā, vai arī ir saskrējies ar citu trases dalībnieku, tiešas traumas rezultātā ievainojumi var būt arī smagi un pat letāli. Tostarp, var tikt iegūti augšstilba kaula lūzumi, lūzumi gūžas locītavas un iegurņa apvidū, kā arī nopietnas mugurkaula, rumpja un galvas traumas. Šādas traumas var atstāt ilgstošas un arī nepārejošas sekas.
Ziemas sporta aktivitātes ir populārs un veselīgs veids, kā uzturēt sevi labā fiziskā formā. Attīstās gan ekipējuma veidi, gan drošības tehnika uz trasēm. Tomēr, lai izvairītos no traumām, kas saistītas ar sportošanu ziemā, jāievēro daži principi. Pirmkārt, svarīga ir pareiza tehnika. Attiecīgā sporta veida iesācējiem noteikti vēlama kāda vairāk pieredzējuša cilvēka, piemēram, drauga vai instruktora apmācība. Tehnika ir svarīga, lai izvairītos ne tikai no pārslodzes traumām, kas rodas nepareizi veicot kādu fizisku aktivitāti, bet arī no nopietnākām traumām. Otrkārt, trasēs vienmēr jābūt pārliecinātam par savām spējām, tās nevajadzētu pārvērtēt vai pārsniegt. Jābūt arī modram par savu un citu apkārt esošo trases dalībnieku savstarpēju pozīciju un trajektoriju trasē, lai izvairītos no sadursmēm.
Ievērojot pareizu tehniku, sportošana ziemā var būt veselīga un droša! Priecīgu sportošanu!
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada janvāra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
