Matu izkrišana - vai tā ir slimība vai ne?
Ārstējot pacientus, kuri sūdzas par visdažādākajām matu problēmām, regulāri saskaros ar situācijām, kas norāda uz to, ka šajā jomā valda daudz dažādu mītu. Piemēram, cilvēki bieži domā, ka matu mazgāšana var matiem kaitēt un ka matu izkrišanas gadījumā vislabākās zāles ir majonēze ar spirta un rupjmaizes piejaukumu. Savā ārstu praksē esmu saskārusies ar gadījumiem, kad šādu kaimiņu, draudzeņu un pat speciālistu ieteikumu dēļ pacients ir zaudējis laiku un matu apjomu, ko pēc tam ir diezgan grūti atjaunot.
Tāpēc viens no maniem pirmajiem svarīgajiem ieteikumiem, ko katram vajadzētu atcerēties, – nekad nedariet to, par ko nesaprotat, kāpēc to darāt un kādā veidā tas var palīdzēt. Ja kāds paskaidros, kā tieši sīpola sula apturēs tieši jūsu matu izkrišanu, tad – uz priekšu. Ja tikai ieteiks – smērē sīpolu sulu, nepaskaidrojot, kāpēc, skaidrs, cilvēks varbūt vēl labu, bet ir pļāpa, kas atrunājas, nevis var reāli palīdzēt, un es varu teikt – sīpolu sulas smērēšana tikai sabojās jums dienu, bet nekādā veidā neuzlabos matu stāvokli.
Ja jau sāku par sīpoliem, pastāstīšu arī, kā šis mīts ir radies un kas to uztur. Matu izkrišanai var būt dažādi iemesli. Katrā matu zuduma gadījumā pastāv faktors vai faktoru kopa, kas ir to izkrišanas pamatā. No savas pieredzes varu teikt, ka visbiežāk matu izkrišana ir vairāku apstākļu sakritības rezultāts.
Paaugstināti jutīgas šūnas
Pirmām kārtām var būt ģenētiskā nosliece uz matu izkrišanu. Medicīniski to sauc par androgēnu alopēciju. Tās pamatā ir fakts, ka skartā indivīda matu saknītes šūnas ir iedzimti paaugstināti jutīgas pret androgēno hormonu ietekmi. Tas nenozīmē, ka hormonu līmenis asinsritē ir paaugstināts. Tas nozīme tikai to, ka pašās mata saknītes šūnās uz tā kodola virsmas izdalās androgēnie receptori – tie, kas piesaista hormonu no asinīm, un šīs saistības sekas ir mata saknītes miniaturizācija, kuras rezultātā matiņš lēnām transformējas par pūku matiņu, līdz pārtrauc augt vispār.
Atšķirība starp tiem, kam mati izkrīt, un tiem, kuriem neizkrīt, pastāv apstāklī, ka pirmajiem šie receptori izdalās, bet otrajiem to iedzimti nav, līdz ar to mats uz hormonu ietekmi nereaģē un neizkrīt. Androgēna alopēcija noris pakāpeniski, bieži vien pat nenovēro matu izkrišanu, bet mati it kā lēnam pazūd no klasiskajām androgēnjutīgajām vietam – sākumā pa deniņu līnijām un pakausī, vēlāk, rajoniem savienojoties, – no visas galvas virsējās daļas. Jāpiebilst uzreiz, ka androgēnie hormoni ir gan vīriešiem, gan sievietēm, tas nozīmē, ka arī sievietes var ciest no androgēnās – it kā vīriešu – alopēcijas. Un tas notiek bieži, vidēji statistiski tiek uzskatīts, ka no plikpaurības cieš 70% vīriešu un 50% !! sieviešu. Uzreiz varu teikt, ka sievietes par plikpaurēm parasti nekļūst, pateicoties asinsritē esošajiem estrogēniem, kas, savukārt, matu augšanu veicina, līdz ar to androgēnu efektus līdzsvaro, taču tad, kad estrogēnu daudzums asinsritē dabiski samazinās – piemēram, pēc menopauzes, arī sieviete var ievērojami zaudēt matu apjomu tieši androgēno hormonu ietekmes dēļ.
Kā jau teicu, androgēna alopēcija attīstās pakāpeniski, tās pamatiemesls ir saknītes miniaturizācija hormonu ietekmes dēļ. Sīpolu sulas smērēšana vai dažādu citu pārtikas produktu ieklāšana matos hormonu ietekmi nemainīs. Tāpēc nav vērts šajos gadījumos smērēt sīpolus. Taču uzreiz jāpiebilst, ka androgēna alopēcija mūsdienās ir viegli ārstējama. Ir radīti gan ārīgi preparāti, kas stimulē mata sakni, nepieļaujot miniaturizāciju, gan tādi, kas satur antiandrogēnas dabas sastāvdaļas, kas neļauj hormonam ietekmēt mata sakni; ir arī iekšķīgi lietojami medikamenti un dabas līdzekļi, kas aizkavē galvenā matu miniaturizācijas iemesla – dihidrotestosterona – veidošanos asinīs; gan fizioprocedūras, kas atjauno dermālās papillas apjomu, tāpēc tā spēj atkal ražot spēcīgu matu, gan trombocītiem bagātas plazmas injekcijas (PRP); gan, galu galā, – transplantācija. Preparātu un metožu izvēle ir atkarīga no androgēnas alopēcijas ilguma un matu apjoma zuduma pakāpes, taču neārstējamu situāciju šeit jau vairs nav.
Vitamīnu un minerālvielu deficīts
Otra lielā iemeslu grupa ir hroniski, ieilguši organisma stāvokļi. Medicīniski to sauc par hronisku telogēna matu izkrišanu. Šajā grupā visbiežākie iemesli ir dzelzs deficīta anēmija, hroniski iekaisumi, vairogdziedzera darbības traucējumi (biežāk – hipotireoze), dažādu vielu deficīti (piemēram, D vitamīna deficīts saīsina mata anagēna fāzes ilgumu) un bezgala daudz citu stāvokļu.
Šajā situācijā svarīgi noteikt iemeslu un to novērst, jo tikai tad varam cerēt uz matu stāvokļa uzlabošanos. Hroniskas telogēna matu izkrišanas gadījumā parasti novēro diezgan intensīvu (vairāk nekā 100 matu dienā), ilgstošu matu izkrišanu, tajā pašā laikā matu apjoms samazinās salīdzinoši lēni – pateicoties tam, ka no saknītes tie bieži vien ataug bez nekādas ārstēšanas. Parasti friziere vai tuvākie cilvēki pacientu mierina, ka viņam ir ļoti daudz jauno matiņu, kas ataug. Un tā patiešām ir, jo pēc telogēna mata izkrišanas tas ataug 2–3 mēnešu laikā. Problēmas ir tikai tādas, ka matu izkrišana turpinās, un ilgtermiņā ataugošo matu skaits nekompensē izkritušo matu skaitu un galu galā apjoms samazinās. Arī šajā situācija sīpola sulas smērēšana saknītēs nelīdzēs – jo – kā gan tās smērēšana ādā varētu izārstēt anēmiju vai vairogdziedzera darbības traucējumus? Risinājums – izmeklēties pie matu slimību speciālista – trihologa un atklāt telogēna matu izkrišanas iemeslu, pēc tam iemeslu novērst un veikt matu apjoma rehabilitāciju – zudušā apjoma atjaunošanu, lietojot katram konkrētam stāvoklim piemērotu ārstēšanu.
Brīnumlīdzeklis - sīpolu sula
Kā trešo grupu minēšu akūtu telogēna matu izkrišanu. Cilvēki, kurus skar šī matu izkrišanas forma, parasti sāk ievērot pēkšņu vairāk vai mazāk izteiktu matu izkrišanu (dažreiz matu izkrišana pēc šī tipa var būt pat ļoti izteikta un cilvēks var zaudēt pat visus matus – piemēram, pēc ķīmijterapijas). Mati parasti izkrīt vienmērīgi, nenorobežojoties kādos īpašos laukumos vai zonās. Mati lielos daudzumos paliek dušā mazgājoties, izkrīt ķemmējoties, ieklājot balzamus, turklāt dienas laikā cilvēks visu laiku ievēro sev apkārt esošus izkritušus matus. Arī kopējais matu apjoms strauji samazinās, vecās matu sprādzes izslīd no matiem, jo to kļuvis pavisam maz. Protams, šāds stāvoklis izraisa psiholoģisku trauksmi un pat paniku. Un tieši tādā brīdī aktualizējas idejas par ārstēšanos ar dažādiem dabas līdzekļiem. Pasmērējot sīpolu sulu ādā, pāris nedēļu matu izkrišana apstājas un cilvēks ievēro, ka viņam ir pilna galva ar sīkiem, labas kvalitātes ataugošajiem matiem, turklāt tie diezgan ātri aug – aptuveni 1 cm mēnesī, un pēc 3–4 mēnešiem problēma ir aizmirsta. Šie gadījumi rada slavas dziesmas sīpolu sulai matu izkrišanas ārstēšanā.
Bet kas tieši bija noticis?
Parasti akūta telogēna matu izkrišana ir reakcija uz kādu notikumu, slimību vai akūtu stāvokli. Viens no klasiskiem piemēriem ir situācija, kad cilvēks ir pārcietis, piemēram, plaušu karsoni ar antibiotiku lietošanu kaut kad pavasarī. Slimošanas laikā, pateicoties slimības un medikamentu radītajai organisma intoksikācijai, daudzi tajā laikā augošie anagēna mati ir pārgājuši mata cikla nākamajā – katagēna un tad telogēna fāzē. Pēc pārejas telogēna fāzē (mata atpūtas fāze) mati nekad uzreiz neizkrīt, jo mata apvalciņi to notur folikulā. Fizioloģisks – normāls – telogēna fāzes ilgums ir 2–3 mēneši. Tātad, paejot šim laikam, tas nozīmē, konkrētā piemēra gadījumā tas var būt vasaras vidus (kad cilvēks visbiežāk ir atvaļinājumā, labi atpūties un aizmirsis visas pagājušās sezonas ķibeles), pēkšņi sākas spēcīga matu izkrišana. Šajā gadījumā tas saistīts ar to, ka slimošanas laikā telogēna fāzē pārgājušie mati sinhroni pārslēdzas uz jaunu anagēna fāzi un visi reizē sāk augt, izstumjot veco telogēna fāzes matu.
Atkarībā no bijušās slimības smaguma un katra individuālajām īpatnībām izkrītošo matu apjoms var būt atšķirīgs, bet tas gandrīz vienmēr ir ievērojams. Tad, kad visi matiņi, kam bija jāataug, ir nomainījušies, matu izkrišana apstājas pati, turklāt jaunie matiņi ātri izaug, nomainot vecos. Parasti matu krišanas periods aizņem vienu divas nedēļas. Vēlreiz uzsveru – mati ataug paši. Sīpolu sulai šajā situācijā nekādas ietekmes nav, un mati būtu atjaunojušies, gan sīpolu sulu lietojot, gan nelietojot. Iespējams, ka ādu kairinošā efekta dēļ tā fizioloģisko ataugšanas procesu ir pat traucējusi. Sīpolu sula nepalīdz ne šajā, ne kādā citā matu slimību gadījumā.
Vai akūta matu izkrišana ir jāārstē? Nē un jā. Nē – jo mati patiešām ļoti labi atjaunojas ar nosacījumu, ka cilvēkam nav nekādu citu iemeslu, kas traucētu to atjaunošanos. Jā, jo šie citi iemesli tomēr diezgan bieži pastāv. Tas nozīmē – ja cilvēkam bieži izkritīs liels matu apjoms akūtas telogēna matu izkrišanas dēļ, bet paralēli pastāvēs kāds cits iemesls, piemēram, androgēna alopēcija vai kāds deficīta stāvoklis, kopējais matu apjoms var pasliktināties. Tāpēc mans ieteikums šiem pacientiem ir vērot situāciju, un, ja matu apjoms tomēr samazinās, vērsties pie ārsta. Jo matu izkrišanu ir gandrīz vienmēr vieglāk apturēt nekā pēc tam zaudētos matus audzēt atpakaļ.
Matu stāvokli vienmēr var uzlabot
Es vienmēr cenšos ar pacientu izrunāt viņa problēmu un iespēju robežās paskaidrot, kas noticis. Jo, ļoti bieži tad, kad cilvēks saprot problēmas būtību, mainās viņa attieksme un viņš saprot, kāpēc un kas ir jādara. Tas ievērojami paaugstina pacienta līdzestību un uzlabo ārstēšanas rezultātu. Taču nevienam ārstam vienas pieņemšanas laikā nepietiks laika izskaidrot un iemācīt visu, ko viņš ir mācījies 6 gadus augstskolā, 3 vai 4 gadus rezidentūrā, apguvis dažādos kursos un iemācījies no savas darba pieredzes. Tāpēc arī pacienta un ārsta savstarpēja sadarbībā liela nozīme ir uzticēšanās un līdzestības jautājumam. Ar šo gribu teikt – ja ārsts ir nozīmējis ārstēšanās shēmu, viņš savu darba daļu ir padarījis, tad nāk grūtākais posms – izpildīt norādījumus. Jo reāli matu stāvokli gandrīz vienmēr var uzlabot, tas tikai ir jādara.
Jo, ja pastāv faktori, kas veicina matu stāvokļa pasliktināšanos, tos nenovēršot, stāvoklis pasliktināsies. Cita varianta nav. Ja vēlamies, lai mati būtu skaisti, bet ģenētika nav tam labvēlīga – matiem jāvelta laiks. Jo citādi rezultāta nebūs. Manā praksē ir gadījumi, kad pacients izmisis skatās un jautā, vai tiešām viņam būs jālieto zāles visu mūžu – un es saku: jā. Var nelietot, bet tad nebūs matu. Var lietot – un tad mati būs. Izvēle tomēr vienmēr ir pacienta paša ziņā. Var brīnišķīgi dzīvot bez matiem. Un tā ir atkal jau pacienta izvēle.
Bet – ne vienmēr. Ir arī tādas nopietnas matu slimības, kā alopecia areata (latviski – perēkļveida matu izkrišana), kuras gadījumā imūnās sistēmas šūnas iznīcina paša organisma šūnas, kas satur keratīnu, tajā skaitā mata saknītes šūnas. Ir rētainas alopēcijas – sistēmas saistaudu slimības, kuru gadījumā matu saknītes aiziet bojā un tās praktiski tiek neatgriezeniski zaudētas. Arī šajos apstākļos pastāv terapijas metodes, kas palīdz aizkavēt slimības progresu, stabilizēt stāvokli un sagatavot pacientu transplantācijai. Un, jo agrāk pacients vēršas pie ārsta, jo reālākas iespējas saglabāt maksimāli lielāku paša matu apjomu.
Atgriežoties pie mītiem – ir vesela rinda izdomājumu, kas pieņemti par patiesībām matu izkrišanas sakarā. Piemēram matu nogriešana bērnam gada vecumā neuzlabo matu stāvokli pēc izaugšanas, matu mazgāšana un fēnošana nebojā matus, sīpoli un galvas ādas ierīvēšana ar sāli neaptur matu izkrišanu, tā varētu uzskaitīt vēl un vēl. Vienmēr, izvērtējot jelkādus tādus pieņēmumus, vajag balstīties uz loģiku un veselo saprātu, tad arī nevajadzēs sevi maldināt un pašiem ciest šo savu maldu dēļ.
Jāsaprot, ka matu izkrišanas pamatā vienmēr ir iemesls. Tas var būt vienkāršs un pārejošs, bez nopietnām sekām, bet biežāk matu izkrišana ir slimības vai ģenētiskas noslieces simptoms. Šādās situācijās nav vērts prasīt padomu frizierei vai kaimiņienei. Ārsts trihologs noteiks matu izkrišanas iemeslu un nozīmēs katram konkrētam gadījumam piemērotu ārstēšanu. Ja mati bez pārtraukuma izkrīt ilgāk par trīs mēnešiem vai pakāpeniski samazinās to apjoms un parādās izkritušu matu zonas vai laukumi, tā ir zīme, ka jādodas pie ārsta.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada septembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
