Matu izkrišana sievietēm

Matu izkrišana kā problēma kādā dzīves periodā ir skārusi gandrīz ikvienu sievieti.

Difūza matu izkrišana

Brīdī, kad mati izkrīt ļoti stipri, sabīstamies, visbiežāk nesaprotam tam iemeslu, bet paiet laiks, un situācija atrisinās pati no sevis, un matiņi visbiežāk ataug. Ja izkrišanas laikā tiek lietots kāds “matu izkrišanu apturēšanai” paredzēts līdzeklis, visbiezāk padomājam, ka tas ir palīdzējis. Patiesībā klasiski matu izkrišana ir bijusi kādas situācijas (stress, antibiotikas, infekcija, operācija, hormonālās kontracepcijas pārtraukšana, dzemdības utt.) sekas, kuras dēļ lielāks daudzums matu sinhroni pārgājis izkrišanas fāzē, bet pēc fizioloģiskās 2–3 mēnešu atpūtas vecā mata vietā sācis ataugt jaunais, kas veco vienkārši izspiež un aizvieto. Neatkarīgi no tā, vai sieviete šīs nomaiņas laikā lieto vai nelieto matu izkrišanu apturošus līdzekļus, matiņi atjaunojas bez problēmām.

Problēmas parādās tad, ja matu izkrišanu izraisošais iemesls nav atrisinājies. Sievietes bieži cieš no dzelzs deficīta anēmijas, dažādiem ar veģetatīvo nervu sistēmu saistītiem traucējumiem, kuru dēļ rodas perifērās asinsrites traucējumi, ievēro diētas. Tas viss var izraisīt ilgstošu mata saknītes apasiņošanas un barošanās traucējumus. Ja tādi pastāv, tad matu apjoms ilgtermiņā pasliktinās, savukārt situācijās, kuras pavada izteikta matu izkrišana raksta sākumā minēto iemeslu dēļ, tad, kad jaunajam matam vajadzētu ataugt, tas neaug, kā nākas, rezultātā matu kopējais apjoms var ievērojami samazināties. Līdz ar to pat salīdzinoši nekaitīgas difūzas reaktīvas matu izkrišanas gadījumā var nākties saskarties ar nopietnām sekām.

Ko darīt tādos gadījumos?

Vērot situāciju un vērsties pie ārsta, ja matu izkrišana:

• ir ļoti strauja,
• to pavada citi nepatīkami simptomi – galvas ādas diskomforts, nieze, krevelītes,
• ilgst vairāk par trīs mēnešiem.

Drīkst lietot losjonus mata saknītes nostiprināšanai (piemēram, DSD 3.4) un speciālas matu formulas, lai nodrošinātu visu matiem nepieciešamo vielu klātbūtni organismā brīdī, kad tie sāks ataugt.

Androgēna alopēcija sievietei

Nopietnākas ir situācijas, kad sievietei, līdzīgi kā vīrietim, mata folikuls ir paaugstināti jutīgs pret vīrišķo hormonu androgēnu ietekmi. Šajos gadījumos vēro pakāpenisku mata stiebra miniaturizāciju, kas sākotnēji noris nemanāmi, – jo mati it kā neizkrīt, bet kādā brīdī sieviete sāk ievērot, ka viņas galvas virspusē katastrofāli samazinājies matu apjoms un sāk spīdēt cauri skalpa āda.

Šī problēma sievietēm visbiežāk aktualizējas pēc menopauzes, jo, pazeminoties estrogēnu līmenim, zūd to labvēlīgā ietekme uz matu apjomu, taču nereti arī jaunām sievietēm – pēc hormonālas kontracepcijas pārtraukšanas, pēc dzemdībām un dažādas ģenēzes hormonālu disfunkciju gadījumos (visbiežāk, ja ir policistisku olnīcu sindroms vai SAHA – kad androgēnu ietekmē vienlaikus ir seboreja, akne, hirsūtisms un alopēcija – matu izkrišana) var novērot izteiktu matu paretināšanos.

Svarīgi – šīs situācijas pašas no sevis neatrisinās, un mati neataug. Tas nozīmē, ka, pat lietojot visus iespējamos zināmos viedos tautas līdzekļus matu izkrišanas ārstēšanai, mati neuzlabosies. Tāpēc jāsaprot, ka šīs situācijas ir adekvāti jāārstē ar medikamentiem, kas paredzēti androgēnas alopēcijas ārstēšanai. Varu droši apgalvot, ka ārstēšanas rezultāti ir labi.

Viens no ārstēšanas mērķiem ir apturēt androgēnas alopēcijas progresu, jo, neko nedarot, matu apjoms parasti turpina samazināties, līdz visļaunākajā gadījumā tie, līdzīgi kā vīriešiem, galvas virspusē var pazust pavisam. Visbiežāk sievietēm tomēr līdz tik smagai stadijai nenonāk, jo sievietes organismā ir salīdzinoši mazāk vīrišķo hormonu, kas ir alopēcijas vaininieki; un sievietei ir estrogēni – sievišķie hormoni, kas matu stāvokli parasti uzlabo. Taču gribas uzsvērt, ka dažādu ārējās vides iemeslu dēļ arvien vairāk sievietēm novēro tiešām smagas šīs alopēcijas formas.

Ārstēšanā izmanto antiandrogēnus (kas nav hormonāli preparāti), mata saknītes miniaturizācijas novērsējus (DSD 3.4.4; minoksidilu, vitamīnu kompleksu Effluvium); fizioprocedūras, tostarp lāzerterapiju un ar trombocītiem bagātinātas plazmas (PRP) procedūras, kā arī terapiju ar stromas asinsvadu frakcijas (SVF) mezenhimālajām cilmes šūnām.

Perēkļveida matu izkrišana

Alopecia areata jeb perēkļveida matu izkrišana ir autoimūna slimība, kad imūnās sistēmas šūnas sāk kļūdaini atpazīt keratīnu saturošas šūnas kā svešas. Tādos gadījumos mati izkrīt perēkļos, un bezmatu laukumi var būt visdažādākās lokalizācijas un dažādos izmēros. Tiek uzskatīts, ka pacientiem piemīt ģenētiska tendence tādā veidā reaģēt uz jebkādu imūnās sistēmas pārslodzi – sākot no akūtām vai hroniskām infekcijām līdz banālam sadzīviskam stresam. Ārstēšana ir individuāla, un tai vienmēr jānotiek dermatologa vai trihologa – matu slimību speciālista – uzraudzībā. Aptuveni 0,04% šo pacientu var zaudēt matus pilnīgi. Tas notiek tiešām reti, bet, ja pacients saskaras ar šo problēmu, tad visbiežākais risinājums ir parūkas nēsāšana. Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" maija numurā.