Matīss Pudāns: Izgulējumi – lielākais guloša pacienta drauds

Viena no nozīmīgākajām problēmām ilgstoši gulošiem slimniekiem gan mājas apstākļos, gan slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs ir izgulējumi. Diemžēl izgulējumi draud arī akūtas saslimšanas dēļ. Raksta mērķis ir sniegt svarīgāko informāciju gulošu pacientu kopējiem par izgulējumu profilaksi un riska faktoriem. Par izgulējumu ārstēšanu, kas ir plašs temats un atsevišķa raksta vērts, šoreiz iezīmēti tikai pamatprincipi, par ārstēšanas iespējām sīkāk – kādā no nākamajiem žurnāla numuriem.

Kas ir izgulējumi

Izgulējums ir ādas bojājums un zemādas krāteris mīkstajos audos, kas parasti veidojas gulošiem pacientiem vietās virs kaula izvirzījuma pastāvīga mehāniska spiediena dēļ. Visbiežāk izgulējumi veidojas virs krustiem, astes kaula, gūžu kauliem, papēžiem un elkoņiem. (Skat. 1. attēlu.) Šīs brūces var variēt no virspusējām līdz dziļām un var sniegties cauri dziļo muskuļu slānim līdz pat kaulam.

1. attēls. Vietas, kur visbiežāk rodas izgulējumi

Kāpēc šādi izgulējumi rodas? Tā varētu jautāt, jo guļam taču mēs visi, arī veseli cilvēki, bet ar mums nekas tāds nenotiek... Tieši nekustīgums slimības dēļ un tāpēc ilgstošs spiediens vienā punktā vai berze virs kaulu izvirzījumiem rada samazinātu kapilāro asiņu plūsmu attiecīgajos reģionos, līdz ar to audiem netiek pievadīts skābeklis un rodas išēmisks audu bojājums. Tas savukārt izraisa iekaisuma reakciju, kas vēl vairāk traucē audu apgādi ar asinīm un skābekli un palielina mīksto audu un ādas bojājumu.

Mūsdienās uzskata, ka audu bojājums sākas dziļāk muskuļu slānī – tā teikt, “no apakšas uz augšu”. Muskuļaudi ir vairāk jutīgi uz spiediena radītu bojājumu nekā āda, jo muskuļaudi ir metabolā ziņā aktīvāki un tāpēc vairāk pakļauti bojājumam skābekļa trūkuma dēļ.

Āda un mīkstie audi tiek pakļauti lielākam riskam apstākļos, kad sinerģiski iedarbojas gan ārējie faktori (tādi kā ilgstošs spiediens, bīdes un berzes spēks un mitrums), gan iekšējie organisma faktori (tādi kā nekustīgums, nepilnvērtīgs uzturs vai nepietiekama tā uzņemšana, inkontinence jeb urīna un/vai fēču nesaturēšana, dažādas blakusslimības).

2. attēls. Izgulējumu rašanos ietekmējošie faktori

Pacienta vecums un veselības stāvoklis nosaka, cik viegli veidojas čūlas ādas virspusējos slāņos. Vecāka gadagājuma cilvēkiem āda un zemādas audi pakāpeniski zaudē reģenerācijas, aizsardzības un jušanas funkciju. Hroniskas slimības, tādas kā diabēts, artrīts, inkontinence, neiroloģiski deficīti, smēķēšana un pazemināts asinsspiediens (hipotensija) – tas viss saistās ar paaugstinātu izgulējumu risku.

Izgulējumu problēma galvenokārt saistās ar novājinātiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, pacientiem ar neiroloģisku deficītu vai slimību, ilgstoši stacionētiem pacientiem vai ilgtermiņa sociālās aprūpes iestādes klientiem, kā arī gulošiem slimniekiem, kuri tiek kopti mājas apstākļos. Faktiski jebkurš cilvēks ar ierobežotām kustību spējām, būdams piesaistīts gultai vai ratiņkrēslam un nespēdams pietiekami bieži mainīt pozu (reizi stundā vai vismaz divās), riskē iegūt izgulējumu. Aptuveni 8–40% intensīvas aprūpes nodaļas pacientu veidojas izgulējumi. Tiek lēsts, ka pacientiem ar neiroloģisku deficītu – muguras smadzeņu bojājumu, insultu vai demenci – risks iegūt izgulējumus visas dzīves laikā svārstās no 25% līdz pat 85%.

Izgulējumu riska izvērtējuma skala

Izgulējumu risku var mēģināt aprēķināt ikviens, izmantojot tā saukto Bradenas skalu, ko 1987. gadā radīja ASV profesores Barbara Bradena un Nensija Bergstroma. Pēc publicēšanas tā tika plaši aprobēta klīniskajā vidē, un šī skala uzskatāma par vienu no visuzticamākajiem instrumentiem, lai identificētu izgulējumu risku.

Izvērtējumā tiek ņemti vērā seši faktori:

• sensorā funkcija;
• ādas mitruma raksturojums;
• pacienta aktivitāte;
• mobilitāte;
• uztura uzņemšana;
• pakļautība berzes un bīdes iedarbībai.

Izgulējumu riska izvērtējuma skala

Saskaitot atbilstoši tabulai iegūtos punktus, varam novērtēt, cik augsts ir izgulējumu risks:

• 
  ≤9 punkti norāda uz ļoti augstu risku;
• 10–12 punkti norāda uz augstu risku;
• 13–14 punkti norāda uz vidēju risku;
• 15–18 punkti norāda uz zemu risku;
• ≥ 19 punkti norāda uz ļoti zemu risku vai riska neesamību.

Izgulējumu profilakses un ārstēšanas pamatprincipi

Izgulējumu profilakses un to tālākas attīstības ierobežošanas galvenie mērķi ir:

• mazināt spiedienu un mazināt vai likvidēt berzes un/vai bīdes iedarbību;
• nodrošināt adekvātu, pietiekamu un pilnvērtīgu uzturu;
• kontrolēt eksudātu;
• nodrošināt brūces infekcijas profilaksi;
• kontrolēt mitrās brūces vidi;
• mazināt pārsēju maiņas biežumu.

Izveidojušos izgulējumu ārstēšanas vispārējā taktika:

• spiediena atvieglošanas stratēģija;
• optimāla barošana, iekļaujot proteīnu un mikroelementu piedevas;
• intensīva izgulējuma aprūpe;
• sāpju kontrole;
• infekcijas profilakse/likvidēšana;
• ķirurģiska ārstēšana.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada septembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!