Matīss Pudāns: Cik bīstami ir kritieni vecumdienās
Diemžēl vecāka gadagājuma cilvēku dzīvē nereti gadās nokrist, un tieši kritieni ir visbiežākais iemesls traumai, traumas izraisītai invaliditātei un pat nāvei traumas rezultātā. No cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, katru gadu apmēram trešajai daļai gadās nokrist, gūstot vieglāku vai smagāku traumu. Aptuveni puse no kritieniem rada smagus sasitumus, kaulu lūzumus vai galvas smadzeņu traumas. Piemēram, gandrīz 95% no gūžas kaula lūzumu gadījumiem senioru vecumā ir kritiena sekas. Starp citām komplikācijām ir jāmin samazināta fiziskā aktivitāte, ierobežotas pašaprūpes spējas, sociāla izolācija, depresija un pāragra nonākšana aprūpes iestādē.
Krišanas riska faktorus mēdz iedalīt iekšējos faktoros, medicīniskos faktoros un vides faktoros. Iekšējie riska faktori ir kritiens anamnēzē vai gaitas un/vai līdzsvara traucējumi. Pie medicīniskajiem riska faktoriem pieder iekšķīgas un neiroloģiskas slimības, gaitas nestabilitāte, muskuļu vājums, redzes traucējumi, sāpes, miega traucējumi un psihotropu zāļu lietošana. Ar vides riska faktoriem saprot nepietiekamus drošības pasākumus mājvietā un neadekvātu palīglīdzekļu lietošanu.
Ko var darīt lietas labā
Ir vairāki medicīniski un vides riska faktori, ko var ietekmēt, lai iespēju robežās mazinātu seniora risku nokrist, tostarp veicinot senioru aktīvāku dzīvesveidu, piedāvājot īpašu vingrojumu kompleksus, kā arī adekvāti ārstējot slimības, kas var radīt līdzsvara traucējumus un izraisīt kritienus. Bet jāņem vērā, ka kritienu profilaksei jābūt vērstai uz visiem koriģējamajiem riska faktoriem kopumā (proti, profilaktiskajiem pasākumiem jābūt multifaktoriāliem), nevis izolēti tikai uz dažiem no tiem.
|
Ietekmējamie faktori krišanas riska profilaksē
|
Medikamenti
Pētījumos konsekventi ir atrasta saistība starp medikamentu lietošanu un kritienu risku, un augstāks krišanas risks saistās ar psihotropām zālēm un polifarmāciju (piecu vai vairāk zāļu vienlaikus lietošanu). Protams, zāļu lietošanas nepieciešamību nosaka fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, tāpēc ne vienmēr var izvairīties no medikamentiem. Tomēr, ja esat kritis, jūtaties nestabils vai baidāties nokrist, obligāti konsultējieties ar ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu par zālēm, ko lietojat, ieskaitot bezrecepšu preparātus. Jāpiebilst, ka ASV geriatrijas asociācija rekomendē pēc iespējas izvairīties no benzodiazepīnu grupas trankvilizatoru un miega līdzekļu (benzodiazepīnu receptoru agonistu) nozīmēšanas pacientiem pēc 65 gadu vecuma.
Vingrošana
Ir pētīti vairāki vingrojumu veidi, ko var veikt gan individuāli mājas apstākļos, gan grupā (piemēram, aprūpes iestādē speciālista vadībā). Rezultāti liecina, ka vislabākie rezultāti kritienu profilaksē ir tiem vingrinājumiem, kas vērsti uz spēka, līdzsvara, gaitas un koordinācijas attīstīšanu. Jāņem vērā, ka vingrojumi jāuzsāk ar piesardzību tiem senioriem, kuriem ir kustību ierobežojumi un kuri nav raduši pie fiziskas slodzes.
Kā vienkāršs muskuļu spēku attīstošs vingrojums mājas apstākļos ir piecelšanās no krēsla.
Redzes traucējumi
Vecums bieži saistās ar redzes pasliktināšanos: mazinās redzes asums, nereti attīstās katarakta, glaukoma un tīklenes slimības. Lai arī pētījumos nav pierādīts, ka redzes korekcija kā izolēts pasākums mazina krišanas risku, tomēr tai ir zināma nozīme krišanas riska kopējā profilaksē. Tāpēc reizi gadā vajadzētu konsultēties ar oftalmologu un optometristu, lai laikus diagnosticētu redzes traucējumus un veiktu nepieciešamās korekcijas. Turklāt senioriem neiesaka nēsāt multifokālās lēcas (kas paredzētas vienlaikus gan tālumam, gan tuvumam/lasīšanai) staigājot un, jo īpaši, izmantojot kāpnes.
D vitamīns
D vitamīns sintezējas ādā ultravioleto staru ietekmē, kā arī to uzņemam ar uzturu. Tas veicina kalcija uzsūkšanos kuņģī un zarnu traktā, kā arī tam ir būtiska loma kaulu veselības nodrošināšanā. D vitamīns uzlabo arī muskuļu funkcijas (piemēram, muskuļu spēku) un līdzsvara sajūtu. Turklāt pētījumos noskaidrots, ka D vitamīna nozīmēšana mazina kritienu risku neatkarīgi no tā labvēlīgās ietekmes uz kaulu veselību, proti, labvēlīgā ietekme summējas. Tāpēc senioriem rekomendē pārbaudīt D vitamīna daudzumu asinīs, kas bieži ir zem normas, jo tiek nepietiekami uzņemts ar uzturu un uzturēšanās saulē mūsu platuma grādos nav bieža. Ja tiešām konstatēs D vitamīna deficītu, ģimenes ārsts izvērtēs, vai vajag nozīmēt D vitamīna preparātus.
Pēdu stāvoklis un apavi
Problēmas ar pēdām ir bieži sastopamas senioru vecumā un funkcionālajos testos saistās ar zemāku uzdevumu izpildes līmeni un traucētu līdzsvara izjūtu. Nopietnas pēdu patoloģijas (hallux valgus jeb t.s. greizais īkšķis, citas kājas pirkstu deformācijas, čūlas un deformēti nagi) senioriem ir predisponējošs faktors kritieniem. Arī apavu veids un stāvoklis arī ietekmē kritiena risku. Pētījumos noskaidrots, ka nepiemēroti apavi, novalkātas vai slidenas zoles, augsti papēži, neaizsieti vai neaizsprādzēti apavi saistās ar augstāku kritiena risku, savukārt apavi ar zemu papēdi un lielāku kontaktvirsmu to mazina. Slidenos laikapstākļos būtu vērts apsvērt valkāt apavus ar pretslīdes elementu. Ja ir sūdzības par pēdu stāvokli, senioriem ieteicams konsultēties ar podologu (ārstniecisko pēdu aprūpes speciālistu), kurš varēs palīdzēt ar profesionālu padomu.
Ortostatiskā hipotensija
Ortostatiska jeb posturāla (ar pozas maiņu saistīta) hipotensija ir plaši sastopams sindroms, kas izpaužas ar arteriālā spiediena krišanos, pieceļoties no guļus stāvokļa stāvus. Rezultātā mazinās asinsapgāde orgānos – sevišķi smadzenēs. Visbiežāk to raksturo, ka, pieceļoties stāvus, pakāpeniski attīstās vispārējs vājums un apdullums, rodas apziņas traucējumi, ir atslēgšanās sajūta, var būt samaņas zudums un krišana. Iemesli ir dažādi: arteriālā hipertensija, cukura diabēts, ateroskleroze, neiroloģiskas slimības, arī dehidratācija u.c. Ja piedzīvojat iepriekš minētos simptomus vai diemžēl jau gadījies nokrist, būtu vērts konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš izlems, vai nepieciešami papildu izmeklējumi. Bet arī pirms diagnozes precizēšanas jebkuram senioram noderēs šādi padomi:
- no gultas jāpieceļas lēnām, proti, sākumā jāapsēžas, mazliet jāpagaida un tikai tad jāceļas kājās;
- arī no krēsla jāceļas stāvus lēnām;
- labāk apsēsties, mazgājoties, ģērbjoties vai darbojoties virtuvē;
- nestaigājiet, ja jūtaties apdullis;
- izdzeriet dienā 6–8 glāzes ūdens, ja vien ārsts nav ierobežojis šķidruma uzņemšanu;
- izvairieties no ļoti karstas vannas vai dušas.
Droša vide mājās
Vidē, kurā mēs pavadām savu ikdienu, arī slēpjas potenciāli apdraudējumi, ko patiesībā ir samērā viegli novērst. Zemāk ir piedāvāta virkne jautājumu un atbilžu uz tiem, lai padarītu vidi mājās drošāku.
- Vai, ejot pa istabu, jums ir jāapiet apkārt mēbelēm?
Pārvietojiet mēbeles tā, lai ceļš būtu brīvs.
- Vai uz grīdas ir paklāji?
Novāciet tos vai piefiksējiet tos pie grīdas ar abpusēju līmlenti.
- Vai uz grīdas stāv papīri, grāmatas, drēbes, kastes vai citi priekšmeti?
Novāciet mantas no grīdas. Nekad neturiet priekšmetus uz grīdas.
- Vai jums jāpārkāpj pāri vadiem (lampas vai telefona vadam, pagarinātājam)?
Piefiksējiet vadus pie sienas, lai nesanāktu paklupt pāri tiem.
- Vai uz kāpnēm stāv papīri, apavi, grāmatas vai citi priekšmeti?
Aizvāciet tos. Nekad neturiet priekšmetus uz kāpnēm.
- Vai kāpņu pakāpieni ir bojāti vai nelīdzeni?
Salabojiet tos.
- Kāpnes nav apgaismotas?
Ierīkojiet gaismas ķermeni gan kāpņu augšā, gan apakšā. Ja spuldze ir izdegusi, noteikti nomainiet to.
- Vai ir tikai viens kāpņu apgaismojuma slēdzis (augšā vai apakšā)?
Ierīkojiet slēdzi gan kāpņu augšā, gan apakšā. Vēlams, iegādājieties slēdzi, kas tumsā spīd.
- Vai kāpnes ir slidenas?
Uzlīmējiet pretslīdes elementus.
- Kāpņu roku balsts ir bojāts? Tas ir tikai vienā kāpņu pusē?
Salabojiet roku balstu. Roku balstiem ir jābūt abās kāpņu pusēs.
- Virtuvē bieži lietoti priekšmeti novietoti augšējos plauktos?
Pārkārtojiet priekšmetus, lai biežāk lietotie atrastos zemāk un būtu ērti paņemami.
- Jūs izmantojat pakāpienu, lai tiktu pie augšējiem plauktiem?
Izmantojiet tādu pakāpienu, kam ir balsts. Neizmantojiet krēslu kā pakāpienu.
- Vannas istabas grīda ir slidena?
Iegādājieties pretslīdes paklājiņu.
- Jums ir nepieciešams atbalsts, izmantojot vannu vai tualetes podu?
Ierīkojiet roku balstus pie vannas un tualetes poda.
- Vai ceļš uz tualeti ir apgaismots?
Iegādājieties naktslampiņu, ko var viegli ieslēgt pirms došanās uz tualeti.
- Jums ir augsts kritiena risks un dzīvojat viens?
Apsveriet drošības pogas pakalpojumu, kas ir pieejams arī Latvijā. Tā ir saziņas iekārta, kas atrodas aprocē vai kulonā. Krīzes brīdī atliek piespiest signālpogu un informēt par to, kas atgadījies.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada novembra numurā!
