Maruta Tiltiņa: Kas kopīgs bērnības ieradumiem ar neskaidru runu
Logopēda praksē bieži izskan vecāku uzdotais jautājums: “Vai gaidīt un cerēt, ka neskaidra runa izzudīs pati?” Speciālisti noliedz stereotipu par gaidīšanu līdz piecu gadu vecumam, jo nostiprinās negatīva runas pieredze. Runas funkcija formējas agrīni, pirmajos dzīves gados. Attīstās orāli motoras prasmes: runas elpošanas mehānisms (deguns, mute), saskaņotas lūpu, mēles, aukslēju un žokļa kustības. Klīniskajā praksē 38% augošu bērnu populācijas ir sejas un mutes muskulatūras traucējumi. Tos bieži izraisa negatīvi ieradumi agrīnā vecumā.
Negatīvie ieradumi – īkšķa vai pārējo pirkstu sūkāšana, lūpu košļāšana, nagu graušana, ilgstoša māneklīša jeb knupja lietošana, mutes elpošana palielinātu adenoīdu jeb aizdegunes mandeļu gadījumos pēcoperācijas periodā – provocē miofunkcionālus traucējumus. Miofunkcionālie traucējumi ir sejas, mutes, žokļa muskulatūras tonusa pārmaiņas, ko pavada ķermeņa muskulatūras vājums. Miofunkcionālus traucējumus dažkārt izraisa objektīvi cēloņi: sejas un mutes anatomisko struktūru iedzimtas anomālijas – fiksēta mēles saitīte, liela izmēra mēle (macroglossia), maza izmēra žoklis (micrognathia) –, kā arī neiroloģisku vai ģenētisku slimību izraisīta mīksto audu disfunkcija.
Negatīvo ieradumu radītajām sejas un mutes muskulatūras pārmaiņām ir raksturīgi simptomi: pavērta mute, mēles piespiešana vai izvirzīšana (protrūzija), siekalošanās, sakodiena pārmaiņas un neskaidra runa.
Kā mazulim attīstās un saglabājas infantila rīšana, kas signalizē par miofunkcionālu traucējumu? Pirmajā dzīves gadā māneklītis stimulē zīšanas refleksu, jo aktīva zīšana nodrošina ķermeņa svara pieaugumu un augšanu. Mazulim ieteicams ir ortodontiskais māneklītis, kas atbilst mazuļa mutes anatomiskajam stāvoklim un stimulē mēles aktīvas horizontālas kustības zīšanas laikā. Otrā dzīves gada laikā zīšanas reflekss dziest, bet zobu šķilšanās periodā aktivizējas košanas un košļāšanas prasmes, kas provocē mēles vertikālo kustību apguvi. Skaņu artikulācijas motorā bāze ir mēles vertikālās kustības, kas nodrošina līdzskaņu kā plašākās valodas skaņu grupas precīzu atveidošanu. Pirmo mēles vertikālo kustību pieredzi apgūst patstāvīgas ēšanas un padzeršanās apguves periodā. Cietas barības satveršana ar lūpām, sakošana un sakošļāšana ar zobiem, aiztransportēšana līdz rīklei veido pirmās orāli motorās prasmes. Šo mutes muskulatūras attīstību kavē māneklītis lietošana otrajā dzīves gadā!!!
Miofunkcionālos traucējumus palīdz novērst oromiofunkcionālā terapija, veicinot runas komponentu – elpošanas, artikulācijas un mīmikas muskulatūras – koordinētu darbību, kas nodrošina korektu skaņu artikulāciju.
Oromiofunkcionālais terapeits jeb logopēds ikdienas praksē saskaras ar bērnības negatīvo ieradumu radītām sekām – infantilo rīšanu. Šī problēma būtiski ietekmē skaņu izrunas kvalitāti, kas ir nepietiekama 81% bērnu pirmsskolas vecumā. Biežāk traucēta ir skaņu s, z, c, dz, š, ž, l, r artikulācija, ko nosaka ierobežotas runas funkcionālās iespējas.
Miofunkcionālās terapijas mērķis ir sasniegt miofunkcionālo efektu, ko izsaka formula F = F jeb formas un funkcijas balanss – sejas un mutes iekšējās un ārējās muskulatūras balanss. Kā to panākt? Miofunkcionālajā terapijā, izmantojot starpdisciplināru pieeju un agrīni – runas veidošanās periodā – sākot mērķtiecīgu runas terapiju, salīdzinoši īsā laika periodā iespējams samazināt negatīvo ieradumu radītās sekas. Oromiofunkcionālā terapeita un ortodonta sadarbība, profesionālās zināšanas un pieredze ļauj sasniegt labus rezultātus.
Veselības centra 4 Bērnu veselības centrā logopēds – miofunkcionālais terapeits veic objektīvu diagnostiku – īpašus oromiofunkcionālos mērījumus, nosakot lūpu spiedienu, mēles spēku un košļāšanas kontraktūras ar digitālo mioskeneri Myoscanner 160-B. Myocom programmatūra ļauj mērījumus saglabāt datorā un nodrošina iespēju vērtēt terapijas efektivitāti.
Nozīmīga ir bērna vizuāla apskate, kurā novērtē stāju (ir/nav hipotoniska), mēles pozīciju (apakšēja/augšēja), siekalu norīšanas mehānismu, sejas grimases, aukslēju formu (U/V) un zobu alveolāros lokus. Seko individuāla terapija soli pa solim, lai izveidotu somatisko rīšanas modeli jeb mēles un cieto aukslēju kontaktu.
Mēle vairāk nekā 2000 reizes dienā veido kontaktu ar pārējām mutes struktūrām. Klīniskajos pētījumos runā par agresīvu mēles spēku, kas bērniem piena zobu (2–5 gadi) un maiņas (6–10 gadi) sakodiena periodā provocē pārmaiņas. Miofunkcionālā ortodontija visām vecuma grupām, arī bērniem preortodontiskajā periodā, piedāvā dažādu izmēru mutē ievietojamas silikona kapes individuālai lietošanai, kuras ir patīkamās krāsās un viegli kopjamas mājas apstākļos. Runas terapijas konsultācijā tās iesaka bērniem, kam ir pavērtas lūpas, vērojama siekalošanās, mēles piespiešana vai izvirzījums (protrūzija), vaļējs vai tiešs sakodiens (laterāli vai mediāli), izvirzīti vai šķībi priekšējie zobi. Mutes kapes mazuļiem piena sakodiena periodā (Infant trainer) stimulē aktīvas košļāšanas kustības un lūpu slēgumu. Mutes kapes maiņas sakodiena periodā veido mēles augšējo pozīciju, deguna elpošanu, aktīvu lūpu slēgumu un līdzenu zobu rindu.
Ļoti vēlama ir vecāku līdzatbildība un sadarbība terapijas gaitā. Vingrināšanās nepieciešama katru dienu! Pirmie rezultāti gaidāmi pēc 6–12 mēnešiem, ja apmeklē runas terapiju un mājās regulāri lieto mutes kapes gan dienā (kopumā divas stundas), gan naktī.
Maruta Tiltiņa, audiologopēde,
Veselības centra 4 Bērnu veselības centrs
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada februāra numurā!