Mārtiņš Tēcis: Pavasara dārza darbos gūtās traumas

Mikroķirurģijas centrā bieži tiek ārstēti pacienti, kuri pavasara dārza darbos, darbojoties ar cirvi, motorzāģi, krūmgriezi un zāles pļāvēju, guvuši dragātus ekstremitāšu ievainojumus.

Dragātu ievainojumu gadījumā ekstremitātei ir daļēji bojāti asinsvadi, nervi, muskuļi un kauli, tāpēc normālie audi izmainās līdz nepazīšanai. Dragāts ekstremitātes bojājums ir postošākais ievainojuma veids. Šādu bojājumu ārstēšanā izmanto divējādas metodes: rekonstrukciju vai amputāciju. Izvēles ārstēšanas metode, ja tas ir iespējams, protams, ir agrīna ekstremitātes rekonstrukcija. Tā sniedz labākus rezultātus, salīdzinot ar atliktu vai vēlīnu rekonstrukciju, ko pierāda pēdējos desmit gados mikroķirurģijas centrā un pasaulē kolēģu ķirurgu veiktie pētījumi. Šādu ievainojumu ārstēšana ir uzlabojusies, pielietojot mikroķirurģiskās rekonstrukcijas metodes un labākas kaulus fiksējošās ierīces. Tādējādi amputāciju biežums samazinājies līdz 10%.

Ievainojuma mehānisms, iespējams, ir vissvarīgākais prognostiskais faktors, kas ietekmē ekstremitātes rekonstrukcijas rezultātu. Distālu, asu (t. s. tīru) bojājumu gadījumā ir labāka prognoze, salīdzinot ar proksimāliem, trakcijas, vērpes un saspiestiem bojājumiem. Dārza darbos šie bojājumi ir saistīti ar audu kontamināciju ar augsni un ķīmisku vielu (piemēram, eļļas) iekļuvi.

Rekonstruējot apakšējo ekstremitāti, mērķis ir atjaunot un uzturēt līdzsvaru un pārvietošanos. Rekonstruējot augšējo ekstremitāti, ir nepieciešams atjaunot funkciju. Ekstremitāte vai pirksts bez jušanas nav funkcionāli.

1. gadījums

Ārstēšana

Šādu bojājumu ārstēšanā mikroķirurģijas centrā tiek izmantota ortoplastiskā ķirurģija un rekonstruktīvās mikroķirurģijas tehnika 24 stundas diennaktī augu gadu.

Ķirurģisku ārstēšanu veic secīgi. Sāk ar skalošanu un radikālu bojāto audu attīrīšanu. Šīs procedūras laikā audus attīra no svešķermeņiem un augsnes. To ir būtiski veikt pirmajās 24 stundās pēc traumas, tāpēc nevajadzētu vilcināties ar lēmumu vērsties ārstniecības iestādē.

Nākamais solis ir kaulu stabilizācija. Bet, ja lokālais kaulu materiāls ir sadragāts, var veikt kaula īsināšanu. Kaulu, kas ir guvis defektu, var rekonstruēt ar autokaulu. Defektīvus kaulus, kam ir 6 cm un vairāk garuma deficīts, aizstāj ar apasiņotu autokaulu, piemēram, brīvu vaskularizētu mazo lielakaulu. Sadragātu locītavu gadījumā locītavu protezēšanu pielieto lielajām locītavām, bet mazajām plaukstas un pēdas locītavām biežāk veic artrodēzi.

Asinsvadu bojājuma gadījumā to rekonstrukcija ir obligāta.

Nākamais solis ir cīpslu rekonstrukcija. To veic, izmantojot citas lokalizācijas neapasiņotu paša pacienta cīpslu materiālu. Ir gadījumi, kad nepieciešama cīpslu transpozīcija. Pasīvas vai aktīvas silikona protēzes var tikt implantētas, lai samazinātu ar rētaudiem saistītās komplikācijas, ja cīpslu rekonstrukcija tiks veikta vēlāk. Tiek izmantoti arī brīvi mikrovaskulāri funkcionāli muskuļu transplantāti.

Nervu rekonstrukcija ir būtiska un ar visneparedzamāko rezultātu. Funkcionālais rezultāts atkarīgs arī no neķirurģiskiem faktoriem, pacienta vecuma, slimībām, bojājuma plašuma, vietas (proksimālāks bojājums – mazāk paredzams rezultāts), nerva bojājuma veida, nerva defekta izmēra.

Mīksto audu defektu agrīna rekonstrukcija mūsdienās pasaulē ir plaši pielietota, un tās efektivitāte ir pierādīta. Vaskularizēti audi veicina dzīšanu un samazina infekciju biežumu.

Tūlītēja primāra ortoplastiska rekonstrukcija uzlabo pacienta stāvokli, mīksto audu defekta rekonstrukcija veicina kaula labāku dzīšanu, samazina slimnīcā pavadīto dienu skaitu, komplikācijas un atkārtotu operāciju skaitu.

Postoperatīvā rehabilitācija

Pēc operācijas rehabilitācija ir ļoti būtiska, jo veicina agrīnu locītavu un cīpslu kustību, mazinot locītavu kontraktūras un rētaudu veidošanos ap cīpslām. Psiholoģiskais atbalsts un sociālā palīdzība ir svarīga, jo mazina posttraumatisko stresu un depresiju, kas tiek novēroti pēc šādiem bojājumiem.

Komplikācijas

Ārstējot šādus bojājumus, pacientiem bieži rodas dažāda smaguma komplikācijas. Smagākās ir arteriāla un venoza tromboze, dziļās infekcijas, osteomielīts, rekonstruēto audu lēveru bojāeja. Biežāk tiek novērota brūces infekcija (28,3%), nesaauguši lūzumi (23,7%) un osteomielīts (7,7%). Ir pētījumi, kuros tiek veikta sekundāra rekonstrukcija pēc neizdevušās primārās rekonstrukcijas, pat līdz 45% plaukstas un pirkstu replantāciju.

Pēc primāras rekonstrukcijas sekundāri veic adheziolīzi, tenolīzi, kapsulotomiju, savilkto rētu Z veida pagarināšanu, lokālu ādas lēveru plastiku, neirolīzi, cīpslu transpozīciju.

Secinājums. Lai ekstremitāte būtu funkcionāla, jāatjauno kustības un jušana. Pēc rekonstrukcijas funkcionalitāte nekad nav tāda pati kā pirms bojājuma.

Izmantotā literatūra:

1. Azoury, S. C., Stranix, J. T., Kovach, S. J., et al. 2019. Principles of orthoplastic surgery for lower extremity reconstruction: why is this important? J Reconstr Microsurg. 1(212).

2. Bucholz, R. W., Heckman, J. D., Court-Brown, C. (Eds). Bone and soft tissue reconstruction in Rockwood and Greens’s fractures in adult, 6th ed. Philadelphia: Lippincott Co, 497–547.

3. Bueno, A. R. Jr., Neumeister, M. W. 2003. Outcomes after mutilating hand injuries: Review of the literature and recommendations for assessment. Hand Clin. 19, 193–204.

4. Cho, M. S., Rinker, B. D., Weber, R. V., et al. 2012. Functional outcome following nerve repair in the upper extremity using processed nerve allograft. J Hand Surg Am. 37(11), 2340-9.2.

5. Grunert, B. K., Smith, C. J., Devine, C. A., Fehring, B. A., Matloub, H. S., Sanger, J. R., et al. 1988. Early psychological aspects of severe hand injury. J Hand Surg Br. 13(2),177–180.

6. Harris, A. M., Althausen, P. L., Kellam, J., Bosse, M. J., Castillo, R. 2009. Lower Extremity Assessment Project (LEAP) study group complications following limb threatening lower extremity trauma. J Orthop Trauma. 23, 1–6.

7. McKinley, T. O., D’Alleyrand, S. C., Valerio, I., Tetsworth, K., Elster, E. A. 2018. Management of the mangled extremities and orthopaedic war injuries. J Orthop Trauma. 32(3), 37–42.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!