Marta Celmiņa, Una Purviņa: Miegs- labākais ārsts

“Ja esi saslimis, galvenais dzert daudz šķidruma un labi izgulēties.” Šķiet, šo teicienu ir dzirdējis ikkatrs. Lielākā daļa cilvēku var atsaukt atmiņā arī gadījumu, ka pēc lieliem stresiem un darbiem, negulētām naktīm un ne īpaši veselīgām maltītēm organisms atslābuma mirklī vienkārši “nobrūk” un itin viegli pieķeras dažādas slimības.

Mūsdienu straujajā dzīves skrējienā reti kurš ikdienā pilnvērtīgi ievēro veselīgu miega režīmu, un nereti naktsmieru atliek otrajā vai trešajā plānā. Vai tas kaut kādā veidā ietekmē mūsu spēju atvairīt vīrusus? Vai miegs palīdz nostiprināt imūno sistēmu? Vai, vairāk guļot slimības laikā, varam ātrāk atveseļoties?

Kas ir imūnā sistēma?

Imūnsistēma ir organisma aizsardzības sistēma pret slimību izraisītājiem. Tā palīdz no organisma izvadīt bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas, kā arī atjauno ievainotos audus. Ja viss notiek tā, kā tam vajadzētu, saglabājas ļoti smalks balanss. Piemēram, pēc kāda apdraudējuma (tostarp vīrusa vai ievainojuma) imūnā sistēma iedarbina atbildes reakciju, kā rezultātā var rasties apsārtums, pietūkums, sāpes, paaugstināta temperatūra un nogurums. Īpaši svarīgi, lai imūnsistēma ne tikai atrod un cīnās ar organismu apdraudošajiem faktoriem, bet arī ir pietiekami precīzi noregulēta, lai ķermenis nebūtu nepārtrauktā “uzbrukuma - aizsardzības” fāzē. Dažkārt īsti labi neizdodas šo balansu sasniegt. Piemēram, alerģija nozīmē to, ka imūnsistēma kādu svešu, nekaitīgu vielu uzskata par apdraudējumu, tādēļ pastiprināti uz to reaģē. Gadījumos, kad imūnā sistēma neatpazīst un uzbrūk pati sava organisma šūnām, to sauc par autoimūnu procesu. Dažas labāk zināmas autoimūnas slimības ir I tipa cukura diabēts, psoriāze, reimatiskais artrīts un sistēmiskā vilkēde.

Cilvēkam imūno sistēmu iedala iedzimtā un iegūtā. Pirmā nozīmē, ka tā mums ir jau kopš dzimšanas, bet otra rodas pēc dzimšanas. Piemēram, pirmo reizi saskaroties ar kādu vīrusu, atbildes reakcija ir samērā izteikta, bet nākamreiz, organismam (tieši imūnajai sistēmai) saglabājot “atmiņu” par šo “draudu”, reakcija jau ir ātrāka – ķermenim nav ilgi jādomā, kādā veidā šo draudu iznīcināt. Līdzīgi ir ar vakcīnām – mums ievada novājinātu vai arī tikai fragmentu no kāda slimību izraisītāja. Imūnsistēma uz to iedarbojas, iemācās cīnīties un saglabā šīs spējas, lai nākamreiz process norisinātos daudz ātrāk.

Kādas miega slimības var ietekmēt imunitāti?

Miega medicīna jeb somnoloģija ir jauna, tomēr atsevišķa medicīnas nozare. Lai gan lielākoties, izdzirdot vārdu salikumu “miega problēmas”, prātā uzreiz nāk bezmiegs, tomēr miega medicīna ietver ļoti plašu un daudzveidīgu slimību loku. Miega medicīnā iedala sešas lielas miega problēmu grupas, un katrai no tām ir vēl apakšgrupas:

• bezmiegs jeb grūtības iemigt, pārāk agra mošanās vai arī miega noturības traucējumi;
• elpošanas traucējumi miegā – visbiežāk sastopamā slimība šajā grupā ir obstruktīva miega apnoja, kas raksturojas ar krākšanu un elpas aizturēm miegā;
• kustību traucējumi miegā;
• parasomnijas – neparasti notikumi miegā (piemēram, mēnessērdzība vai murgi);
• diennakts ritma traucējumi jeb iekšējā pulksteņa traucējumi;
• centrālās hipersomnolences jeb pastiprināta miegainība dienas laikā, ko rada centrālās nervu sistēmas (galvas smadzeņu) darbības problēmas.

Miegam un imūnajajai sistēmai ir divvierzienu attiecības: labas imūnās sistēmas darbībai nepieciešams gan pietiekams, gan kvalitatīvs miegs, bet arī imūnās sistēmas aktivēšanās var ietekmēt miegu. Infekcijas gadījumā imūnā sistēma aktīvi ražo pretiekaisuma vielas, kas rada pastiprinātu nepieciešamību pēc miega. Miega traucējumus var radīt pārlieku izteikta vai pārlieku samazināta imūnās sistēmas darbība. Pētījumi liecina, ka laika posmā no saskaršanās ar vīrusu līdz mirklim, kad rodas simptomi, miega daudzums samazinās. Tomēr, kolīdz izpaužas slimības pazīmes, guļam vairāk un miegs ir dziļāks. Tas ir – palielinās tieši tās miega fāzes, kas nepieciešamas organisma atjaunošanai. Tas viss īslaicīgi notiek uz REM (rapid eye movement – ātro acu kustību miegs, kurā redzam sapņus) rēķina. Un tieši dziļajā miegā notiek imūnās sistēmas atjaunošanās, iekaisuma faktoru (citokīnu) ražošana, kā arī ķermenis daudz labāk reaģē uz pretiekaisuma faktoriem. Lai imūnā sistēma spētu šādas augstas spriedzes apstākļos efektīvi strādāt, nepieciešams liels enerģijas daudzums. Tieši tādēļ akūtu slimību laikā izjūtam pastiprinātu nogurumu un miegainību.

Ikkatra no iepriekš minētajām miega problēmām var sniegt savu artavu imunitātes nomākumā. Nepietiek vien ar to, ka guļam vismaz septiņas stundas naktī. Ja miega kvalitāti kaut kas pasliktina – piemēram, obstruktīva miega apnoja vai pārlieku liela kustēšanās miegā, tad arī imūnās sistēmas spējas ir ietekmētas. Un vai laiks, kad guļam, ietekmē miegu? Jā! Nakts pirmajā pusē (līdz aptuveni pulksten diviem) imūnā sistēma atjaunojas, aktivizējas - izteiktāk veidojas šūnas, kas ražo antivielas un kas iznīcina slimību ierosinātājus, tiek ražoti citokīni, kas cīnās ar iekaisumu. Tādēļ nozīmīgs ir ne tikai gulēto stundu skaits, bet arī tas, kurā laikā guļam!

Vai miega trūkums var samazināt pretošanās spējas slimībām?

Ieteicamais miega ilgums pieaugušajam ir septiņas līdz deviņas stundas, bet pētījumi pierāda, ka cilvēkiem visā pasaulē ir problēmas to ievērot. Tas var ietekmēt spējas pretoties gan īslaicīgām slimībām, gan arī aizsardzību no hronisku slimību (piemēram, cukura diabēta) attīstības.

Piemēram, kādā pētījumā piedalījās 153 visnotaļ veseli pieaugušie. Viņi divas nedēļas ziņoja par sava miega ilgumu, un pēc tam katram degunā tika iepilināti deguna pilieni, kas satur rinovīrusu (vīruss, kas izraisa iesnas). Dalībniekus sadalīja divās grupās – tajos, kuri vidēji gulēja mazāk par septiņām stundām un tajos, kuri gulēja pietiekami, tas ir, vismaz astoņas stundas. “Mazgulētāju” grupā ar iesnām sasirga gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku.

Arī pēc vakcinācijas cilvēkiem, kuri guļ nepietiekamu stundu skaitu (tas ir, mazāk par sešām stundām), ir uz pusi samazināta imūnās sistēmas atbildes reakcija, antivielu veidošana, salīdzinot ar tiem, kuri guļ pietiekami ilgi.

Protams, katram reizi pa reizei sanāk miegu atbīdīt otrajā plānā, bet kas notiek, ja to dara ikdienā? Hronisks miega trūkums ir saistīts ar nelielu, bet pastāvīgu stresa un iekaisuma reakciju organismā. Salīdzinājumam – piemēram, saslimstot ar kādu vīrusa slimību, iekaisuma reakcija ir strauja, pamanāma un izteikta, bet ilgstoša miega trūkuma rezultātā ir palielināts stresa hormonu daudzums un hronisks, “kluss” iekaisums.

Ja ķermenis šādā stresā ir ilgstoši, tad krietni palielinās izredzes iedzīvoties nopietnās slimībās – piemēram, kardiovaskulārās slimībās (slimības, kas ietekmē sirdi un asinsvadus – insults, infarkts un citas), sāpēs, neirodeģeneratīvās slimībās (Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, multiplā skleroze un citas). Šis hroniskais, “nepamanāmais” iekaisums ietekmē arī smadzeņu ķīmiju, pastiprinot depresijas, kā arī vēža attīstības risku.

Lai gan varētu šķist, - kādam izdodas tīri labi tikt galā ar dažām stundām miega, diemžēl organisms neiemācās “pierast” pie miega trūkuma. Tieši otrādi – hroniskais iekaisums pastāvīgi bojā organismu un, sakrājoties efektiem, var izraisīt ilgtermiņa sekas, ko, iespējams, nevarēs vairs labot. Pat pusotra stunda miega deficīta var radīt paliekošas sekas imūnās sistēmā darbībā. Īslaicīgs miega “bads” biežāk rada samazinātu imūnās sistēmas šūnu skaitu (un līdz ar to samazinātu spēju cīnīties pret infekcijām), bet hronisks – palielinātu imūnās sistēmas šūnu skaitu un palielinātu iekaisumu organismā.

Kā imunitātes traucējumi ietekmē miegu?

Arī miega un imūnsistēmas gadījumā varam pielāgot “vistas - olas” piemēru - kurš ir pirmais. Galu galā ne tikai miega problēmas var radīt hronisku iekaisumu, bet arī otrādāk. Veidojas apburtais loks. Pētījumi, kuros piedalījušies cilvēki ar hroniskām iekaisīgām slimībām (piemēram, reimatoīdais artrīts), pierāda, ka miega problēmas ir izteiktākas tieši tiem, kuriem slimība ir aktīvāka. Tas šķiet diezgan pašsaprotami, bet atklāts, ka miegu traucē ne tikai simptomi (piemēram, sāpes), bet pašas imūnsistēmas darbības traucējumi. Ārstējot iekaisumu (piemēram, ar medikamentiem), mazinās slimības aktivitāte un, protams, uzlabojas arī miegs.

Nav jābrīnās, ka arī audzēju, kardiovaskulāru (sirds - asinsvadu), neirodeģeneratīvu (nervu sistēmas bojājošu), metabolu (ar vielmaiņu saistītu) slimību gadījumā ir traucēts miegs. Tas ietekmē to, cik veiksmīgi izdodas kontrolēt slimības gaitu un simptomus. Tieši tādēļ pietiekams un veselīgs miegs ir īpaši svarīgs ne tikai slimību profilaksē, bet arī ārstēšanā!

Organismu veido dažādas orgānu sistēmas, kas savā starpā mijiedarbojas. Lai gan tas nav acīmredzamākais iemesls, bet ilgstošs miega trūkums vai slikta miega kvalitāte rada arī cilvēka uzvedības un paraduma izmaiņas. Piemēram, noguris cilvēks mazāk grib kustēties, vairāk nosliecas par labu neveselīgam uzturam, viņam biežāk ir virssvars, stress, trauksme… Tas viss veicina hronisku iekaisumu.

Miegs ir svarīga kvalitatīvas dzīves sastāvdaļa. Tas nav tikai pasīvs stāvoklis, kura laikā “noguļamies un aizveram acis”, bet gan spraigs process, kura laikā notiek ļoti daudz izmaiņu organismā. Laikmetā, kad aktīva sociālā un darba dzīve paģērē lielu diennakts daļu, īpaši svarīgi ir miegu iecelt kā vienu no prioritātēm. Tas nozīmē sākt ar veselīgas miega higiēnas ieteikumu ievērošanu.

Īpaši svarīgi ir laikus pamanīt izmaiņas veselībā. Tādēļ, ja ir sūdzības par miega traucējumiem, vērsieties pie ģimenes ārsta vai miega speciālista. Atcerieties – atspirdzinošs miegs nav ekstra, bet gan ikkatra cilvēka pamatvajadzība!

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!