Marta Celmiņa, Una Purviņa, Madara Mičule: Kas par daudz, tas par skādi – miegainība

Ikviens no mums reizēm ir juties ļoti miegains. Uz miega rēķina mēdzam paveikt daudz (projekts darbā ar tuvojošos termiņu, eksāmens vai ballīte), pēc kā ir nogurums, grūti noturēt acis vaļā, rodas nespēja koncentrēties. Brīvdienās izguļamies, atpūšamies un turpinām ikdienu ierastajā ritmā. Bet ir cilvēki, kuri arī pēc šķietamas izgulēšanās vairāku dienu garumā ir sliktā noskaņojumā, dusmīgi, jūtas tā, kā nebūtu gulējuši vairākas diennaktis un var iemiegt darbā, mācību stundu laikā vai pat ēdot. Šādos gadījumos jāaizdomājas par miega traucējumiem. Galvenais pastiprinātas miegainības iemesls ir nepietiekams miega daudzums ilgstoši – jau no pusaudžu vecuma aktīvā dzīve noliek pilnvērtīgu miegu “otrajā plānā”. Pirmajā vietā ir mājasdarbi, ārpusskolas nodarbības, socializācija ar draugiem, elektroniskās ierīces, bet miegs tikai saraksta beigās. Arī brīvdienās, guļot daudz stundu, tomēr neatgūst možu sajūtu, jo no pirmdienas atkal atsākas miega trūkums. Otra lieta, par ko būtu jāaizdomājas – vai miegs ir gana kvalitatīvs? It kā miegs ir pietiekami ilgs, bet kāpēc no rīta joprojām ir nogurums, nespēks? Jāapdomā, vai naktī nav vairākkārt jāceļas, jo grūti paelpot, traucē nepatīkamas sajūtas vai sāpes kājās, ķermenī? Varbūt ir pārāk karsts vai auksts? Tas viss ietekmē miega vienmērīgumu, jo jebkurš nepatīkams kairinājums izjauc miega ciklus un cilvēku uzmodina. Viens no iemesliem var būt obstruktīva miega apnoja jeb elpošanas traucējumi naktī. Miegā ķermeņa muskuļi atslābst un, ja elpceļus kaut kas saspiež vai nosprosto (piemēram, palielinātas mandeles, taukaudi pastiprināta svara dēļ), tad ieelpot gaisu ir grūtāk un var rasties īslaicīga elpošanas apstāšanās un uzmošanās. Ja šo stāvokli koriģē, tad uzlabojas cilvēka pašsajūta un līdz ar to arī miegs.

Reti atpazīts iemesls miegainībai dienas laikā var būt narkolepsija. Lai gan nosaukums pirmajā brīdī saistās ar narkotikām, tam ar atkarību izraisošām vielām nav nekāda sakara. Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, ko raksturo pārmērīga miegainība dienā, līdz pat pēkšņām aizmigšanas epizodēm. Vārds “narkolepsija” cēlies no Grieķu valodas narkóō – iemidzināt, lêpsis – lēkme. Cilvēkiem ar narkolepsiju ir grūtības palikt nomodā, neraugoties uz ārējiem apstākļiem. Atbilstoši vidējiem statistika  datiem, narkolepsija sastopama 5 līdz 16 cilvēkiem no 10 000. Tas nozīmē, ka Latvijā varētu būt līdz 900 cilvēku, kas savu mokošo miegainību, nogurumu skaidro ar ikdienas stresu.

Šobrīd nav zināms, kas tieši izraisa šo slimību. Narkolepsijas gadījumā smadzenēs ir par maz hormona oreksīna, kas atbildīgs par nomoda uzturēšanu un miega-nomoda stāvokļu stabilizēšanu. Izvirzītas vairākas versijas par iemesliem – infekcijas, iespējami autoimūni procesi, jo pētījumos pierādīts, ka 17% narkolepsiju ir papildus kāda autoimūna slimība (piemēram, Krona slimība, celiakija un tamlīdzīgi). Pierādīta arī ģenētiskā saistība ar šo slimību – tas nozīmē, ka dažiem cilvēkiem ir liekāks risks saslimt ar narkolpesiju.

Lai saprastu narkolepsijas pazīmes, jāparunā par miega struktūru. Miegs ir mainīgs process ar vairākām fāzēm – NREM (no angļu valodas non REM – ne ātro acu kustību miegs) un REM (no angļu valodas rapid eye movement – ātro acu kustību miegs). NREM vēl dalās apakšfāzēs – NREM1, kas ir seklākā miega fāze, NREM2 un NREM3, kas ir dziļākā miega fāze. Aizmiegot, sākotnēji ieejam seklākā miegā, pēc tam aizvien dziļākā un visbeidzot nonākam REM miega fāzē (apmēram 60 līdz  90 minūtes pēc aizmigšanas). Tā ir miega fāze, kurā sapņojam un smadzenes uztur muskuļus paralizētus, lai mēs sapņos redzēto nerealizētu dzīvē. Iemiegot, cilvēki ar narkolepsiju uzreiz var nonākt REM fāzē (tātad, - sapņi un nespēja kustēties).

Kā izpaužas narkolepsija?

Narkolepsija ir visā pasaulē mazatpazīta slimība – var paiet pat 15 gadi, līdz cilvēks uzzina diagnozi. Simptomi bieži ir nespecifiski un var pārklāties ar ikdienas nogurumu. Lai gan lielākoties paiet ilgs laiks, līdz cilvēks nokļūst pie speciālista – sākotnēji simptomus noraksta arī uz slinkumu, nevēlēšanos mācīties vai iesaistīties ikdienas aktivitātēs, iespējamu atkarības izraisošu vielu lietošanu.

Galvenā narkolepsijas pazīme ir izteikta miegainība. Visbiežāk šī slimība sākas pusaudžu – jauniešu vecumā, bet trešdaļai var sākt izpausties jau no 10 gadiem.  Izteikts nogurums, miegainība var ilgstoši būt vienīgā narkolepsijas pazīme. Jauniešiem tas var izpausties arī paradoksāli – viegla aizkaitināmība, garastāvokļa svārstības. Apkārtējie, iespējams, domā, ka jaunietis ir slinks, neieinteresēts un noraksta visu uz “pusaudžu vecumposmu”. Iedomājieties - katru dienu ļoti nāk miegs, ir nogurums, sajūta, it kā nebūtu gulētas 36 stundas. Un tā nav tikai sajūta, ka grūti “noturēt acis vaļā” garlaicīgā lekcijā, kā mēdz gadīties daudziem, bet tas nozīmē miegainību un iespēju aizmigt jebkurā vietā un laikā, jebkādos apstākļos. Tieši mierīgas, nomierinošas vai garlaicīgas nodarbes rada nepārvaramu vēlmi iemigt. Cilvēki ar narkolepsiju gandrīz vienmēr aizmieg braucot automašīnā kā pasažieri. Viņi bieži vien guļ diendusu, ātri iemieg un redz sapņus (tas nozīmē, ka jau uzreiz sākas sapņu miegs REM, kas citiem sāktos tikai 90 minūtes pēc aizmigšanas). Smagākos gadījumos cilvēks var aizmigt pat ēdot vai sarunas laikā. Un, lai cik daudz stundas būtu gulējies iepriekšējā naktī un pamodies možs, neraugoties uz to, dienas laikā ir sajūta, ka ļoti nāk miegs, nekas neinteresē un gribas tikai gulēt. Narkolepsijas pacientiem var būt neapzinātas iemigšanas vairākas reizes dienas laikā, sākot no “mikromiega” (aizmieg uz pāris sekundēm, kuru laikā cilvēks turpina savu nodarbi, piemēram, zīmē un šo brīdi neatceras) līdz 10 – 20 minūtes garām snaudām. Dažādās situācijās, piemēram, braucot pie auto stūres, šādas neapzinātas iemigšanas epizodes var būt bīstamas. Pastiprinātu dienas miegainību var pavadīt enerģijas trūkums, nogurums, nomāktība, samazinātas koncentrēšanās spējas, atmiņas traucējumi un depresija.

Narkolepsijai ir īpašs, neparasts simptoms – katapleksija. Tas nozīmē pēkšņu muskuļu spēka zudumu, kas rodas pastiprinātu (visbiežāk – pozitīvu, piemēram, smiešanās, pārsteigums) emociju laikā. Ne visiem šis simptoms būs uzreiz. Tas iespējams ātri, kopā ar miegainību, bet var sākties arī mēnešus, pat vairākus gadus pēc tam. Katapleksija var izpausties sākot ar neskaidru runu, noslīdējušiem plakstiņiem, līdz pilnīgam muskuļu tonusa zudumam (cilvēks saļimst). Bieži vien apkārtējie norāda, ka cilvēks izskatās “piedzēries vai salietojies narkotikas”, jo ir noslīdējuši sejas muskuļi.

Miega paralīze – iemiegot vai pamostoties, ir sajūta, ka nevar pakustēties. Tā rodas tādēļ, ka smadzenes nav pilnvērtīgi izgājušas no REM fāzes, tātad – saglabājas vēl šai fāzei raksturīgā muskuļu paralīze, lai gan cilvēks pats ir nomodā. Lielākoties tas ilgst no dažām sekundēm līdz pāris minūtēm. Šo simptomu var pastiprināt stress un miega trūkums. Paralīze beidzas pati no sevis, bet to dažkārt var pārtraukt arī ar maigu pieskārienu vai saukšanu vārdā. Dažreiz miega paralīzi var pavadīt halucinācijas, kas rada nepatīkamu un biedējošu sajūtu. Miega paralīzi kaut reizi dzīvē spēj piedzīvot jebkurš, bet tas nenozīmē, ka cilvēkam ir narkolepsija. Svarīgākais saprast, ka miega paralīze beigsies pati no sevis, turklāt elpošanas muskuļi netiek skarti  - tas nozīmē, ka cilvēks nenosmaks.

Halucinācijas var izpausties ļoti dažādi – kā atsevišķi, krāsaini gaismas laukumi, dzīvnieku, cilvēku attēli, skaņas vai pat biedējošas ainas. Cilvēks var raksturot sajūtas kā “atrados ārpus sava ķermeņa”. Var rasties jebkurā laikā, – it īpaši, pamostoties vai arī tad, kad cilvēks ir ļoti noguris un miegains. Tas tādēļ, ka sapņu miegs REM “ielaužas” nomodā.

Lai cik dīvaini neizklausītos, bet cilvēkiem ar narkolepsiju naktī var būt bezmiegs. Grūtības aizmigt, nemierīga gulēšana vēl vairāk pastiprina vēlmi gulēt dienā. Papildus var būt arī iepriekš minētā obstruktīvā miega apnoja vai citas slimības, kas traucē miega vienmērīgumu.

Viens no narkolepsijas simptomiem var būt neizskaidrojams svara pieaugums. To spēj pastiprināt arī mazkustīgums, enerģijas trūkuma vai pastiprināta ēšana miegainības dēļ.

Cilvēkiem ar narkolepsiju simptomi ievērojami ietekmē ikdienu, tādēļ ir paaugstināts risks garīgās veselības problēmām – depresijai, trauksmei, uzvedības un garastāvokļa traucējumiem. Traucētas ir ne vien mācības, darbs, bet arī socializācija. Šie pacienti var nokļūt sociālā izolācijā, jo pat visvienkāršākās tikšanās ar draugiem ir apgrūtinātas. Miegainība izraisa arī koncentrēšanās spēju samazināšanos, palielina neuzmanību, kas savukārt palielina trumu risku.

Ko darīt?

Bieži vien pirmie šos pacientus pamana neirologi, psihiatri. Pie neirologa viņi var vērsties ar aizdomām par epilepsiju, pie psihiatra – ar aizdomām par depresiju, šizofrēniju (halucināciju dēļ).

Gadījumos, ja izdarīts viss iespējamais, lai uzlabotu miega apjomu un kvalitāti, tomēr izteiktā miegainība joprojām traucē ikdienā vai ir vēl citas pazīmes, tad nepieciešams konsultēties ar miega speciālistu. Bērniem līdz 18 gadu vecumam konsultācijas pieejamas Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā Miega poliklīnikās pie miega speciālista, pieaugušajiem pie neirologa-miega speciālista.

Apmeklējot speciālistu, divu nedēļu garumā vēlams aizpildīt miega dienasgrāmatu, lai varētu izvērtēt kopējo miega daudzumu, aizmigšanas laiku.

Miega dienasgrāmatas: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-izmeklejumi-ka-sagatavoties-vizitei/miega-dienasgramatas

Lai diagnosticētu narkolepsiju, jāveic polisomnogrāfija (PSG) un multiplais miega latentuma tests (MMLT). Bērniem šos izmeklējumus apmaksā valsts un tos var veikt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet pieaugušajiem tie ir par maksu – tos veic VCA Neiroklīnikā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Attēls. PSG diagnostikas metode

PSG ir diagnostikas metode, kas ar dažādu sensoru palīdzību visas nakts garumā reģistrē vairākas organisma funkcijas miegā (smadzeņu darbību, acu kustības, elpošanu, sirdsdarbību, ķermeņa kustības). Izmeklējums notiek slimnīcā vai klīnikā.  Nākamajā dienā veic MMLT. Saglabājas visi tie paši sensori, kas PSG laikā. Tests sastāv no četriem vai pieciem 20 minūtes gariem aizmigšanas mēģinājumiem speciālā tumšā, mierīgā telpā. Pirmais aizmigšanas mēģinājums ir aptuveni pusotru stundu pēc piecelšanās. Testu veic, lai noteiktu, vai cilvēks var aizmigt dienas laikā un cik ātri iemieg (attēls). Katrs no mums varētu aizmigt kaut vai vienu reizi, bet cilvēks ar narkolepsiju ļoti ātri aizmigs vairākos mēģinājumos.

Terapija

Narkolepsijas gadījumā ļoti svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts. Tas nozīmē ģimenes, draugu, kolēģu, skolotāju un skolas medmāsas informēšana par šo saslimšanu, tās simptomiem un iespējām palīdzēt. Pašlaik slimības terapija balstās uz simptomu mazināšanu, lai cilvēks varētu pēc iespējas veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā, realizēt  savu potenciālu un uzlabot dzīves kvalitāti. Lielākajai daļai būs jālieto medikamentus, kas šos simptomus samazina. Vieniem tie nepieciešami katru dienu, jo nav iespējams veikt ikdiena darbības, bet citi medikamentus izmanto tikai darba dienās, palielinātas slodzes laikā. Ir izstrādātas arī iespējas piegādāt smadzenēm trūkstošo hormonu  – šos medikamentus tuvākā gada laikā plānots sākt pētīt. Tas būtu līdzīgi kā cilvēkiem ar 1.tipa cukura diabētu, kuriem trūkst insulīna – to var ievadīt nepieciešamajā daudzumā.

Tikpat liela nozīme ir arī dzīvesstila pielāgošanai. Pašsajūtas uzlabošanai svarīgs ir režīms un miega higiēnas ievērošana. Tas nozīmē – gulēt pietiekami daudz stundu, doties gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, vakaros veikt nomierinošas darbības un, lai nakts miegs nebūtu traucēts, pirms miega nelietot kofeīnu saturošus produktus (kafiju, tēju, kakao). Ļoti svarīgas ir regulāras fiziskas aktivitātes, kas mazinās miegainību, uzlabos kopējo pašsajūtu un mazinās liekā svara risku, kā arī  katapleksiju. Lai mazinātu miegainību un ikdienā spētu pilnvērtīgi funkcionēt,  nepieciešams ieplānot īsas (15 minūtes) diendusas vienu līdz divas reizes dienā. Katram cilvēkam ar narkolepsiju atšķirsies palīdzošās un traucējošās taktikas, tādēļ  ļoti svarīgi ar savu ārstu pārrunāt individuālu pieeju.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2022. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!