Marija Šubina: Endodontija – zobu sakņu kanālu ārstēšana

Endodontija ir mūsdienīga zobārstniecības nozare, kas dinamiski attīstās un var palīdzēt tiem, kuri vēlas saglabāt zobus. Nosaukums “endodontija” ir atvasināts no grieķu valodas vārdiem “endo” – iekšpuse un “odont” – zobs, tātad uzmanība ir vērsta uz audiem un struktūrām zoba iekšpusē. Endodontisko jeb zobu sakņu kanālu ārstēšanu veic, ja dažādu iemeslu dēļ cietuši zoba mīkstie audi – pulpa, kas atrodas zoba iekšpusē aiz zoba cietajiem slāņiem emaljas un dentīna (1. attēls).

1. attēls. Zoba pulpa.

Kas veic endodontisko ārstēšanu?

Zobu sakņu kanālu ārstēšana ir faktiski pēdējā iespēja glābt zobu un saglabāt to mutes dobumā. Endodontija aptver zoba pulpas un balstaudu funkcijas un veselības, traumu un slimību izpēti, to profilaksi un ārstēšanu. Endodontijas prakses neatņemama sastāvdaļa ir zobu sāpju un slimību etioloģija un diagnostika. Mūsdienu endodontija sniedz plašas ārstēšanas iespējas, izmantojot modernās zobārstniecības tehnoloģijas un procedūras, kā arī pielietojot arvien jaunus pilnveidotus instrumentus un materiālus.

Visi vispārējās prakses zobārsti ir beiguši apmācību kursu zobu sakņu kanālu ārstēšanā un var veikt endodontisko ārstēšanu. Tomēr daudzi zobārsti dod priekšroku nosūtīt uz konsultāciju un ārstēšanu pie endodontijas speciālista, ja zobam ir:

• sarežģīta sakņu kanālu anatomija;
• nepieciešama sakņu kanālu pārārstēšana;
• sakņu kanālu kalcifikācija;
• sakņu rezorbcija, perforācija;
• nepieciešams izņemt no sakņu kanāla instrumenta fragmentu vai tapu;
• nepieciešama periapikāla ķirurģija.

Lai kļūtu par sertificētiem endodontijas speciālistiem zobu sāpju un slimību diagnostikā un sakņu kanālu ārstēšanā, endodontisti pēc zobārstniecības fakultātes beigšanas papildus trīs gadus mācās rezidentūrā.

Endodontijā izmantojamās iekārtas un aprīkojums

Ņemot vērā, ka sakņu kanāli ir ļoti sīkas un šauras ejas zobu saknēs, to kvalitatīvai apstrādei nepieciešama liela precizitāte un rūpība, tāpēc, lai uzlabotu un atvieglotu ārstēšanu, endodontisti mūsdienās izmanto zobārstniecības jaunāko tehnoloģiju iekārtas un aprīkojumu, tostarp:

 - digitālo rentgeniekārtu - mazos rentgenus, lai diagnosticētu sakņu kanālu problēmas, ārstēšanas laikā novērtētu sakņu kanālu garumu, pēc ārstēšanas pārbaudītu, vai kanāli ir precīzi aizpildīti. Sarežģītos gadījumos izmanto arī 3D rentgenu;

 - ultraskaņas instrumentus, kas darbojas ar augstas frekvences vibrāciju, veco kanālu pildījumu un instrumenta fragmenta izņemšanai no saknes kanāla;

- dentālo mikroskopu, lai precīzi noteiktu, vizualizētu un aizpildītu sakņu kanālu sistēmas. Mikroskops sniedz nepieciešamo palielinājumu un papildus apgaismojumu (2. attēls).

2. attēls. Dentālais mikroskops.

Mūsdienu zobārstniecības aprīkojums ir augsti tehnoloģisks un ļauj endodontistam strādāt precīzi un efektīvi, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas ērtāku komfortu pacientam.

Zoba anatomija

Kroni jeb zoba redzamo daļu klāj emaljas slānis, kas ir viscietākie audi cilvēka organismā, zem tās ir otrs slānis - dentīns, zobaudi, kas veido zoba pamatmasu un aptver arī zoba sakni.

Pulpa ir zoba iekšējā daļa. Tā satur nervus, asinsvadus, saistaudus un nodrošina barības vielas zobam. Vienkārši sakot, zoba pulpa ir tā, kas uztur zobu dzīvu. Pulpa atrodas zoba centrā un stiepjas no zoba kroņa līdz saknes galam, kur tā savienojas ar audiem, kas apņem sakni (3. attēls).

3. attēls. Zoba anatomija.

Zoba ārējie slāņi — dentīns un emalja — aizsargā zoba pulpu, bet tā var tikt atvērta zoba kariesa, plaisu, traumu vai bruksisma dēļ. Atvērta pulpa padara zobu neaizsargātu no infekcijām un baktērijas no mutes dobuma iekļūst pulpā. Tā rezultātā pulpā veidojas iekaisums un var rasties zobu sāpes. Infekcijai saasinoties, zoba pulpa var atmirt, tā ir pulpas nekroze. Kad zoba pulpa pilnībā atmirst, var pārstāt just sāpes vai diskomfortu. Tomēr pulpas nekroze, ja to neārstē, var izraisīt iekaisumu kaulā vai pat abscesu (4. attēls). Infekcija var palielināties un tālāk izplatīties uz citām sejas daļām.

4. attēls. Zobs ar nekrotisku pulpu un abscesu.

Zoba sakņu kanāli ir mazas sazarojušās ejas zoba centrā. Šīs mazās ejas ir piepildītas ar mīkstajiem pulpas audiem. Katrs zobs no anatomiskā viedokļa ir unikāls. Zoba sakņu kanālu sistēma it sarežģīts tīklojums. Pastāv ļoti daudz un dažādas anatomiskas variācijas. Līdzīgi kā koka vai auga sakņu sistēmai, arī zoba sakņu kanālu sistēmai var būt sīki kanālu zari, kas atdalās no galvenā kanāla. Dažkārt kanālus var būt samērā grūti atrast, iztīrīt un aizpildīt. Visi zobi nav veidoti vienādi: parasti priekšējiem zobiem ir viena sakne un viens kanāls, tas ir vieglāk pieejams un ārstējams, aizmugurējiem zobiem ir divas vai trīs saknes un līdz ar to vairāk sakņu kanālu, tiem ir grūtāk piekļūt un tos ir grūtāk ārstēt.

Zobārsts sakņu kanālu ārstēšanas laikā izņem inficēto un bojāto pulpu. Zoba pulpa nevar reģenerēt. Tukšo vietu zoba iekšpusē aizpilda ar zobu plombēšanas materiālu. Zobs kļūst nedzīvs, kad zaudē asins apgādi. Tas var notikt dabiski infekcijas dēļ vai sakņu kanālu ārstēšanas laikā, kad zobārsts izņem inficēto pulpu. Lai gan pulpa ir svarīga zoba augšanas un attīstības laikā, pēc pilnīgas nobriešanas zobs var izdzīvot bez pulpas, jo tas turpina baroties no apkārtējiem audiem. Zobs ir nedzīvs, taču joprojām var funkcionēt.

Simptomi

Simptomi, kas liecina, ka varētu būt nepieciešama zoba saknes kanālu ārstēšana:

• asas un prolongētas sāpes, reaģējot uz aukstu vai karstu kairinātāju;
• spontānas zoba sāpes vai arī ilgstošas dažādas intensitātes sāpes;
• nakts sāpes;
• sāpes, uzkožot uz zoba;
• fistulas esamība;
• smaganas pietūkums;
• zoba krāsas izmaiņas;
• asimptomātisks rentgenogrammā atrasts iekaisuma apliecinājums.

Vai visus zobus var ārstēt endodontiski?

Reizēm zobu nevar glābt. Endodontisko ārstēšanu veic tikai tad, ja sakņu kanālus var iztīrīt un aizpildīt, zobam ir pietiekams kaula balsts un ir palicis pietiekams kroņa daļas audu daudzums zoba atjaunošanai.

Kas notiek sakņu kanālu ārstēšanas laikā?

Sakņu kanālu ārstēšanas mērķis ir izņemt visus inficētos vai bojātos audus no zoba iekšpuses un aizsargāt zobu no atkārtotas inficēšanās. Pirmais solis ir vietējā anestēzija. Lai procedūras laikā izolētu ārstējamo zobu, izmanto koferdamu - plānu gumijas loksnīti. Koferdams norobežo un novērš siekalu vai asiņu iekļūšanu no mutes, nodrošina sterilu un sausu ārstēšanas lauku. Tas darbojas arī kā aizsargbarjera, neļaujot nejauši norīt vai ieelpot zobārstniecības materiālus vai sīkus instrumentus. Koferdams aizsargā rīkli, kā arī mīkstos audus mutē (5. attēls).

5. attēls. Ar koferdamu izolēts zobs.

Inficētos vai bojātos pulpas audus izņem un veic ķīmisku un mehānisku sakņu kanālu apstrādi. Svarīgs posms sakņu kanālu ārstēšanā ir dezinfekcija. Veicot šo procesu, nav iespējams sasniegt pilnīgu sterilitāti, jo dezinfekciju veic dzīvā organismā. Baktēriju skaitu samazina līdz minimumam. Pēc tam kanālu aizpilda ar materiālu, ko sauc par gutaperču. Pildījuma uzdevums ir slēgt sakņu kanālu sistēmu un pasargāt no reinfekcijas (6. attēls).

6. attēls. Aizmugurējā zoba rtg. a) kariesa skarta pulpa; b) aizpildīti sakņu kanāli.

Kad endodontisko ārstēšanu pabeidz, zobu atjauno. Ārstēšanas veiksmi nosaka ne vien zobu sakņu kanālu ārstēšana, bet arī kvalitatīva un atbilstoša zoba pastāvīgās restaurācijas izvēle. Zobu atjauno ar plombi vai protezē, piemēram, ar kroni. Papildus tam saknes iekšpusē pirms restaurācijas pabeigšanas var būt ievietota tapa.

Kas ir endodontiskā pārārstēšana?

Zobi, kam veikta endodontiskā ārstēšana, var kalpot tikpat ilgi, cik “dzīvi” zobi, tomēr dažos gadījumos ārstēšana var neizdoties. Šādos gadījumos var būt iespējams veikt endodontisko pārārstēšanu.

Dažādu iemeslu dēļ pēc primāras ārstēšanas infekcija var neizzust:

• sakņu kanāliem ir sarežģītā forma (ar papildus vai sānu kanāliem), kas var būt nepamanīta primārajā ārstēšanā;
• ļoti sašaurināti vai izliekti sakņu kanāli, kas dažkārt rada sarežģījumus sākotnējās procedūras laikā;
• pēc ārstēšanas laikus netika uzlikts kronis vai veikta cita restaurācija, kā rezultātā sakņu kanālos radās atkārtota bakteriāla infekcija;
• neatbilstošs sakņu kanāla pildīšanas blīvums ļāva baktērijām atkārtoti inficēt zoba iekšpusi.

Dažas no šīm problēmām neizraisa simptomus, bet var izraisīt hronisku infekciju, ko konstatē rentgena attēlā kā mazu, melnu laukumu ap skartās saknes galu.

Zobu, kam sākotnēji bija veiksmīga endodontiskā ārstēšana, var apdraudēt arī jaunas problēmas, piemēram:

• jauns kariess var būt par iemeslu pildīta sakņu kanāla inficēšanā;
• vaļīgs, saplaisājis, ielauzts kronis vai plombe var pakļaut zobu jaunai infekcijai;
• zobs gūst kroņa vai saknes lūzumu.

Pārārstēšana ir daudz komplicētāka nekā sākotnējā sakņu kanālu ārstēšana. Zobu pēc primārās ārstēšanas pilnībā atjaunoja ar pastāvīgu restaurāciju, turklāt kanālus aizpildīja ar sakņu kanālu pildījuma materiālu, tāpēc, pirms tos var atkal apstrādāt un aizpildīt, pildījuma materiāls ir jāizņem. Visi minētie šķēršļi rada grūtības un padara procesu sarežģītāku. Endodontiski pārārstēti zobi var kalpot daudzus gadus, ja vien iespējams novērst sākotnējās neveiksmes iemeslus.

Kādas ir endodontiskās pārārstēšanas alternatīvas?

Zoba endodontiskās pārārstēšanas alternatīva ir zoba izraušana vai endodontiskā operācija. Izrauta zoba gadījumā vēlāk būs nepieciešama protezēšana – zoba implants, tilts vai plate. Endodontisko ķirurģiju veic, ja ir kvalitatīva sakņu kanālu ārstēšana, bet iekaisums tomēr neizzūd. Veicot endodontisko ķirurģiju, pēc neliela iegriezuma, smaganu audus paceļ, lai nodrošinātu piekļuvi saknes galam, ap kuru ir iekaisums. Pēc tam šo saknes galu apstrādā un noslēdz. Endodontiskā ķirurģija ļauj saglabāt esošo restaurāciju, tomēr zoba sakņu kanālu endodontiskā pārārstēšana visbiežāk ir pirmais un labākais risinājums.

Nobeigumā

Tāpat kā mutes dobuma un zobu veselība, arī endodontiski ārstētu un endodontiski pārārstētu zobu prognozes lielā mērā atkarīgas no zobu kopšanas un higiēnas ieradumu uzlabošanas. Jau fakts kā tāds, ka ir nepieciešama zobu sakņu kanālu ārstēšana, liecina, ka zobu kopšanas ieradumi nav bijuši gana labi.

Rūpīga, regulāra un kvalitatīva mutes dobuma higiēna var palīdzēt saglabāt zobus visu mūžu!

Nekas neizskatās, netiek izjusts un nefunkcionē tik labi kā dabiskie zobi. Zobu veselība ir svarīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa, un zobu sakņu kanālu ārstēšana var palīdzēt saglabāt zobus, lai varētu turpināt ēst, runāt un smaidīt.