Marija Burčeņa, Jolanta Cīrule: Kas notika Černobiļā?
1986. gada 26. aprīlī Černobiļas AES (turpmāk – ČAES) 4. energoblokā pēc neveiksmīga tehnoloģiska eksperimenta notika avārija. Pulksten 01:23 atskanēja divi sprādzieni, kā rezultātā tika iznīcināta energobloka aktīvā zona un reaktora jumts. Atsevišķās telpās un uz 3. reaktora jumta izcēlās vairāki ugunsgrēki un siltumnesēja iztvaikošanas rezultātā izveidojas radioaktīvs mākonis, kas izplatījās tālu no Černobiļas un piesārņoja plašu Eiropas teritoriju. 27. aprīlī tas jau bija sasniedzis Zviedriju, Somiju, Poliju un Vāciju, bet 30. aprīlī mākonis sasniedza Itāliju. 1. maijā gaisa masas sasniedza Franciju, Beļģiju un Nīderlandi, un 2. maijā – Lielbritāniju.
ČAES avāriju nereti dēvē par lielāko kodolkatastrofu pasaules vēsturē. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, arī šodien 3000 kvadrātkilometru plašajā teritorijā ir augsts radioaktīvs piesārņojums, pieci miljoni cilvēku turpina dzīvot paaugstinātas radiācijas piesārņotajās teritorijās un no 600 000 ČAES avārijas seku likvidētājiem, 165 000 cilvēki kļuvuši par invalīdiem.
Laika periodā no 1986. līdz 1991. gadam ČAES avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk kā 6000 cilvēku no Latvijas. Pēc Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra reģistra datiem, vislielākajai jonizējošās radiācijas iedarbībai bija pakļauti jauni vīrieši (20 līdz 29 gadus veci), kuri 1986.gadā piedalījās ČAES avārijas seku likvidēšanas darbos.
Jāpiebilst, ka ČAES avārijas seku likvidētāji bija pakļauti ne tikai ārējā apstarojuma iedarbībai, bet radionuklīdus uzņēma arī ar ūdeni, pārtiku un, ieelpojot. Oficiālās ārējās radiācijas devas zināmas tikai 57 procentiem ČAES avārijas seku likvidētāju. Dokumentētās radiācijas devas ČAES avārijas seku likvidētājiem ir maz ticamas, jo tās neatspoguļo iekšējo apstarojumu.
Kā radiācija ietekmē organismu?
Jonizējošā starojuma iedarbības spektrs ir ļoti plašs – no faktiski nekaitīgas līdz nāvējošai. Radiācija ir neatņemama mūsu dzīves daļa – tā sastopama vidē – gaisā, ūdenī, pārtikā, augsnē un dzīvos organismos.
Arī ikdienā esam pakļauti jonizējošā starojuma ietekmei no saules, kosmiskā starojuma un radioaktīviem elementiem, kas atrodas zemes garozā. Daži radionuklīdi, piemēram, rādijs, urāns un torijs pastāvēja jau kopš zemes veidošanās. Pasaulē vidējais radioaktīvais fons ir 2,4 mSvi gadā, bet tā diapazons dažādās pasaules vietās svārstās no viena mSv līdz 10 mSv gadā.
Runājot par cilvēka radīto jonizējošā starojuma avotu izmantošanas jomām, jāatceras arī par tādām kā radioloģiskie izmeklējumi (piemēram, plaušu RTG vienā projekcijā – 0,02 mSv), staru terapija (onkoloģisko slimību ārstēšana) un rūpniecība.
1. attēls. Radiācijas avotu un devu piemēri
Jonizējošā starojuma efektus var iedalīt divās grupās: stohastiskajos un nestohastiskajos. Stohastiskie (“varbūtējie”) efekti var attīstīties, ja apstarojuma devas ir nelielas – vislielākajai jonizējošās radiācijas iedarbībai bija pakļauti jauni vīrieši (20 līdz 29 gadus veci), kuri 1986.gadā piedalījās ČAES avārijas seku likvidēšanas darbos. Determinētie efekti attīstās gadījumos, kad uz organismu iedarbojas lielas radiācijas devas (> 1 Sv) – rezultātā notiek audu reakcijas: akūta staru slimība, radiācijas dermatīts, anēmija. Determinēto efektu gadījumā bojājuma smaguma pakāpe ir proporcionāla saņemtai radiācijas devai.
Ne visi organisma audi ir vienādi jūtīgi pret jonizējošās radiācijas iedarbību – tai ir lielāka iedarbība uz šūnām, kas aktīvi dalās. Visjūtīgākās pret jonizējošā starojuma ietekmi ir asinsrades un reproduktīvas sistēmas šūnas, bet osteocīti, miocīti un neironi pret radiācijas iedarbību lielākoties ir nejūtīgi.
Pētījumos par jonizējošās radiācijas iedarbību uz organismu teikts, ka radiācijas ietekmē pastiprinās brīvo radikāļu veidošanās, izdalās interleikīni un matrices metalproteināzes. Lielas jonizējošās radiācijas devas var izraisīt galvas smadzeņu baltās vielas nekrozi, bet pat niecīgas devas var veicināt endotēlija disfunkciju, artēriju elasticitātes zudumu un ātrāku aterosklerozes attīstību.
Jonizējošās radiācijas vēlīnās sekas ČAES avārijas seku likvidētājiem
Latvijas ČAES avārijas seku likvidētāji ir unikāla pētāmā grupa, jo atgriežoties Latvijā, viņi turpināja dzīvot vidē ar normālu jonizējošā starojuma līmeni. Tādēļ jebkuras pārmaiņas šo indivīdu veselības stāvoklī var būt saistītas ar darbiem Černobiļā un tur saņemto apstarojumu. Gandrīz visiem ČAES avārijas seku likvidētājiem ir raksturīgas vairāku orgānu sistēmu patoloģijas.
Onkoloģiskās slimības konstatētas katram septiņpadsmitajam ČAES avārijas seku likvidētājam. Pirmo vietu (34,1% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem) saslimstības struktūrā ieņem uroģenitālās sistēmas (prostatas, nieru, urīnpūšļa, sēklinieku) ļaundabīgie audzēji. Salīdzinājumā ar vispārējo Latvijas populāciju, otrajā vietā pēc rādītāju pārsnieguma, ir saslimstība ar vairogdziedzera ļaundabīgajiem audzējiem – tā ir 10,6 reizes lielāka nekā populācijā. Jāpiebilst, ka vairogdziedzera ļaundabīgie audzēji populācijā lielākoties sastopami vecumā no 55 līdz 65 gadiem, bet ČAES avārijas seku likvidētājiem diagnozes noteikšanas brīdī ir vidēji 40 līdz 50 gadi.
Salīdzinošas analīzes rezultāti liecina, ka nākamās biežākās ļaundabīgas slimības ČAES avārijas seku likvidētājiem ir mutes dobuma ļaundabīgi audzēji.
Pēc Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra reģistra datiem, biežākās neonkoloģiskās slimības Černobiļas pacientiem ir:
- centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības (encefalopātija – 880 uz 1000, polineiropātija – 595 uz 1000);
- balsta un kustību aparāta slimības (933 uz 1000);
- psihiski traucējumi (922 uz 1000).
Neonkoloģisko slimību prevalence ČAES avārijas seku likvidētājiem ir apkopota 2. attēlā.
2.attēls. Neonkoloģisko slimību prevalence ČAES avārijas seku likvidētājiem Latvijā
85,7% ČAES avārijas seku likvidētāju ir noteikta invaliditāte. Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem, ČAES avārijas seku likvidētājiem ir trīs galvenās slimību grupas, kuru rezultātā slimniekiem ir lielākais darbspēju zudums:
- nervu sistēmas slimības (kombinētas ģenēzes encefalopātija, kognitīvi un atmiņas traucējumi);
- sirds un asinsvadu sistēmas slimības (koronārā sirds slimība, arteriālā hipertensija un tās komplikācijas);
- balsta un kustību aparāta un saistaudu slimības (osteoartrīts, osteoporoze).
Jāpiebilst, ka pēdējo gadu laikā ČAES avārijas seku likvidētāju veselības stāvokļa pasliktināšanās progresē – ne tikai multimorbiditātes (vairākas slimības vienlaikus) dēļ, bet arī sakarā ar to, ka šī slimnieku grupa noveco.
Ieteikumi ČAES avārijas seku likvidētāju izmeklēšanai un ārstēšanai
Lai gan kopš Černobiļas traģēdijas pagāja jau gandrīz 36 gadi, pētījumi par ČAES avārijas seku likvidētāju veselības problēmām turpinās. Pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas modelis izstrādāts, izmantojot Japānas (Hirosimas un Nagasaki) kolēģu pieredzi darbā ar cietušajiem no jonizējošās radiācijas iedarbības.
2020. gadā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra speciālisti izstrādāja metodiskos ieteikumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu izmeklēšanai un ārstēšanai. Ņemot vērā pacientu veselības problēmas un funkcionālo stāvokli, ČAES avārijas seku likvidētājiem nepieciešama multidisciplināra pieeja:
- katram pacientam reizi gadā veic anketēšanu par veselības stāvokli: ārsts uzdod jautājumus par jaunām sūdzībām, kaitīgiem ieradumiem, lietotiem medikamentiem, profesiju un dzīvesveida izmaiņām. Obligāti dokumentē arī jebkuru medicīnisku apstarošanu;
- vismaz reizi gadā ČAES avārijas seku likvidētājus apskata ārsts, viņi nodod asins analīzes (asins aina, bioķīmija – glikoze, lipīdi, vairogdziedzera hormoni, PSA);
- vismaz reizi gadā ČAES avārijas seku likvidētājiem iesaka veikt vairogdziedzera un vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiju;
- ja ČAES avārijas seku likvidētājam rodas jaunas sūdzības – pacientu aicina uz vizīti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā, kur, ņemot vērā sūdzības, anamnēzi un vispārējo objektīvo stāvokli, pieņem lēmumu par pacienta hospitalizāciju un padziļinātu izmeklēšanu;
- ČAES avārijas seku likvidētāju ārstēšana ir kompleksa. Ņemot vērā augstu nervu sistēmas patoloģiju (encefalopātija, polineiropātija) un kardiovaskulāro slimību prevalenci, vislielākā nozīme ir modificējamo riska faktoru korekcijai: ar pacientu jāpārrunā tādi jautājumi kā smēķēšanas atmešana, alkohola lietošana un svara korekcija.
I Zīverts (Sv) – jonizējošā starojuma ekvivalentās (absorbētā doza kādā atsevišķā orgānā vai audos atbilstoši jonizējošā starojuma veidam un enerģijas diapazonam) un efektīvās (visu ķermeņa audu un orgānu ārējās un iekšējās apstarošanas ekvivalento dozu summa, ņemot vērā jonizējošā starojuma ietekmes faktoru uz audiem) dozas mērvienība, kas atspoguļo ārējā apstarojuma risku no avotiem ārpus ķermeņa, un noteiktajai dozai, kas atspoguļo iekšējas apstarošanas risku ieelpotu vai uzņemtu radioaktīvo vielu dēļ.
Jolanta Cīrule
Arodveselības un arodslimību ārste
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas
Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada marta numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
