Margarita Jahimoviča, Sergejs Lobanovs, Svjatoslavs Kistkins, Valdis Pīrāgs: Globālā aptaukošanās epidēmija: šodienas un nākotnes risinājumi

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem,  liekais svars jeb ķermeņa masas indekss (ĶMI) >25 kg/m2 un aptaukošanās (ĶMI ≥30 kg/m2) Eiropas reģionā šobrīd ir gandrīz 60% pieaugušo un gandrīz 30% bērnu. Satraucoši, ka liekā svara un aptaukošanās izplatība ir neapturami pieaugusi un šobrīd nav risinājuma, lai apturētu turpmāko aptaukošanās pieaugumu (PVO Eiropas reģionālās aptaukošanās ziņojums 2022. gadā). Turklāt pētījumi vairākās Eiropas valstīs liecina par aptaukošanās izplatības pieaugumu bērniem un pusaudžiem COVID-19 pandēmijas laikā, uzsverot nepieciešamību novērst un ārstēt aptaukošanos jau pirmajos dzīves gados (Stavridou et al 2021, PVO Eiropas reģionālais aptaukošanās ziņojums 2022). Lēsts, ka 2030. gadā aptaukošanās būs vienam miljardam cilvēku visā pasaulē.

Aptaukošanās ekonomiskie un veselības aspekti

Aptaukošanās ir asociēta ar daudzām slimībām, kas ietekmē vairākas orgānu sistēmas. Aptaukošanās palielina risku attīstīties muskuloskeletālām slimībām mehāniskas ietekmes dēļ, vielmaiņas sekām, tostarp dislipidēmijai un 2. tipa cukura diabētam, kardiovaskulārām slimībām, kā arī ietekmē psihisko veselību. Aptaukošanos uzskata arī par riska faktoru vismaz 13 dažādiem vēža veidiem. Saistībā ar šiem apstākļiem nepieciešama ilgstoša ārstēšana un pārvaldība, kas indivīdiem un veselības aprūpes sistēmām var izmaksāt dārgi. Kopējās ar iedzīvotāju aptaukošanos saistītās izmaksas Eiropas Savienībā (ES) 2016. gadā bija ap 70 miljardu eiro gadā, ieskaitot veselības aprūpes izmaksas un zaudēto produktivitāti (Eiropas Komisija aptaukošanās novēršanai 2022. gadā). Ja profilakses un ārstēšanas pasākumi nesniegs vēlamo rezultātu, Pasaules Aptaukošanās federācijas pārstāvji prognozē, ka līdz 2035. gadam liekā svara un aptaukošanās ietekme uz globālu ekonomiku sasniegs 4,32 triljonus USD gadā, kas ir gandrīz 3% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), (The World Obesity Atlas 2023).

Turklāt jaunākie aprēķini liecina, ka liekais svars un aptaukošanās katru gadu visā PVO Eiropas reģionā izraisa vairāk nekā 1,2 miljonus nāves gadījumu; tas ir vairāk nekā 13% no visiem nāves gadījumiem (PVO Eiropas reģionālā aptaukošanās ziņojums 2022. gadā). Liekais svars un aptaukošanās ir arī galvenie invaliditātes riska faktori, kas veido 7% no visiem ar invaliditāti nodzīvotiem gadiem reģionā.

PVO iniciatīvas aptaukošanās ierobežošanai - dzīvesveida intervence

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvji par aptaukošanās tēmu publicējuši vairākus ziņojumus un vadlīnijas, uzsverot veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nozīmi, kā arī nepieciešamību pievērsties vides un sabiedrības faktoriem, kas veicina aptaukošanos (The WHO Global Strategy on Diet, Physical Activity and Health 2004, The WHO Global NCD action plan 2013–2020 2013, Physical activity strategy for the WHO European Region 2016–2025 2016). Daudzās ES dalībvalstīs izstrādātas stratēģijas un valsts pamatnostādnes pirmsaptaukošanās un aptaukošanās primārajai profilaksei, tostarp veselīga uztura un fizisko aktivitāšu vadlīnijas, informācijas sniegšana iedzīvotājiem, izmantojot pārtikas produktu un ēdienkartes marķēšanu, sabiedrības informēšanas kampaņas un mobilās lietotnes, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem izdarīt veselīgākas uztura izvēles (PVO Eiropas reģionālais aptaukošanās ziņojums 2022, Fizisko aktivitāšu stratēģija PVO Eiropas reģionam 2016–2025, 2016).

Aptaukošanās farmakoloģiskā ārstēšana

Modernie pretaptaukošanās medikamenti lielākoties nomāc apetīti un paātrina sāta sajūtas iestāšanos. Farmakoloģisko aptaukošanās ārstēšanu vienmēr jāizmanto kopā ar dzīvesveida izmaiņām un to lielākoties iesaka uzsākt pacientiem, kuru ĶMI ir 30 kg/m2 vai lielāks, un kuri nav spējuši sasniegt svara zudumu, mainot dzīvesveidu.

Vēsturiski viens no pirmajiem pretaptaukošanās medikamentiem ir orlistats - perorāls gastrointestinālā trakta lipāžu inhibitors, kas samazina tauku absorbciju. Medikamentu kombinē ar hipokalorisku diētu, lai uzlabotu efektivitāti un mazinātu gastrointestinālās blaknes - sāpes vēderā, flatulenci, steatoreju un citu. Paralēli ieteikta taukos šķīstošu vitamīnu substitūcija, jo orlistats var ietekmē to uzsūkšanos.

Nesen Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) apstiprināti divi jauni medikamenti aptaukošanās ārstēšanai - semaglutīds un tirzepatīds. Semaglutīds ir injicējams GLP-1 receptoru agonists, kas efektīvi samazina ķermeņa svaru cilvēkiem ar aptaukošanos. Savukārt tirzepatīds ir duālas darbības GLP-1 un GIP receptoru agonists, kas, līdzīgi semaglutīdam, efektīvi samazina ķermeņa svaru. Neraugoties uz klīniski labi pierādītu svara samazināšanas efektu, šiem medikamentiem ir savi trūkumi, proti, svara pieaugums pēc medikamenta lietošanas pārtraukšanas (Wildings et al 2022).

Valsts pētījuma programmas “BIOMEDICĪNA” ietvaros mūsu pētnieku komandas mērķis ir radīt principiāli jaunu pieeju, kas ļaus efektīvi un droši samazināt ķermeņa masu cilvēkiem ar 2. tipa diabētu, minimizējot atcelšanas sindroma izpausmes. Projektā piedalās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Rīgas Tehniskās Universitātes Viedo tehnoloģiju institūta zinātnieki. Inovācijas pamatā ir sinerģiska enerģijas metabolisma aktivizēšana, vienlaikus ievadot trīs hormonus (insulīnu, glikagonu un glikagonam līdzīgo peptīdu 1 [GLP-1]), nepārtraukta glikēmijas monitorēšana (CGM) un hormonu devu sabalansēšana ar glikēmijas prognozēšanas modeli.

Aptaukošanās ķirurģiska ārstēšana

Personām ar lielu aptaukošanos un ar aptaukošanos asociētām blakusslimībām aptaukošanās ārstēšanai paredzētas ķirurģiskās procedūras. Bariatrisko ķirurģisko operāciju mērķis ir samazināt apēstās pārtikas daudzumu, līdz ar to ievērojami samazināt ķermeņa svaru un uzlabot blakusslimību norisi. Plastiskās estētiskās ķirurģijas metodes kā liposakcija (tauku atsūkšana) un citas, samazina taukaudu masu noteiktās ķermeņa zonās un var ietekmēt vienīgi ar aptaukošanos saistītās kosmētiskās un psiholoģiskās problēmas.

Problēmas rezultātu sasniegšanā un apstrādē

Esošās pieejas aptaukošanās ārstēšanā lielākoties koncentrējas uz diētas ievērošanu un fiziskiem vingrinājumiem, nereti nenovērtējot veselības stāvokļa nopietnību un personalizētas pieejas nepieciešamību.

Saskaņā ar vairāku autoru ziņojumiem (Spreckey et al 2022, Wiechert, Holzapfel 2022), kas oficiāli izklāstīti PVO vadlīnijās, jaunai pieejai būtu jāatzīst, ka aptaukošanās ir komplicēta slimība un jānodrošina personalizētu uz pacientu centrētu multidisciplināru aprūpi. Turklāt jāņem vērā katra pacienta individuālās vajadzības, izmantojot jaunākās datu pārvaldes un iesaistes tehnoloģijas un sistēmas. Piemēram, lai palielinātu sabiedrības informētību un proaktīvu iesaistīšanos, Hawkins et al. iesaka daudzlīmeņu pieeju aptaukošanās profilaksei:

50. ģimene, sabiedrība, valsts politika;
50. ģenētika, epiģenētika, fizioloģiskas īpatnības;
50. faktoru mijiedarbība visā dzīves garumā, sākot ar perinatālo periodu.

Turklāt, eksistē izaicinājums izvērtēt un uzraudzīt progresu PVO mērķu sasniegšanā (Aptaukošanās izaicinājums PVO Eiropas reģionā un atbildes stratēģijas 2007, Hoelscher, Ranjit, Pérez 2017). Precīza aptaukošanās un ar to asociēto slimību izplatības, kā arī terapeitiskās intervences efektivitātes noteikšana var būt sarežģīta, un tai ir nepieciešamas uzticamas datu vākšanas un analīzes sistēmas (Johnson et al 2020, McClean, Cross, Reed 2021).

Iespējami nākotnes risinājumi personalizētas pieejas nodrošināšanai

Šajā ziņā galvenā loma var būt novatoriskām un multiomikas pieejām, jo tās var nodrošināt personalizētas intervences, kas pielāgotas indivīdu vajadzībām. Valkājamas ierīces un viedtālruņu lietotnes var izmantot, lai ievāktu real world data (RWD), sekot līdzi fiziskajām aktivitātēm un uzturam, ātri sniegt ieteikumus un atbalstu, lai palīdzētu cilvēkiem izdarīt veselīgāku izvēli. Turklāt genoma un transkriptoma pētījumi var sniegt vērtīgu ieskatu aptaukošanās un saistīto slimību pamatā esošajos mehānismos un palīdzēt noteikt jaunus intervences mērķus. Šajā gadījumā poligēnā riska rādītājs (polygenic risk score - PRS) var aptuveni noteikt iespējamo ģenētisko noslieci un risku, ka cilvēkam attīstīsies aptaukošanās, kā arī palīdz prognozēt iespējamo blakusslimību attīstību, piemēram, kardiovaskulāro slimību vai cukura diabētu (Khera et al 2019, Shi et al 2022). Tikmēr citas liela mēroga biomarķieru analīzes, piemēram, mikrobioma vai metaboloma izpēte var sniegt datus par indivīda dzīvesveida, uztura ietekmi uz noteiktas slimības patoģenēzi, norisi un iespējamiem ārstēšanas veidiem. Apvienojot šos omikas un citus ar veselību saistītus datus, piemēram, elektroniskiem veselības ierakstiem un pacientu ziņotajiem rezultātiem, nākotnē būs iespējams izstrādāt personalizētākus un efektīvākus aptaukošanās un saistīto slimību ārstēšanas veidus.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!