Māreta Audere- Balode- Dzirdes aparāti

Cilvēki dzīves laikā var nonākt dažādās situācijās, kuru rezultātā attīstās paliekoši dzirdes traucējumi. Lai varētu par tiem runāt, jāsaprot pamatprincipi, kā vispār notiek skaņas pārvade un skaņas sajūtas rašanās.

Ausij ir trīs daļas:

- ārējā auss (gliemežnīca, kas skaņu sakopo, un ārējās auss eja, kas šo apkopoto skaņu novada pa auss ejas kanālu līdz bungplēvītei -  membrānai auss ejas galā);

- vidusauss (tajā atrodas trīs vismazākie kauliņi cilvēka ķermenī, ko iesvārsta bungplēvīte un, kas nodod skaņas vilni tālāk līdz iekšējai ausij);

- iekšējā auss (smalks mehānisms, kas līdz šim mehānisko skaņas pārvadi pārvērš elektriskā stimulā nervu šūnās un raida to uz dzirdes centriem galvas smadzenēs, kur tālāk notiek ļoti sarežģīti procesi, lai rezultātā cilvēkam būtu sajūta, ka viņš dzird un saprot sadzirdēto) (skatīt 1.attēlu).

1. attēls. Auss uzbūve

Cilvēkam normāls dzirdes līmenis ir no 0 līdz 20 dB, un dzirdi uzskata par normālu, ja šāds līmenis ir abās ausīs. Ja tas ir zem 20dB, piemēram, 30 dB, tad jau  runā par dzirdes traucējumiem. Tos iedala piecās vājdzirdības pakāpēs, no kurām pirmā ir “viegli dzirdes traucējumi”, bet piektā - “izteikti smagi dzirdes traucējumi”. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, šobrīd pasaulē ir aptuveni 430 miljoni pieaugušu cilvēku, kuriem ir dzirdes traucējumi ar dzirdes līmeni zemāku par 35dB. Prognozes norāda uz vājdzirdīgu personu skaita pieaugumu – ap 2050.gadu šādu cilvēku skaits jau varētu būt 700 miljoni. Tam ir dažādi iemesli, tostarp tādi faktori kā ilgstoša un nepareiza mūzikas klausīšanās brīvajā laikā, kā arī vispārēja populācijas novecošanās. Pirms sākt runāt par dzirdes rehabilitāciju ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, pacientam vienmēr vispirms ir jāvēršas pie otorinolaringologa, lai veiktu korektu dzirdes traucējumu iemeslu diagnostiku un iespēju robežās saņemtu atbilstošu terapiju, ja tāda konkrētajā gadījumā ir iespējama.

Mūsdienās dzirdes rehabilitācija ir samērā plaša, bet viena no visbiežāk lietotajām tehnoloģijām ir dzirdes aparāti. Ar tiem vienkāršotā veidā saprot delikātu tehnisku ierīci, kas sastāv no skaņas uztverošas, skaņu apstrādājošas daļas un skaļruņa, kas šo apstrādāto, jauno signālu novada līdz bungplēvītei (skatīt 2.attēlu). Dzirdes aparāti ir analogi un digitāli, atšķirības starp tiem ir skaņu apstrādes procesā. Šobrīd pārsvarā  lieto digitālos dzirdes aparātus, jo tie sniedz ievērojami vairāk programmēšanas iespēju, kas attiecīgi nodrošina labākus gala rezultātus to valkātājam. Pirmie digitālie dzirdes aparāti bija pieejami jau 20.gadsimta 80. gados. Neapšaubāmi, kopš pirmā digitālā dzirdes aparāta, šī joma ir attīstījusies un šobrīd lietotājiem sniedz ievērojami plašas iespējas gan skaņas kvalitātē, gan arī ar dažādās papildus funkcijās lietošanas pieredzes uzlabošanai.

2. attēls. Dzirdes aparāta uzbūve

Kad pacientam otorinolaringologa konsultācijas laikā veikts dzirdes tonālās audiometrijas izmeklējums, var sākt apspriest piemērotākā dzirdes aparāta izvēli, ko nosaka dažādi faktori. Pirmais no tiem ir audiometrijas dati. Ja pacientam ir liels dzirdes zudums, jārēķinās, ka arī aparāts būs nepieciešams tāds, kas spēs nodrošināt vajadzīgo pastiprinājumu sarunvalodas sadzirdēšanai. Atkarībā no  pastiprinājuma apjoma var mainīties arī dzirdes aparāta izmērs. Izvēloties dzirdes aparāta modeli,  būtiski arī, lai pacients iespēju robežās spētu pats sev dzirdes aparātu uzlikt, noņemt un to pienācīgi apkopt. Protams, ne mazāk būtiskas ir arī estētiskās vēlmes. Apvienojot visus faktorus un izvērtējot prioritātes, tiek pieņemts lēmums, kāds dzirdes aparāts konkrētajam pacientam varētu būt vispiemērotākais.

Dzirdes aparātiem ir vairāki veidi. Tos iedala pēc novietojuma:

– aizauss aparāti (klasiskas formas (BTE), mazākas to versijas un arī tādi aizauss dzirdes aparāti, kam daļa no skaņu apstrādes sistēmas tiek pārnesta uz ārējo auss kanālu, lai tos padarītu vēl mazākus (RIC, RITE));

– iekšauss aparāti (dažādu izmēru –ITE, ITC, CIC, IIC) (skatīt 3.attēlu).

3. attēls. Dzirdes aparātu veidi

Aizauss aparāti atrodas aiz auss, uz auss gliemežnīcas. Tie skaņu līdz bungplēvītei novada vai nu caur individuālu auss ieliktni, vai arī ir atsevišķi dzirdes aparātu modeļi, kas skaņu novada caur tievu caurulīti, kuras galā ir mīksta uzmaviņa, lai tā ārējā auss ejā atrastos komfortabli. Iekšauss dzirdes aparāti atrodas ārējā auss ejā. 

Pasaulē ir daudz dzirdes aparātu ražotāju un sešus no tiem  var uzskatīt par vadošajiem – Phonak, Resound, Oticon, Widex, Starkey un  Sivantos. Liela daļa šo kompāniju ir pārstāvētas arī Latvijā, un to aparātus iespējams iegādāties pie izplatītājiem. Visi uzņēmumi piedāvā vienlīdzīgus dzirdes aparātu veidus, bet  pastāv atšķirības skaņu apstrādes elektronikā un dažādos tās parametros. Katram pacientam būtu nepieciešams izmēģināt vairāku firmu dzirdes aparātus, lai spētu salīdzināt to skanējumu un izvēlēties sev piemērotāko, jo nav iespējams kādu no tiem izcelt kā pārāku pār citiem.

Par dzirdes aparāta pamatfunkciju uzskata sarunvalodas dzirdamības nodrošināšanu. Šim mērķim dzirdes aparātos iestrādā vairākas funkcijas, kā, piemēram, fona trokšņu slāpēšanu un adaptīvos skaņas uztvērējus, kas skaņu vidē meklē runas frekvences un fokusējas uz tām, kā arī daudzas citas. Dažos modeļos iestrādā arī adaptīvās klausīšanās programmas, kur dzirdes aparāts analizē, kādā vidē atrodas tā lietotājs, lai automātiski uzlabotu tai atbilstošu skaņu dzirdamību.

Šobrīd dzirdes aparātu tirgū aktuāla tendence ir piedāvāt īpašas mobilās aplikācijas, ar kuru palīdzību lietotājam ir iespēja pašam mainīt uztvertās skaņas īpašības bez speciālista piesaistes. Atsevišķas aplikācijas piedāvā  ne vien iespēju nomainīt dzirdes aparāta skaļumu, bet arī tā darbībā saglabāt ar lokāciju saistītus iestatījumus, lai būtu retāk jāveic šī mikro-pielāgošana. Liela daļa dzirdes aparātu sniedz arī iespēju caur šīm aplikācijām straumēt, piemēram, mūziku un telefonsarunas, izmantojot Bluetooth tehnoloģiju vai speciāli tam paredzētas papildus ierīces. Šādu funkcionālo iespēju nozīmīgums palielinājās Covid-19 pandēmijas laikā, kad daudziem  bija jāpieslēdzas attālinātajām mācībām un darbam.

Dzirdes aparātos ir pieejamas arī speciālas programmas pacientiem, kurus ļoti nomoka troksnis ausīs. Atsevišķos gadījumos šo programmu lietošana var ievērojami uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti.

Ir pieejami pavisam nelieli dzirdes aparāti, ko ausī ieliek vizītes laikā pie speciālista un tos var atstāt uz ilgāku laiku. Šādu funkciju novērtē cilvēki, kuriem, piemēram, ir samērā noslogota ikdiena un nav laika domāt par aparātu lietošanu. Ir pieejami arī dzirdes aparāti, kas ir pilnībā ūdensdroši, un, tos izmantojot ūdens tuvumā, lietotāji var būt pārliecināti, ka aparātam nekas slikts nenotiks. Tiesa, lielākajai daļai dzirdes aparātu ir samērā augsti starptautiskie ūdens drošības rādītāji, kuru dēļ to lietotāji mūsdienās par aparātu darbību var satraukties ievērojami mazāk, ja nu gadījumā tam tomēr sanācis nonākt saskarsmē ar ūdeni.

Ņemot vērā, ka dzirdes aparāti strādā ar baterijām, kuru vidējais darbības laiks ir aptuveni septiņas dienas, atkarībā no modeļa, pacientu ērtībai aktuāls jautājums ir  dzirdes aparāti ar lādējamām baterijām. Tirgū pieejami arī šādi dzirdes aparātu modeļi.

Dzirdes aparātiem lielākoties ir iespējams izvēlēties korpusu un detaļu krāsu, bet katrai firmai pieejamo krāsu skaits ir atšķirīgs un ne visiem aparātiem iespējams iegūt dažādus toņus. Tas ir jautājums, ko izrunā kopā ar  speciālistu. Ņemot vērā, ka ar dzirdes aparātu lietošanu saistītās stigmas sabiedrībā lēnām turpina mazināties, tad nereti to lietotāji sāk izvēlēties arvien košākas korpusu krāsas, padarot dzirdes aparātus par daļu no sava stila.

Visbeidzot, atliek secināt, ka mūsdienu dzirdes aparātu tirgū domā par saviem lietotājiem. Iespējas ir plašas, un katram indivīdam atrodams piemērotākais risinājums, lai nodrošinātu ikdienā tik ļoti būtisko cilvēka labsajūtai un labklājībai – komunikāciju. Svarīgi zināt, ka Latvijā ir valsts apmaksātu dzirdes aparātu programma, kuras ietvaros pieaugušajiem, sākot ar abpusēju trešās pakāpes vājdzirdību un bērniem jau sākot ar pirmo pakāpi piešķir divus kvalitatīvus dzirdes aparātus.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2022. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!