Mārcis Jēgers: Papēža pieši

Kad pievērst pastiprinātu uzmanību papēžiem?

Sāpes papēžos un pēdā nevajadzētu ignorēt. Ja nepatīkamo sajūtu cēlonim pievēršas tās pašas dienas vakarā, tad par sāpēm varētu aizmirst jau nākamajā dienā. Savukārt, tās ignorējot, cēlonis kļūst hronisks, kā arī sākas mehāniskas izmaiņas pēdas mīkstajos un kaulu audos.

Sāpju cēlonis pēdās var būt dažāds, šoreiz par papēža kaula izaugumiem – papēža kaula piešiem.

Papēža piesis ir spics, 0,5–1,5 cm garš kaula izaugums plantārās fascijas, kā arī Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā pie papēža kaula. Piesis izveidojas hroniska, maz izteikta cīpslas vai fascijas iekaisuma rezultātā, un to labi var diagnosticēt rentgenogrammā.

Amerikas Ortopēdu asociācija uzskata, ka papēža piesis ir katram desmitajam cilvēkam. No šiem 10% populācijas sāpes tas izraisa tikai 5% – tātad 95% cilvēku ar rentgenā un klīniski pierādāmu izaugumu dzīvo, cepuri kuldami, un bēdu nezina.

Papēža kaula pieša veidošanās iemesli

• Liekais svars – īpaši, ja tas ir strauji iegūts.
• Grūtniecība – pēdējie mēneši.
• Gaitas problēmas – nervu vai skeleta izmaiņu izraisītas.
• Pēdas velves deformācija – plakanā pēda (minimāls vai nekāds pacēlums) vai dobā pēda (izteikts pacēlums).
• Hronisks apakšstilba mugurējās muskuļu grupas saīsinājums, kontraktūra ar sekojošu Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietas tendinītu (cīpslas iekaisumu), plantārās fascijas iekaisumu.
• Pārāk mīksti, pēdu un tās velvi nebalstoši apavi – izvalkāti, nevienmērīgi nodiluši, pārāk daudz laika krokšos vai iešļūcenēs.
• Vecums – hormonālo izmaiņu izraisītas saites un cīpslas veidojošā kolagēna strukturālās izmaiņas pēc 40 gadiem (arī Ahilleja cīpslas pārrāvuma risks pieaug pēc 40 gadu vecuma).
• Fiziskās aktivitātes: pārāk ilgas – maratonistiem, ultramaratonistiem, kā arī pārāk intensīvas vai sporādiskas un straujas – it īpaši, ja netiek veikta adekvāta iesildīšanās, atsildīšanās un stiepšanās.
• Papēža traumas – ar kaula vai kaula plēves mikrotraumām.
• Artrīts.

Papēža pieši veidojas ilgā laika periodā, ja ilgstoši netiek novērsts to cēlonis, ilgstoša, hroniska cīpslas iekaisuma rezultātā.

Sacietējumi uz pēdas jeb slodzes tulznas parasti rodas, ķermenim pastiprinot ādu pēdas noslodzes vietās. Izteiktu sabiezējumu veidošanās liecina par progresējošu deformāciju ar netipisku pēdas daļu noslodzi.

Simptomātiska ārstēšana ietver ādas sabiezējumu norīvēšanu mājas apstākļos vai pie podologa pēdu aprūpes kabinetā. Cēloņa atrašana un novēršana sākotnēji būs laikietilpīgāks process, bet ilgtermiņā atmaksāsies ar uzviju.

Attēls: Papēža piesis – apvilkts ar aplīti.

Attēls: Plantārā fascija.

Profilakse

• Apavi vai ortopēdiskās zolītes ar pēdas velves atbalstu.
• Pēc sporta, pēc ilgas darba dienas uz kājām vai vienkārši izjūtot sāpes un diskomfortu vakarā – stiepšanās vingrojumi, sausas ledus kompreses, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kā ibuprofēns.
• Pietiekams miegs un atpūta – ilgstoša neizgulēšanās, stress ar sekojošu ilgstoši paaugstinātu virsnieru hormonu daudzumu asinīs un nogurums, izsīkums samazina ķermeņa dabīgās atveseļošanās spējas, ķermenis visu laiku ir kaujas gatavībā un velta resursus pienākumu veikšanai, tāpēc samazinās atveseļošanās potenciāls.
• Ķermeņa svara kontrole.

Ārstēšana – neinvazīva

• Ārstnieciskā fizkultūra ar stiepšanās un fizioterapiju – īpašu pievienoto vērtību sniedz stiepšanās un pašmasāža rītos, pirms kāpt no gultas, un vakaros pirms gulētiešanas
• Miofascikulārā masāža – cietais masāžas rullītis ar putu pārklāju (foam roller)
• Nesteroīdie iekaisuma līdzekļi
• Glikokortikoīdu gela iestrāde mīkstajos audos ar elektroforēzi vai ultraskaņu
• Triecienviļņu terapija – ar ultraskaņu satricina papēža mīkstos un kaulu audus, izraisot lokālu ķermeņa atveseļošanās faktoru izdali – būtiski paaugstinot dzīšanas potenciālu.

Ārstēšana – invazīva

• PRP (pallet rich plasma) – no paša pacienta asinīm ar īpašu centrifugēšanas metodi tiek paņemta ar trombocītiem bagātināta asins plazma.
• Kortikosteroīdu injekcijas iekaisuma epicentrā – parasti nostrādā. Ja nav efekta pēc 3–4 procedūrām, jāmeklē cits risinājums, jo ilgstoša kortikosteroīdu lietošana rada blaknes.
• Ja ilgstoši nepalīdz konservatīvā terapija, apsverama ķirurģiska iejaukšanās. Operācijas laikā tiek veikta kaulu izaugumu noņemšana, plantārās fascijas daļēja vai pilnīga šķelšana, Ahilleja cīpslas un/vai apakšstilba muskuļu šķelšana, pagarināšana un reinsercija.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!