Māra Valdmane: Veiksmīgs rezultāts – pareiza ārstēšanas plānošana un komandas darbs
Kā varētu šķist no malas, zobārstniecības procedūras jau kopumā nav nekas sarežģīts. Tikai urb un liec plombas, tad pacients dodas uz kasi, un gatavs. Un, pat ja procedūras būtu īsumā parādāmas ikkatram, tad ne katram pa spēkam tehniskās iemaņas lietot īstajā vietā un pareizā secībā. Katrs pacients ir tikpat īpašs kā mūsu pirkstu nospiedumi, tāpēc katram indivīdam jāatrod piemērotākais ārstēšanas plāns. Veiksmīgs ārstēšanas rezultāts ir balstīts uz rūpīgu izmeklēšanu, ārstēšanas mērķa izvirzīšanu, ārstēšanas plānošanu.
Katram ārstēšanas posmam ir jābūt pamatotam un balstītam uz zinātniskiem pierādījumiem, tādēļ šis ir posms, ko ne katrs spēj kvalitatīvi izpildīt.
Lai izprastu ārstēšanas plāna norisi, ir jābūt zināšanām visās zobārstniecības nozarēs, jo tikai speciālisti ar plašu redzējumu ir spējīgi veidot ārstēšanas plānu, kas atbilst pacienta vēlmēm, vajadzībām un iespējām.
Veiksmīga ārstēšanas plāna sastādīšana sastāv no šādiem posmiem:
- pacienta uzklausīšana, izzināšana un sūdzību noskaidrošana;
- pacienta izmeklēšana un diagnostika;
- katras atsevišķas struktūras ārstēšanas nepieciešamības apsvēršana, ārstēšanas secības izveide un alternatīvu iespēju apsvēršana
- ārstēšanas plāna izveide, konsultējoties ar pacientu un ietverot plānā visus iepriekš minētos ārstēšanas posmus.
Kur vērsties pacientam
Paskatoties uz Latvijas iedzīvotāju mutes dobuma stāvokli, visai bieži varat redzēt cilvēkus, kuri kautrējas par esošo zobu stāvokli un savu smaidu. Un ne velti – vairākums no mūsu sabiedrības ir izgaršojusi aizvēsturisku zobu labošanu, nereti dzirdēti stāsti par “kājminamo” zobu urbjmašīnu, cilvēki biežāk pieredzējuši zobu raušanu nekā labošanu.
Zobu trūkums, funkcijas nepietiekamība un vēlme pēc labākas estētikas ir īstais brīdis, kad vērsties pie zobu protēzista vai zobārsta ar padziļinātām zināšanām par zobu vispārējo atgriešanu vēlamā stāvoklī. Zobu protēzists ir zobārstniecības speciālists, kas veic zobu atjaunošanu vai aizvietošanu – strādā gan ar fiksētām restaurācijām, gan izņemamām protēzēm. Šis ir speciālists, kas uz pacientu spēj palūkoties ar integrētu skatu par katru zoba struktūru, veido ārstēšanas plānu par katru posmu, izanalizē katru ārstēšanas vajadzību un spēj veidot arī alternatīvas ārstēšanas iespējas.
Mūsdienu zobārstniecība ir tendēta uz zobārstniecības jomu sadalīšanu pa speciālistiem. Arī mutes dobuma ārstēšana var variēt no ļoti vienkāršas līdz patiesi sarežģītai, tāpēc jau sen ne katram speciālistam ir svarīgi mācēt visu ārstēšanu, – galvenais ir saprast ārstēšanas gaitu un iespējas. Un nereti pilnai zobu rindu restaurācijai nepieciešami 6–7 zobārstniecības speciālisti:
- zobu protēzists – sastāda ārstēšanas plānu, izgatavo izņemamas vai fiksētas rekonstrukcijas;
- periodontologs – ārstē zoba balsta audus;
- higiēnists – veic mutes dobuma tīrīšanu;
- terapeits – veic zobu bojājumu ārstēšanu;
- endodontists – veic zoba kanālu ārstēšanu;
- ķirurgs – veic ķirurģiskas manipulācijas;
- ortodontists – veic zobu pārvietošanas manipulācijas.
1. solis. Zobu protēzists
Pirmā konsultācija ir svarīga, lai pacients ar ārstu spētu saprast galveno ārstēšanas mērķi. Pacientam ir jāizrunā visas savas vēlmes un sūdzības, lai kopīgi nonāktu pie vēlamā ārstēšanas plāna. Svarīgi ir izprast, vai pacienta vēlme ir ārstēt akūtos bojājumus, aizvietot trūkstošos zobus un/vai uzlabot kopējo estētiku un sakodienu. Pirmā vizīte ir nepieciešama, lai izanalizētu slimības vēsturi un veiktu pilnīgu izmeklēšanu.
Pirmajā vizītē jāveic kontroles rentgeni, kurā iespējams novērtēt zobu kroņa daļas bojājumus, zoba kaula audu līmeni, zobu saknes daļu veselību. Lielākas ārstēšanas plānošanai tiek veikti arī foto uzņēmumi gan intraorāli, gan ekstraorāli. Mutes dobums tiek apskatīts, novērtēta zobu un smaganu veselība vizuāli.
Atkarībā no klīniskā gadījuma sarežģītības pakāpes ārstēšanas plāns tiek sastādīts uzreiz vai norunāta nākamā vizīte ārstēšanas plāna izrunāšanai un alternatīvu izskatīšanai. Izskatot ārstēšanas plānu, tiek apsvērta katra zoba ārstēšanas nepieciešamība un izrunāta ārstēšanas gaita soli pa solim. Ja ārstēšanas process ietver zobu implantātus, nereti jāgatavojas, ka ārstēšanas process var aizņemt arī gadu un vairāk laika.
2. solis. Zobu periodonta ārstēšana
Lai sāktu vispārēju ārstēšanu, zobu balsta audiem jābūt veseliem, tas nozīmē, ka pacienta smaganām jābūt bez slimības pazīmēm. Asiņojošas, sāpīgas un apsārtušas smaganas liecina par to, ka nepieciešama profesionāla ārstēšana. Ja kaula balsts nav zaudēts, taču smaganu simptomi liecina par smaganu slimību, jādomā, ka pacientam ir gingivīts. Gingivīts jeb smaganu iekaisums ir mutes dobuma gļotādas saslimšanas sākuma stadija. Laikus atklāts, gingivīts viegli padodas ārstēšanai, un smaganas var atgūt veselu – sākotnējo stāvokli. Galvenais gingivīta attīstības iemesls ir aplikuma piesaistīšanās un uzkrāšanās uz zobu un smaganu virsmas. Gingivītu ārstē, apmeklējot zobu higiēnistu un uzturot labu mutes dobuma higiēnu ikdienā.
Taču, ja pacientam mutes dobumā un rentgenattēlā vērojams zoba kaula balsta zudumu, jādomā par periodontītu, un tas jāārstē pie periodontologa. Periodontologs ir zobārsts, kas specializējies ārstēt zoba balstu audus periodontīta gadījumā. Periodontīta galvenais izraisītājs ir aplikums un zobakmens. Iekaisuma procesā kauls un saistaudi noārdās, un, zūdot saistaudu piestiprinājumam pie zoba, veidojas smaganu kabatas. Līdz ar to zobiem sāk trūkt balsta, tie pārvietojas, pastiepjas it kā garāki, atkāpjas smaganas, starp zobiem palielinās spraugas. Ja periodontīts netiek ārstēts un kontrolēts, tālāka ārstēšana nav ieteicama, jo ārstēšanas prognoze ir nekontrolējama un neprognozējama.
3. solis. Terapija
Lai ārstēšanas plāns būtu veiksmīgs un rezultāts ilgi kalpojošs, nepieciešams ārstēt visus kariozos bojājumus. Zobu terapeits veic zobu labošanu un vieglu kanālu ārstēšanu. Rentgenogrāfiski un intraorāli diagnosticētie bojājumi plānveidā jālabo, lai izvairītos no tālākas bojājuma attīstības.
4. solis. Endodontists
Pirms apjomīgas protezēšanas ir jāveic rūpīga katra zoba analīze. Rentgenogrāfijā ne vien nosaka zoba kroņa daļas veselību, bet arī zoba saknes veselību. Ārstēšanas plānā jānosaka katra zoba prognoze un loma mutes dobuma funkcijā. Jau laikus jākonstatē saknes kanāla veselība. Ikdienas darbā bieži jāsastopas ar nepilnīgi pildītiem zoba saknes kanāliem, saknes gala iekaisumiem, bojājumiem, kuri jau inficējuši zoba nervu. Īpaši sekundāra sakņu kanāla ārstēšana ir īstais brīdis, kad ārstēšanā jāiesaista endodontists. Endodontists ir zobu sakņu kanālu speciālists, kas ir specializējies ārstēt zoba saknes kanālus, praktizējies sarežģītas skaņu kanālu anatomijas ārstēšanā, kā arī vecu kanālu pildījumu izņemšanā. Endodontists savu darbu visbiežāk – un kvalitatīvāk – veic mikroskopa kontrolē, lai redzētu zoba sakņu kanālu daudzumu, anatomiju, izliekumu, ko ar neapbruņotu aci nav iespējams saskatīt.
5. solis. Ortodontists
Lai iegūtu vislabāko rezultātu, ārstēšanas procesā jāiesaista arī zobu regulēšanas procedūra. Ar zobu novietojuma regulēšanu nodarbojas ortodontists.
6. solis. Mutes, sejas un žokļu ķirurgs
Ķirurgs zobārstniecībā ir speciālists, kas iekļauj arvien vairāk procedūru veikšanu. Agrāk tas nozīmēja zobu raušanu un dažādu mīksto audu ķirurģiskās manipulācijas, tad nu klāt nākušas procedūras, kas saistītas tieši ar zobu aizvietošanas procedūrām, kā implantātu ievietošanu.
Ķirurga iesaistīšana var sākties jau ar nevēlamo zobu izņemšanu ārstēšanas sākumā, lai vēlāk plānotu zobu implantātu ievietošanu. Taču mūsdienās arvien biežāk tiek veikta tūlītēja implantāta ievietošana pēc zobu raušanas. Lai ārstēšanas plānošana būtu iespējama, nepieciešama kaula balsta izvērtēšana. Tas iespējams, veicot trīsdimensiju rentgena uzņēmumu, kurā var novērtēt kaula audus no visām plaknēm un izanalizēt, vai implantātu iespējams ievietot uzreiz vai nepieciešamas kaula audzēšanas manipulācijas.
Kaula audu problēmzonas ir saistītas ar kaula trūkumu vietās, kur nepieciešams ievietot zoba implantātu. Kaula trūkums var rasties pēc sarežģītas zobu raušanas, ilgstoši neaizvietota zoba vai kaula anatomiskām īpatnībām, vai pēc dažādām restaurācijas procedūrām ir apēsts kauls . Biežākās kaula trūkuma vietas ir augšžokļa sānu zobu rajons, kur nereti augšžokļa blakus dobums atrodas pārāk tuvu mutes dobuma plātnei un priekšzobu rajons pēc zobu raušanas. Taču ļoti liela nozīme ir tieši katra indivīda uzbūvei un anatomiskām īpatnībām. Kaula audzēšanas procedūras var būt apjomīgas, kad līdz implantātu ievietošanai nepieciešams gaidīt 6–8 mēnešus, vai kaula audzēšanu iespējams veikt kopā ar zobu implantāta ievietošanu.
Zobu implantātu ievietošana mūsdienās ir kļuvusi par ikdienišķu procedūru, taču ne katrs spēj ievietot zobu implantātu pārdomāti un precīzi, lai atbilst gan ārstēšanas plānam, gan estētiski nemainītu gala rezultātu.
7. solis. Zobu protēzists
Ārstēšanas plāna izveide sākas un beidzas ar zobu protēzistu. Jo tieši tad, kad soli pa solim salikti mājas pamati, var celt pašu māju. Zobu protēzists ir tas, kurš izgatavo galīgo restaurāciju. Pēc ārstēšanas plāna saskaņošanas tiek izieti visi posmi, lai galā tiktu pie vēlamā rezultāta. Zobu protēzists nodarbojas ar fiksētām restaurācijām, kā zobu kroņi, plāksnītes, tilti, dažādas implantātu restaurācijas. Iesaistot esošos zobus un ievietotos zobu implantus, iespējams veikt zobu aizvietošanu ar izņemamām restaurācijām.
Atceries!
Ne katram zobārstam jāprot ikkatra zobārstniecības procedūra.
Ne vienmēr ātri ir labi.
Soli pa solim iespējams pat šķietami neiespējamais.
Ārstēšanas plānošana nosaka veiksmīgu rezultātu.
Komanda ir spēks!
