Māra Valdmane: Kustīgi zobi, ko iesākt?
Nereti zobārstniecībā jāsaskaras ar problēmu, kad pilnīgi veseli zobi ir jāzaudē, jo tie kļuvuši kustīgi. Zobi vizuāli kļūst garāki, tie kustas un rada milzīgu diskomfortu ēdot, runājot, smaidot. Visa pamatā ir smaganu un kaula audu iekaisums ap zoba balsta audiem, kas iekaisuma dēļ nemitīgi noārdās.
Slimība nereti sākas ar smaganu saslimšanu, ko sauc par gingivītu. Pirmie smaganu saslimšanas simptomi nav nemaz jūtami, vien ir apsārtusi smagana, kas var būt pietūkusi un viegli asiņot. Taču nereti tas jau ir signāls par tālāku zoba balstu audu saslimšanu.
Periodontīts ir slimība, kad zobs zaudē savu balsta audu struktūru – bakteriāls iekaisums samazina smaganu un kaula balsta līmeni. Zoba fizioloģiskā kabata kļūst arvien dziļāka, zoba aliņa kļūst arvien seklāka. Ja slimība netiek ārstēta, iekaisuma šūnas un baktērijas iedarbojas uz saišu struktūru, kaula balstu, līdz zobs kļūst kustīgs un tas ir jāizņem.
Periodontīts jeb paradontoze sākas parasti pēc 30 gadu vecuma, biežāk to novēro vīriešiem. Kad slimība sākusies, to izārstēt un atgūt zoba balstu nav iespējams, tās sekas ir neatgriezeniskas. Vienīgi iespējams to apturēt esošajā stāvoklī. Slimības attīstībā nozīme var būt arī iedzimtībai, taču galvenokārt tās iemesls ir kaitīgie ieradumi un zobakmens.
Diagnostika
Kā iepriekš minēts, periodontītam bieži nav nekādu simptomu, tāpēc bieži pirmās pazīmes tiek pamanītas tieši zobārstniecības kabinetā. Rentgenizmeklējums ir biežākais veids, kā diagnosticēt kaula atkāpšanos, tiek mērīts arī smaganu kabatu dziļums un novērota smaganu asiņošana.
Ko iesākt?
Paradontozes ārstēšana sastāv no divām daļām:
- pacienta mutes dobuma kopšanas;
- kontrolētas ārstēšanas pie periodontologa.
Pacientam individuāli nemitīgi katru dienu jāuztur rūpīga zobu higiēna. Mājās zobi jātīra, jādiego, jālieto specializēti līdzekļi.
Ja slimība ir attīstījusies, noteikti jādodas pie speciālista – periodontologa, kas kontrolēs terapiju. Sākotnēji veic rūpīgu pacienta izmeklēšanu, gan rentgenoloģiska, gan klīniska izmeklēšana. Pēc tam tiek norīkota turpmākā terapija. Pacientu precīzi informē par tālāko ārstēšanas gaitu un iepazīstina ar ārstēšanas plānu. Pacientu apmāca, kā pareizi kopt mutes dobumu, jo tieši ikdienas aplikums ir tas, kas veicina paradontozes attīstību.
Ārstēšanas procesā notīra zobu aplikumu, virssmaganu un zemsmaganu zobakmeni. Katra smaganu kabata tiek rūpīgi iztīrīta, noņemot inficēto saknes cementu. Sliktas prognozes zobi tiek ekstrahēti.
Ko pēc tam?
Zobu kustīgums ne vien neļauj komfortabli ēst, bet var radīt arī citas nepatīkamas tendences – sāpes, vieglu asiņošanu, īdošas sāpes, nepatīkamu aromātu, kompleksus smaidīt un runāt. Zobi vājā kaula balsta dēļ migrē, pacientam nereti parādās šķirbas starp zobiem, tie it kā kļūst izvilkušies. Cilvēkam ir grūtības kost un košļāt barību.
Pēc periodontologa vizītes ir jādodas pie zobu protēzista, kurā tiek sastādīts ārstēšanas plāns pēc zobu izņemšanas. Aktīvas periodonta ārstēšanas procesā nereti jārēķinās, ka zaudēto zobu vietā tiks izgatavota izņemamā protēze kā pagaidu variants.
Ārstēšanas varianti
- Paradontoze ir pamanīta laikus. Zobu kustīgums nav vai ir minimāls, ne lielāks kā 1 mm virzienā no vaiga uz rīkli. Zobi nav jāzaudē, bet visu atlikušo mūžu jāveic paradontozes kontrole, regulāri jāapmeklē zobu higiēnists un jāveic kontroles vizītes pie periodontologa.
Ja kāds zobs tiek zaudēts, to var aizstāt implantiem vai tiltveida restaurācijām. Paradontozes progresijas gadījumā tiltveida restaurācija var tikt zaudēta.
- Zobu kustīgums 1–2 mm amplitūdā. Kaula balsts ir ievērojami zaudēts, izveidojušās dziļas smaganu kabatas. Zobu zaudēšanas gadījumā jārēķinās, ka kaula balsts ir samazinājies un var būt nepietiekams apjoms implantu ievietošanai. Tiltveida restaurācijas uz tik kustīgiem zobiem nav rekomendēts likt. Aktīvas ārstēšanas procesā zobus var aizvietot ar izņemamu protēzi, protezējot ar implantiem, īpaši jāizvērtē palikušie zobi, lai ārstēšanas plāns būtu ilglaicīgs.
- Zobu kustīgums vairāk nekā 2 mm amplitūdā, kustība ir gan horizontāla, gan vertikāla. Rentgenoloģiski var redzēt, ka zoba sakne atrodas iekaisumā. Zobiem vāja prognoze, tie jāekstrahē.
- Nekontrolēta paradontoze nereti noved pie pilnīga zobu zaudējuma. Tādā gadījumā ārstēšana jāveic ar totālu zobu aizvietošanu. Totālā protēze aizvieto pilnu zobu loku, tai nav nekāda stiprināšanās vai stabilitātes objekta. Augšžokļa totālā protēze piesūcas pie aukslējām, tāpēc tai ir maksimālas bāzes robežas visā mutes dobumā. Lielāks laukums rada labāku pievilkšanos. Totāla apakšžokļa protēze stiprinās pie mēles saknes gar apakšžokļa iekšējo malu, to tur arī gravitācijas spēks un apakšžokļa alveolāra kaula kore. Paradontozes gadījumā kauls stipri atrofējas, un protēzes stabilitāte ir vāja. Atverot muti, kustinot mēli, kaut tikai runājot, protēze tiek cilāta.
Totāla zobu trūkuma gadījumā ir iespējams to stiprināt ar implantiem. Ārstēšanas varianti ir dažādi – sākot ar diviem implantiem apakšžoklī. Tādā gadījumā tiek izgatavota izņemama protēze ar implantu fiksācijas elementiem. Ja ir četri implanti, iespējams izgatavot gan izņemamu, gan fiksētu restaurāciju. Ja ir 6 vai 8 implanti, zobu loks tiek aizvietots pilnībā no dažādiem materiāliem.
Implanti periodontīta gadījumā
Periodontīta iemesls ir baktērija, kas mīt mūsu mutē. Tiek veikta virkne milzīgu pētījumu, lai salīdzinātu implantu prognozi pacientiem bez periodontīta un pacientiem ar periodontītu. Pētījumu rezultāti ir dažādi, taču galvenās iezīmes varam apkopot.
Periodontīta pacientiem īslaicīgos pētījumos līdz trim gadiem implantu prognoze neatšķiras no pacientiem bez periodontīta. Ilglaicīgos pētījumos manāmas atšķirīgas iezīmes – līdz 10 gadiem periodontīta pacientiem implantu prognoze ir 80–94%, pacientiem bez periodontīta prognoze joprojām ir 94–99%. Taču ļoti atšķirīgi rezultāti ir tieši smēķējošiem pacientiem ar paradontozi. Tādos gadījumos implanti tika zaudēti līdz pat 40%.
Pacientiem ar periodontītu jāatceras, ka implanti nav kontrindicēti. Taču tāpat kā ar zobiem – lai implanti kalpotu, tiem nepieciešama tīra vidē. Jāveic rūpīga mutes dobuma higiēna katru dienu. Diemžēl nevienā brīdī nedrīkst atslābt – baktērija neatpūšas! Jārūpējas par saviem zobiem ik dienu, kā arī jāveic regulāras pārbaudes pie speciālistiem. Notverot slimību laikus, iespējams to apturēt.
